Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

Grūti teikt, kā jūs justos, ja ar savu personisko mantu un maku būtu nogarantējuši kredītu kādam, kura bizness jau pirms kredīta saņemšanas brīža sācis strādāt ar zaudējumiem un tā arī turpina, kaut garantiju izlūgšanās laikā ir tikusi solīta uzplauksme un peļņa. Lūk, pavisam neliels kopsavilkums no aģentūras LETA ziņu lentas 2009.-2010. gadā.

LETA, 2009. gada 21. maijs: "Tērauda ražošanas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs konsolidētie zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljonus latu, salīdzinot pagājušā gada attiecīgajā perioda peļņu 0,7 miljonu latu apmērā."

LETA, 2009. gada 20. augusts: "AS Liepājas metalurgs konsolidētais neauditētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga mājaslapā."

LETA, 2010. gada 26. februāris: "Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs neto apgrozījums pērn sarucis par 37,4% un bija 169,1 miljons latu, salīdzinot ar 270,2 miljoniem latu 2008. gadā, liecina uzņēmuma neauditētais konsolidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn strādāts ar 12,4 miljonu latu zaudējumiem, bet 2008. gadā tika gūta 5,9 miljonu latu peļņa."

LETA, 2010. gada 10. jūnijs: "Metālapstrādes uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 6,5 miljonu latu zaudējumiem, liecina NASDAQ OMX Riga publicētais konsolidētais pārskats. Kompānijas zaudējumi šogad, salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, gandrīz dubultojušies. Pērn pirmajā ceturksnī zaudējumi veidoja 3,2 miljonus latu."

LETA, 2010. gada 25. augusts: "AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā pusgadā strādāja ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas publicēts NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija 3,8 miljoni latu."

LETA, 2010. gada 24. novembris: "Metalurģijas uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada deviņos mēnešos cietis 7,4 miljonu latu zaudējumus, liecina uzņēmuma deviņu mēnešu neauditētais finanšu pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX Riga. 2009. gada deviņos mēnešos Liepājas metalurga zaudējumi bija 4,9 miljoni latu."

Šī ir tā informācija, kas ir redzama katram un ikvienam, bet cilvēki, kuriem piemīt māka izlasīt uzņēmumu gada pārskatus, Liepājas metalurga ikgadējās bilancēs spēj - ja vien vēlas, protams, - saskatīt vēl daudz vairāk sākotnēji bažas raisošu, pēcāk jau atklāti biedējošu faktu.

Savukārt to, ko valsts ar tās kā galvojuma sniedzējas tiesībām šajā laikā būtu varējusi noskaidrot, ja vien būtu bijusi vēlēšanās, uzskatāmi rāda, piemēram, auditorkompānijas Ernst & Young Baltic jau 2013. gada martā pēc beidzot "atmodinātās" Finanšu ministrijas sagatavotā revīzija par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību 2011. gada konsolidēto finanšu pārskatu.

"2011. gadā Koncerns ir pārdevis produkciju par kopējo summu 7 465 tūkst. latu apmērā atsevišķiem darījumu partneriem, kurus Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests identificējis kā personas, kuras, iespējams, iesaistītas aizdomīgos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumos. Mēs nevarējām izvērtēt, vai Koncerns ir iesaistīts kādā aizdomīgā PVN darījumā, nedz arī to, vai saistībā ar šiem darījumiem Koncernam varētu rasties kādi PVN riski," - ja kādam nav skaidrs, runa ir par tumšiem darījumiem, ko valsts līdz tam nav pamanījusi.

"Mēs neesam saņēmuši atlikumu salīdzināšanās vēstuli par Koncerna saistībām par saņemto avansu no Stemcor UK Limited 30 286 tūkst. latu apmērā 2011. gada 31. decembrī, kā rezultātā mēs nevarējām pārliecināties par minētās saistības atlikuma pareizību. Līdz ar to mēs nevarējām pārliecināties par saņemto avansu uzskaites vērtību 2011. gada 31. decembrī," - te auditori skaidri pasaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā ir neskaidrība par tādu "sīkumu" kā 30 miljoni latu.

"Koncerns 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" ir atzinis ieņēmumus 3 232 tūkst. latu apmērā, kas attiecas uz pārvērtēšanas rezerves norakstījumiem saistībā ar atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. No visiem atzītajiem ieņēmumiem summa 3 123 tūkst. latu apmērā attiecas uz 2010. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem un summa 109 tūkst latu apmērā - uz 2011. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. Saskaņā ar SGS Nr. 1 un SGS Nr. 16 pārvērtēšanas rezerves norakstījumi pamatlīdzekļu atsavināšanas rezultātā jāatzīst pašu kapitālā.

