Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu iecienītākās un efektīvākās sabiedrības krāpšanas metodes.

Kā savu padomdevēju Valda Dombrovska valdība kreditoru kluba aizsegā bez kāda konkursa izvēlas bēdīgi slavenā "investīciju baņķiera" Ģirta Rungaiņa sabiedrību Prudentia Advisers, kas nevar lepoties ar kādiem valstiski iespaidīgiem savu padomu rezultātiem valsts labā, tomēr vienmēr par attiecīgu samaksu ir gatava uzņemties "zibensnovedēja funkciju" un saražot ieteikumus, par kuriem tā neuzņemas atbildību.

Līdztekus tam pusotra mēneša laikā Valda Dombrovska valdība vēl paspēj... protams, izveidot darba grupu bez kādām īpašām pilnvarām un darba plāna, kas "koordinēs AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanu" un kurā ir arī jau līdz šim sevi uzņēmuma problēmu nepamanīšanā un nerisināšanā pierādījušie Andris Vilks, Daniels Pavļuts un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Darba grupā ir arī labklājības ministre Ilze Viņķele, kas tobrīd publiski paziņo, ka darba grupas uzdevums būšot "nodrošināt precīzu informāciju uzņēmuma darbiniekiem", jo "pašlaik Liepājas metalurgā strādā 2300 cilvēku, kuriem nav pilnvērtīgas informācijas par notiekošo uzņēmumā".

Tas tiek izdarīts diezgan savdabīgā veidā - uzņēmuma darbinieki tiek tik sekmīgi un ilgi muļķoti un vazāti aiz deguna, ka brīdī, kad beidzot tiek pasludināta Liepājas metalurga maksātnespēja un viņi kļūst par oficiāliem bezdarbniekiem, normāla pabalsta vietā strādnieki saņem nožēlojamus grašus. Lieki teikt, ka Ilze Viņķele neuzskata par nepieciešamu viņiem kaut atvainoties.

Ja Valda Dombrovska valdības galvenā metode ir iespējami ilgi vilcināties ar jebkura jautājuma atrisināšanu un iespējami izvairīties no jebkura valstiska lēmuma pieņemšanas, tad divu valdības iemīļoto Prudentia uzņēmumu "rokraksts" ir - imitēt vētrainu darbību, nākot klajā ar, maigi izsakoties, ne pārāk īstenojamām idejām, kas iepakotas pamatīgos "analīzes" blāķos, īpaši neuztraucoties par savu ieteikumu praktisko iznākumu, kas Valda Dombrovska valdībai parasti nemaz arī nav vajadzīgs.

Vienu pēc otras valdība kreditoru kluba izskatā kopā ar Prudentia "ekspertiem" izsaka uzņēmuma akcionāriem visabsurdākās prasības, kaļ visneīstenojamākos plānus, cer uz neiespējamām lietām - un līdztekus tam aizrautīgi melo sabiedrībai un, protams, arī uzņēmuma strādniekiem.

Portālā Delfi februāra sākumā izteiktā skumīgā prognoze aprīļa otrajā pusē tiek atkārtota ar šādu vēl skumīgāku piebildi:

"Prognoze diemžēl ir piepildījusies visā pilnībā - pat tik precīzi, ka ar patiesu pārsteigumu pamanīju, kā uz airBaltic "problēmu risināšanas" procesa trekni dzīvojošā, tik rezultātus uzrādīt nespējošā Ģirta Rungaiņa un kompānijas Prudentia bez kādiem jokiem nu ir pieaicināta arī pie agonējošā Liepājas metalurga, lai paspētu kaut ko izsūkt arī šeit.

Skaidra lieta, ka izsūkšana jau ir arī sākusies - šajā ziņā šie kungi ir meistari: Prudentia jau esot sagatavojusi valdībai īpašu "pētījumu", kas, protams, nekad netiks nodots atklātībai, lai sabiedrību pārāk nešokētu tas, par kādām blēņām tiek maksāti desmiti tūkstošu latu. Taču Dombrovska valdībai tieši šādi "pētījumi" un līdzīgas pseidoaktivitātes ir vitāli nepieciešamas.

Kāpēc? Tāpēc, ka pēcāk, tieši tādus gaisā vicinot un noraugoties uz pēdējo dūmu strūkliņu no Liepājas metalurga skursteņiem, varēs kārtējo reizi attaisnoties: redz, mēs taču visu pēc labākās sirdsapziņas darījām, domājām un pētījām, izvirzījām piecus nosacījumus, septiņus kritērijus un trejdeviņus uzdevumus, tik tas ēzelis, lūk, izrādījās nejēga un nosprāga no bada mūsu domāšanas un pētīšanas procesa pašā kulminācijā.

