Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2013. gada 1. februārī, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu kaut kas galīgi nav kārtībā, Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija nāk klajā ar garu skaidrojumu par to, cik cītīgi un pamatīgi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tā gadu gaitā uzraudzījusi milzīgo valsts galvojumu saņēmušo Liepājas metalurgu:

Pirmkārt, Finanšu ministrija un tās pārraudzībā esošā Valsts kase esot darījušas visu, ko tai normatīvie akti liek, otrkārt, normatīvie akti prasa sniegt pamatīgu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kārtībā, bet vēl vairāk rūpēties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesīga, treškārt, uzraudzīšana rūpīgi sadalīta starp dažādām struktūrām, kā rezultātā konkrēti vienas atbildīgas amatpersonas vai struktūras nemaz nav, bet, ceturtkārt, vispār atbildība esot jāprasa no Liepājas metalurga padomes, kurai taču "jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem".

Apmēram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februārī paziņo arī, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Visa pagarā dokumenta būtība faktiski ir koncentrēta atbildē uz jautājumu, kura konkrēti institūcija un amatpersona ir atbildīga par Liepājas metalurgam galvoto saistību uzraudzību? Atbilde ir īsa - neviena. Ierēdņu valodā izsakoties, "valsts galvoto aizdevumu uzraudzību veic dažādi departamenti atbilstoši to kompetencei". Bet - "nevienā no departamentiem nav noteikta konkrēta persona, kas ir atbildīga par AS Liepājas metalurgs uzraudzību".

Deputātu ērtībai un labākai izpratnei pievienota pat shēma - lūk, tā tiesiskajā Latvijas valstī teorētiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:

"Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu (gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes grafikā noteiktajā termiņā) >

Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijā pieteikumu, biznesa plānu, informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu >

Nozares ministrija izvērtē projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, sagatavo atbalstāmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakārtotu prioritārā projektu realizācijas kārtībā un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvērtējumu iesniedz Finanšu ministrijā >

Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvērtējumu, kā prioritāros nosakot šādus kritērijus: kredītrisks, projekta atbilstība apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu >

Finanšu ministrija pēc projektu izvērtēšanas sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai >

Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā >

Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā rīko konkursu par kredītiestādes izvēli un līdz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētus dokumentus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plānu, sertificēta vērtētāja novērtējumu nodrošinājumam, operatīvo finanšu pārskatu u.c. >

Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Nav zināms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomēr kaut nedaudz zinot, kā ir ticis piešķirts galvojums Liepājas metalurgam), brīdī, kad paraksta šo Saeimas deputātiem adresēto dokumentu, kam nav nekā kopēja ar reālo dzīvi, kaut nedaudz nosarkst vai tomēr ne.

Taču ne tas būtiskākais. Faktiski skaidrojumā deputātiem Andris Vilks atkārto to pašu, kas ticis izklāstīts arī skaidrojumā sabiedrībai - ar uzraudzību viss esot bijis labākajā kārtībā, viss esot darīts precīzi tā, kā tas aprakstīts normatīvajos aktos, bet tas, ka Liepājas metalurgs kaut kā nejauši un negaidīti ir nonācis kraha priekšā, varot liecināt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma uzraudzību. Ar to viss esot bijis kārtībā, visi vajadzīgie papīri pieprasīti un arī saņemti.

Ja rūpīgāk paraudzīties uz oficiālās uzraudzības kārtībā iesniedzamajiem un izvērtējamajiem dokumentiem, ātri kļūst skaidrs - to vidū ir ļoti maz tādu, kas agrāk vai vēlāk nebūtu pieejami publiski. To apliecina arī finanšu ministra 2013. gada februāra sākuma atskaite Saeimas deputātiem par pēdējo divu gadu kontaktiem ar Liepājas metalurgu.

2011. gadā Finanšu ministrija ar Liepājas metalurgu sarakstījusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tāpat pēcāk ir atrodams gada pārskatā) un vēl arī reitinga novērtējumu, - un tas arī viss. Tas, kā uzņēmumam iet ar uzņēmējdarbību, Finanšu ministriju nav interesējis, - tikai mantas vērtējumi.

Savukārt 2012. gadā Finanšu ministrija pēkšņi pamanījusi, ka uzņēmumam "pasliktinājušies finanšu rādītāji" (kaut patiesībā Liepājas metalurgs ar zaudējumiem strādā jau gadiem ilgi), un "pieprasījusi paskaidrojumus". Uzņēmums atbild, ka "rādītājiem vajadzētu izlīdzināties", un Andra Vilka vadītajai ministrijai ar to pilnīgi pietiek. Arī visi pārējie informācijas pieprasījumi uzņēmumam ir tikpat formāli.

Tiesa, ir notikušas arī divas tikšanās, - taču abas ir bijušas tikai un vienīgi pačalošanas līmenī, bez kaut jel kādas konkrētas izpētes, analīzes un lēmumu pieņemšanas. Lūk, oficiālais atstāsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumā 2012. gada 8. augustā:

"Šodien AS Liepājas metalurgs vizītē bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, parlamentārā sekretāre Karina Korna un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kopā ar AS Liepājas metalurgs vadību viesi apskatīja jauno elektrotēraudkausēšanas cehu un pārliecinājās, ka darbs tajā rit bez traucējumiem.

Izvērtējot AS Liepājas metalurgs lomu Latvijas ekonomikā finanšu ministrs Andris Vilks rezumēja: "Biju šeit laikā, kad tika apturēta vecās martena krāsns darbība, mēģināju toreiz vizualizēt gaidāmo, bet tagad redzu, cik vērienīgas pārmaiņas ir notikušas.