Līdz ar to 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu posteņi „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" un „Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem" būtu jāsamazina par 3 232 tūkst. latu, pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa" 2010. gada 31. decembrī būtu jāpalielina par 3 123 tūkst. latu, bet summa 109 tūkst. latu apmērā 2011. gadā būtu jāpārklasificē no pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uz posteni „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa"," - te savukārt tiek skaidri norādīts uz valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma kategorisko nevēlēšanos maksāt nodokļus pilnā apjomā.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Taču, kā mēs tagad zinām, ne Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā, ne viņa pārraudzībā esošajā Kaspara Āboliņa pārvaldītajā Valsts kasē neatrodas ļaudis, kuriem interesētu Liepājas metalurga iesniegtos pārskatus ne tikai iereģistrēt un nolikt atbilstošajos plauktiņos, bet arī tajos ieskatīties un uz šo faktu pamata izdarīt secinājumus - kurp virzās uzņēmums, kuram valsts ir garantējusi 85 miljonu eiro kredītu.

Pat, ja Valsts kasē un Finanšu ministrijā neatrastos neviens pats cilvēks, kurš spētu lasīt gada pārskatus un uz to pamata izdarīt secinājumus, lielu un spilgtu trauksmes lampiņu valstisko uzraudzītāju galvās vajadzēja iedegt notikumiem 2012. gada vasarā, kad, nesagaidījis nekādu reakciju uz saviem pirmajiem brīdinājumiem, Kirovs Lipmans mēģina piespiest Liepājas metalurga saimniekus atļaut veikt uzņēmumā iekšējo revīziju par pēdējiem astoņarpus gadiem.

Nekas viņam, protams, neizdodas, uzņēmuma saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals nobalso pret, taču interesants ir saistībā ar šo akcionāru sapulci Kirova Lipmana iesniegtais astoņas lappuses garais pārbaudāmās informācijas saraksts - viss tas, kas Latvijas valstij saistībā ar tās 85 miljonu eiro likteni uzņēmumā neieinteresē līdz pat 2013. gada pavasarim. Prasīts tiek faktiski viss tas, ko kārtīgs saimnieks Liepājas metalurgam būtu paprasījis pirms kredīta garantēšanas. Taču uzņēmums to nesniedz ne pirms galvojuma izsniegšanas, ne arī tagad...

Ak tad gadījumā, ja jūs personiski kādam būtu garantējuši kredītu (personiski nozīmē - ar savu maku un savu mantu), jūs satrauktos, ja aizņēmējs, kura bizness jau sen strādā ar mīnusiem, paziņotu, ka viņš negrib nekādus tur jaunus, neatkarīgus revidētājus, jo viņam esot labi tā, kā ir? Sausā 2012. gada 21. septembra Liepājas metalurga padomes sēdes protokola valodā šis lēmums aprakstīts šādi:

"K. Lipmans ierosina veikt pārbaudi-auditu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs izsniegto valsts garantiju un iepriekš iesniegtiem jautājumiem par saviem līdzekļiem.

S. Zaharjins iepazīstina ar esošo situāciju akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs (par esošām pārbaudēm, darbinieku noslogojumu, sagatavojot dokumentus civillietai un krimināllietai, kur krimināllietā pieprasītie dokumenti daļēji atbilst K.Lipmana pieprasītajiem dokumentiem).

M. Pomerancis un G. Vilnītis jautā, vai iepriekš iesniegtajiem pārbaudes jautājumiem nav iestājies noilgums? M. Pomerancis piebilst, ka ir jāatdala lietas jautājumi, kurus var izskatīt Padome vai akcionārs. S. Zaharjins uzaicina Padomes locekļus balsot par to, vai uzsākt iekšējās revīzijas veikšanu.

Balsošanas rezultāti: Par: 1 - K. Lipmans. Pret: 4 - S. Zaharjins, G. Vilnītis, A. Zaharjins, M. Pomerancis. Atturas: 0. Nolēma: Neuzsākt iekšējās revīzijas veikšanu akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs."

Jūs uztrauktos? Jūs varbūt arī satrauktos, bet ne Andris Vilks, ne Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko pusotru gadu vēlāk konstatē Valsts kontrole: valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis algu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDO valdē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu.

Kāds izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze" skaidri apliecina - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Savukārt cits fragments no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze" ļauj izdarīt skaidru secinājumu, kas ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē."