Patiesībā taisnošanās process jau tagad iet pilnā sparā: airBaltic, Latvijas Krājbanka un vilcienu iepirkums ir devuši labu skolu - diemžēl ne valstiskā problēmu risināšanā, bet tekošā muldēšanā gan.

Tā nu tie paši "atbildīgie" pēdējās dienās jau ir ne tikai izteikuši gatavību Liepājas metalurga vietā no nodokļu maksātāju kabatas nomaksāt piecarpus miljonus latu (februāra sākumā šāda iespēja netika pat pieļauta), bet arī sākuši gatavot augsni un skaidrot, kāpēc nav ko īpaši cerēt ne uz it kā notiekošajiem investora meklējumiem (protams, nav - kam gan šis uzņēmums pašreizējā stāvoklī būtu vajadzīgs vairāk nekā par latu, ja jāmaksā ar paša naudu?), ne uz valdību, kura varētu vienus akcionārus savaldīt un otriem ļaut pamēģināt izglābt uzņēmumu par pašiem savu, ne nodokļu maksātāju naudu, - jo tas taču galīgi nebūtu tiesisks risinājums...

Kāpēc tas viss jau atkal notiek tieši tā? Pavisam vienkārši - tāpēc, ka pie varas ir nespējīgi un nolaidīgi ļaudis, kas labākajās Orvela tradīcijās ir spējuši ieskaidrot, ka viņu nolaidība ir uzcītība, viņu slinkums ir čaklums, viņu veiktā valsts naudas bezjēdzīga tērēšana dažādu rungaiņu kuņģa pildīšanai - izcilas saimniekošanas kalngals, bet viņu sastrādātais kārtējais krahs - izcilākais veiksmes stāsts.

Un vēl sliktāk - ja tas vispār iespējams - ir tas, ka šie ļaudis (lai nebūtu pārpratumu - te es domāju pirmām kārtām premjeru Dombrovski, finanšu ministru Vilku un visu pārējo Vienotības pseidosaimniecisko kliķi) faktiski ir tādi neizdevušies kaimiņzemes prezidenta Vladimira Putina skolnieki.

Tāpat kā "skolotājs" viņi vienmēr ir gatavi aizbāzt kārtējo caurumu ar valsts naudu un ielikt par atbildīgajiem biznesā mazspējīgu ierēdņu un pašiem pietuvinātu privātparazītu grupu, bet tieši pretēji "skolotājam" viņi nekad nav bijuši spējīgi pieņemt valstiskus lēmumus - protams, ja par valstisku lēmumu neuzskata "nu, pagaidīsim, paskatīsimies un pavērtēsim".

Ja mūsu valstī būtu tiesiska, bet tai pašā laikā efektīva valsts vara, tā jau sen būtu bez visādiem prudentijveidīgo pseidopētījumiem noskaidrojusi, ir vai nav tai vajadzīga melnās metalurģijas nozare, ir vai nav šādai nozarei nākotne šeit un nākamos gadu desmitus (lieki teikt, ka mūsu reālās valsts pseidovaras sastrādātajos nacionālās attīstības plānos šādus "sīkumus" neatrast) un tad arī rīkojusies, kā valsts varai grūtā brīdī pienākas - tiesiski, taču atbildīgi, ātri un stingri.

Kā tieši, jūs vaicāsiet? Nu, piemēram: ja mums būtu valsts vara, kuras balsti drošības iestāžu personā nevis vienkārši savā nodabā parazitētu, bet saņemamos Triju Zvaigžņu ordeņus un ielūgumus uz Dziesmu svētkiem būtu atstrādājuši, savācot pietiekami daudz informācijas par valstij nozīmīgāko uzņēmumu saimniekiem, valsts vara pašlaik varētu ar šo informāciju iepazīstināt kādu konkrētu Liepājas metalurga lielakcionāru.

Iepazīstināt un teikt - tā un tā, kungs, man vienalga, kādā valodā tu runā un cik ēkas nelikumīgi esi sabūvējis kāpās, bet te runa ir par tūkstošiem cilvēku un būtisku daļu nacionālā kopprodukta, tāpēc, rau, tagad būs tā: ja reiz esi apzadzies gadiem ilgi, tad nu izvēlies tagad un tūlīt.