Ir notikusi dinamiska pāreja no vecās tehnoloģijas uz jauno. Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomīgo nozari ir iespējams attīstīt - rūpnīca jau iezīmē nākotnes vīzijas, redzu, kāds būs nākošais posms. Metalurgam ir spēcīgi pamati, stabils kolektīvs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darīts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne Latvijā, arī ne Baltijā.

Uzņēmums ir unikāls, jo nav tradicionāls, Latvijā to nav ar ko salīdzināt. Ir jāskatās, kas notiek pasaulē ar šādiem uzņēmumiem. Lai realizētu pāreju no viena ekonomiskā modeļa uz otru ir vajadzīga drosme. Ir jāsaprot, ka notiek pāreja no viena modeļa uz otru, ir iespējamas problēmas, tā notiek un pret to ir jāattiecas ar izpratni. Latvijā līdzīgu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulē ir.""

Tiešām tikai pačalošanas? Un kā tad izpēte, uzraudzība, pieņemtie lēmumi? Lūk, izteiksmīga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes atbilde uz oficiālu pieprasījumu - kas abās tikšanās reizēs piedalījās, kādus jautājumus apsprieda, kur ir tikšanās protokoli vai ziņojumi par rezultātiem:

"Tikšanās [2012. gada 17. decembrī] notika pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, Finanšu ministrijas telpās, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji [kuru vārdus ministrija nevēlas atklāt] un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre, S. Jantone un K. Āboliņš. Informējam, ka operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas, izņemot gadījumus, kad to ir pieprasījis kāds no sanāksmes dalībniekiem.

Tikšanās [2012. gada 08. augustā] notika Liepājas vizītes ietvaros, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apmeklēja arī Eiropas Savienības fondu projektu atvērto dienu, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre un K. Āboliņš. Kā jau atbildē uz 1. jautājumu minējām, operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas."

Un kā tad ar visu - ne pārāk apjomīgo un detalizēto, bet nu tomēr - informāciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadā valsts galvojuma uzraudzības ietvaros esot pieprasījusi no Liepājas metalurga? Neticami, bet fakts - lūk, tās pašas Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Informējam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS Liepājas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vēstuli Nr.1626/31-1, kurā norādīts, ka visa informācija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistībā ar valsts vārdā sniegto galvojumu, ir komercnoslēpums."

Tas nozīmē: Liepājas metalurgs ir bez kādām diskusijām paziņojis Latvijas valstij, ka visa tā informācija, kas valstij tiek sniegta saistībā ar privātuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslēpums, - un valsts pārstāvji ar finanšu ministru priekšgalā tam ir bez ierunām piekrituši.

Vēl vairāk - Baiba Bāne noklusē to, ka tieši valsts pārstāvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklājīgi lūguši sniegt savu atzinumu - kāds ir ar valsts galvojumu saistītās informācijas statuss.

Un tas nav nekāds izdomājums vai fantāzija - lūk, arī pati Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāja Valērija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vēstule "Par informācijas statusu":

"Atbildot uz Jūsu pieprasījumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtās informācijas statusu, AS Liepājas metalurgs informē Jūs, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informācija, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS Liepājas metalurgs komercnoslēpums.

Šajā sakarā AS Liepājas metalurgs šai informācijai ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, jo šīs informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu AS Liepājas metalurgs likumiskajām interesēm un būtiski negatīvi ietekmēt AS Liepājas metalurgs konkurētspēju.

Ņemot vērā iepriekšminēto, AS Liepājas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, kā arī šo dokumentu saturs un tajos ietvertā informācija nav izpaužami trešajām personām..."

Arī tās skopās ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrīkstas izpaust bez Liepājas metalurga un tā saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzītāju neieinteresētību un vienkārši nolaidību, rūpējoties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.

Lūk, kāda, piemēram, bijusi Finanšu ministrijas rīcība, beidzot "pamanot", ka 2012. gada pirmajā ceturksnī Liepājas metalurga darbības rezultāti vēl pasliktinājušies, - vēl viens Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Valsts galvoto kredītu uzraudzība notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība". Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli īstenoja, regulāri uzraugot AS Liepājas metalurgs finanšu rādītājus un to izpildi pret biznesa plānu.

Konstatējot AS Liepājas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plānu un finanšu rādītāju pasliktināšanos, tika veiktas pārrunas un organizētas tikšanās, kuru laikā tika pārrunāti AS Liepājas metalurgs finansiālās darbības un valsts vārdā galvotā aizdevuma atmaksas jautājumi, rosinot AS Liepājas metalurgs aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pārskatīšanu vai pārfinansēšanu citā kredītiestādē."

Tātad - redzot, ka bizness sāk pikēt bezdibenī, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji "veikuši pārrunas un organizējuši tikšanās", kuru laikā "pārrunājuši finansiālās darbības un jautājumus", kā arī "rosinājuši aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas". Tas tad arī viss - un, kā mēs jau labi zinām, šādas "sarunas" visa 2012. gada laikā bijušas precīzi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos Liepājā un jūsmošanu par tehnisko progresu).

Tāda nu ir Andra Vilka un kompānijas valstiskā uzraudzība - absolūti formāla, bez konkrētiem atbildīgajiem, bez kādas ieinteresētības, atklāti pavirša un nolaidīga. Bet... varbūt citādi nemaz nevarēja? Varbūt nabaga valsts nemaz nevarēja pamanīt, kas patiesībā notiek ar Liepājas metalurgu? Publikāciju cikla turpinājums – pēc svētkiem.

Novērtē šo rakstu:

82
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...