To pašu savā atzinumā pēcāk paziņo arī Valsts kontrole:

"211.1. Ievērojot minētos apstākļus, galvojums sniegts, balstoties uz informāciju, kas, iespējams, neatklāja faktisko situāciju;

211.2. Šādi apstākļi bija arī 2009.gadā, laikā, kad valsts galvojuma saņemšanai atzinumu par AS Liepājas metalurgs iesniegto projektu Finanšu ministrijai sniedza AS BDO, kā arī pārējos gados, kad tika sniegts atzinums par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatiem;

211.3. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs finanšu pārskati nesniedza skaidru un patiesu priekšstatu par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem;

211.4. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs sertificēta vērtētāja atzinumi par ķīlas vērtību neatklāja tās patieso vērtību." Skaidrāk laikam vairs nav iespējams...

Taču... valstiskie uzraugi ar Andri Vilku priekšgalā Liepājas metalurga auditoru klajo interešu konfliktu "pamana" tikai tad, kad viņiem uz to norāda mediji.

"Finanšu ministrija 2013. gada 25. janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu, jo tikai LZRA ir ar likumu deleģēta šāda funkcija," - šādi skan ministrijas oficiālā, maigi izsakoties, izvairīgā atbilde uz jautājumu, vai tās amatpersonas ir iepriekš fiksējušas situāciju, ka uzņēmuma padomē atrodas persona, ar kuru cieši saistīts uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu?

Daudziem varētu šķist patiesi pārsteidzoši, bet fakts - vēl gadu vēlāk, kad Liepājas metalurgs jau ir atzīts par maksātnespējīgu un, latviski izsakoties, pat ezim skaidrs, ka kaut kas ar uzraudzīšanu un ķīlas novērtēšanu galīgi nav bijis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš joprojām, it kā nekas nebūtu bijis, atsaucas uz to pašu BDO vērtējumu:

"Jāmin, ka piedāvātais nodrošinājums saskaņā ar sertificētu vērtētāju novērtējumiem pilnībā nodrošināja valsts galvojuma saistības. Galvojuma līguma darbības laikā Liepājas metalurgs papildus ieķīlāja par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem iegādātās specializētās tehnoloģiskās iekārtas, nodrošinot galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma nosacījumu izpildi. Saistību nodrošinājuma vērtība tika noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja sniegto tirgus vērtības novērtējumu un piemērojot ātrās realizācijas koeficentu, t.i., noteiktā apmērā samazinot vērtētāja noteikto tirgus vērtību."

Taču ko gan brīnīties par šo vienu konkrēto dīvainību, ja 2013. gada sākumā, kad beidzot uzņēmuma nonākšanu bezdibeņa malā pamana arī valstiskie uzraugi no Finanšu ministrijas un Valsts kases, izrādās, ka ne Andris Vilks, ne kāda cita šo struktūru amatpersona nespēj atbildēt faktiski ne uz vienu konkrētu jautājumu saistībā ar uzraudzības veikšanu.

Lūk, viena šāda jautājumu porcija, kas Finanšu ministrijai tiek uzdota 2013. gada janvārī un uz ko Andris Vilks un viņa vadītā iestāde spēj atbildēt tikai ar vispārīgām frāzēm, nespējot nosaukt nevienu konkrētu atbildīgo un arī faktiski nevienu konkrētu reālas uzraudzības pasākumu:

"1) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas šo uzraudzību?

2) Kā tieši šī uzraudzība veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

3) Ar kādām citām valsts institūcijām šīs personas sazinājušās, lai iegūtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai?

4) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs uzraudzības rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par uzraudzības rezultātiem?

5) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas minētā uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi", kā tas minēts publicētajā ministra vēstulē?

6) Kā tieši šī analīze veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

7) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs analīzes rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par analīzes rezultātiem?"

Tipiska ir, piemēram, ministra atbilde uz jautājumu, kas tiek uzdots pēc tam, kad klajā nāk ziņas par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina saņemto gandrīz miljonu latu lielo gada atalgojumu. Uz jautājumu, vai ministrijas amatpersonas fiksēja situāciju ar uzņēmuma vadības atalgojumu un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu, atbilde ir šāda - saprotiet nu, kā gribat:

"Finanšu ministrija, vērtējot valsts galvotā aizdevuma atmaksas iespējas un uzņēmuma finanšu rādītājus, analizē kopējās atalgojuma un administratīvo izdevumu tendences, to dinamiku un to īpatsvaru pret kopējiem izdevumiem. Līdz šim nav novērotas būtiskas izmaiņas šajās pozīcijās salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem un biznesa plānā plānotajiem..."

Ko gan brīnīties par to, ka, taujāts uzrādīt konkrētus Liepājas metalurga ņemtā aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumus, kas būtu veikti 2012. gadā, Kaspars Āboliņš spēj atbildēt tikai to, ka "atmaksas iespējamības novērtējumi tiek veikti un glabāti datu bāzē".

"Pamatojoties uz Valsts kases kvalitātes dokumentos noteiktajiem kritērijiem, 2012. gada novembra un decembra atmaksas iespējamība no piecām iespējamām pakāpēm tika novērtēta kā otra augstākā," ir gan spiests atzīt Valsts kases pārvaldnieks. "Vēlāk, saņemot SIA Ernst&Young Baltic padziļinātas finanšu izpētes ziņojumu, atmaksas iespējamības pakāpe uz 2012.gada beigām, vadoties no piesardzības apsvērumiem, tika pārskatīta un samazināta par divām pakāpēm."

Šajā diplomātiskajā atbildē ietvertais patiesais vēstījums ir - līdz pat 2012. gada beigām Valsts kasei, neraugoties uz visu iepriekš minēto, nerodas nekādas būtiskas bažas par Liepājas metalurga saimniecisko un finansiālo stāvokli un atmaksas iespējamību tā samazina tikai un vienīgi pēc tam, kad satraukusies beidzot ir tādā pašā letarģiskā miegā gulējusī Valda Dombrovska valdība, pasūtot neatkarīgu auditu.

Valsts kontrole šo brēcošās nolaidības ainu pēcāk īsi raksturo šādi:

"210.1. Valsts kases procedūru aprakstā noteikto atmaksas iespējamības pakāpes noteikšanas kritēriju - nodrošinājuma novērtējums un kredītspējas novērtējuma kategorija - attiecība neraksturo uzņēmuma patieso maksātspēju atmaksāt valsts galvoto aizdevumu, jo pie jebkura finanšu rādītāju stāvokļa pasliktināšanās vai uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm, ja ir augsts nodrošinājuma novērtējums, kopējā atmaksas iespējamības pakāpe nesamazināsies zem 50% līmeņa.

Piemēram, AS Liepājas metalurgs atmaksas iespējamības pakāpe no 75% uz 25% tika samazināta tikai 2013. gada 29. aprīlī, lai gan Ministru kabinets jau 2013. gada 5. februārī bija devis uzdevumu padziļinātam auditam, kas pamatots arī ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, ka AS Liepājas metalurgs absolūtās likviditātes rādītājs jau kopš 2011. gada beigām liecina par AS Liepājas metalurgs nespēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu īstermiņa saistību segšanai, un 2013. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija AS Liepājas metalurgs vietā veica maksājumu EUR 6 128 456 apmērā."

Visbeidzot - pāris sīki fragmenti no auditorfirmas Ernst & Young Baltic 2013. gada 15. marta atzinumiem, ko Liepājas metalurgu "valstiski uzraudzījusī" Valda Dombrovska valdība labi saprotamu iemeslu dēļ nekavējoties noslepeno.

Pirmais: "Uzņēmums ir pārkāpis finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar SEB un Citadeles bankām. Saskaņā ar UniCredit kredītlīguma nosacījumiem, nespēja izpildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt UniCredit kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi bija pārkāpti 2012. gada beigās. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas UniCredit līguma nosacījumi bija pārkāpti jau 2011. gada beigās."

Un otrais: "2011. gada 31. decembrī Koncerns nav ievērojis atsevišķus saņemto aizņēmumu no kredītiestādēm nosacījumus, kas attiecināmi uz ilgtermiņa aizņēmumu 51 149 tūkst. apmērā. Minēto nosacījumu pārkāpumu dēļ šis aizņēmums būtu jāpārklasificē no ilgtermiņa kreditoriem uz īstermiņa kreditoriem. Ja tiktu veikti atbilstoši labojumi, tad ilgtermiņa kreditoru saistības samazinātos un īstermiņa kreditoru saistības palielinātos par 51 149 tūkst. latu."

Un tas nozīmē - ja ne niekošanās ar grāmatvedību (ko "piebarotie" auditori nevēlējās pamanīt), reālas maksātnespējas priekšvakars Liepājas metalurgam ir jau 2011. gada beigās, un, ja ne Andra Vilka un Valsts kases nolaidība, jau 2011. gada beigās vai, vēlākais, 2012. gada pavasarī valstiskajiem uzraugiem ir visas iespējas konstatēt problēmu patieso apmēru. Taču - šādas vēlēšanās nevienam no viņiem nav...

No šī letarģiskā miega un apmierinātības gan Kaspara Āboliņa vadīto Valsts kasi, gan Andra Vilka vadīto Finanšu ministriju, gan visu Valda Dombrovska valdību pamodina tikai paša Liepājas metalurga atzīšanās faktiskā maksātnespējā, un tad nu miegainās nolaidības vietā nāk drudžainu muļķību, vēl nolaidīgākas vilcināšanās un valstiska gļēvuma laiks. Bet par to - cikla nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...