Pirmais variants - es, valsts vara, tevi ar visu bardzību un skarbumu saukšu pie atbildības pie visa, ko nu tu esi sastrādājis, un maz tev nudien nešķitīs, jo tavu lietu izmeklēs nevis viens Ekonomiskās policijas inspektors, kam piedevām ir vēl desmiti izmeklējamu lietu, bet trīsdesmit izmeklētāji: Strīķe jau pielaiko masku un eļļo nagu maucamās uzpariktes, un pārējie tur nav labāki.

Un otrais variants - ja pirmais tev nepatīk, proties savas akcijas ja ne atdāvināt (tas, protams, tiesiskā valstī būtu par traku), tad augstākā mērā tiesiski nodot trastā, ieķīlāt vai tamlīdzīgi, bet rīt tavas smakas uzņēmumā vairs būt nevar, jo valstij tik svarīgo uzņēmumu ar tūkstošiem cilvēku es, valsts vara, uzticēšu kādam citam - vienalga, vietējam vai nevietējam, taču tādam, kas tur uzreiz varēs ieguldīt savu paša (un nevis valsts) naudu un spēs skaidri pateikt, kā viņš risinās uzņēmuma problēmas...

Atvainojiet, aizfantazējos, protams. Mūsu tā sauktā valsts vara tā vietā otrdien pēc jau pieminētā "pētījuma" uzklausīšanas nolēma atkal pastiept gumiju ar cerību... nē, nudien nesaprotu, ar kādu cerību. Pieprasīt pašreizējiem uzņēmumu notrallinājušajiem "saimniekiem" ieguldīt 25 miljonus latu plus nomaksāt jau pieminēto piecarpus miljonu kredītmaksājumu, - par šādu fantāzijas lidojumu skaudīgs būtu pat Minhauzens.

Ar vārdu sakot, labāk par Liepājas metalurgu neko tālāk neprognozēšu, - man ļoti žēl, bet tāpat viss skaidrs. Nu jau kārtējais "veiksmes stāsts" ir faktiski neizbēgams."

"Veiksmes stāsts" tiešām arī attīstās - soli pa solim, kā jau ierasts Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam - ar vilcināšanos, izvairīšanos no jebkādiem lēmumiem un melošanu sabiedrībai, kam neizbēgami seko kārtējās valsts naudas porcijas iztērēšana.

Janvāra beigās Finanšu ministrija apgalvo, ka tā "sākusi sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju, tas ir, par aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām". Aprīļa sākumā Valsts kase jau atzīst, ka nāksies vien Liepājas metalurga vietā veikt kārtējo valsts galvotā kredīta maksājumu gandrīz 7,8 miljonu eiro apmērā, un tā arī notiek, taču tad Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone vēl publiski apgalvo, ka Unicredit jau esot "paudusi gatavību" pārstrukturizēt Liepājas metalurga kredītu un atlikt pamatsummas maksājumus uz diviem gadiem - nudien neesot, par ko uztraukties.

Taču arī tās izrādās tikai iedomas un fantāzijas - 25. jūlijā pēkšņi izrādās, ka pēc tikai dienu iepriekš saņemta Itālijas kredītiestādes pieprasījuma Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi UniCredit visu Liepājas metalurga saņemtā kredīta atlikumu - 67 465 056 eiro. Savukārt trīs dienas vēlāk portāls Pietiek atklāj, kādā neizlēmības un melu gaisotnē patiesībā pieņemts šis lēmums:

"Saistībā ar it kā negaidīto Valsts kases veikto 67 miljonu eiro pārskaitījumu, ar Itālijas banku UniCredit S.p.A. norēķinoties par uzņēmumam Liepājas metalurgs Einara Repšes parakstītā valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikumu, oficiālā versija līdz šim bijusi - Valsts kase saņēmusi pieprasījumu un dažu stundu laikā veikusi maksājumu.

Taču, kā noskaidrojis Pietiek, šim pārskaitījumam saņemts arī akcepts visaugstākajā politiskajā līmenī, ieskaitot premjeru Valdi Dombrovski, kurš oficiāli bija devies atvaļinājumā un centies no atbildības izvairīties.

Kā zināms, Valsts kase oficiāli skaidro, ka UniCredit S.p.A. izmantojusi aizdevuma līgumos paredzētos nosacījumus, kuriem iestājoties itāļu bankai rodas tiesības pieprasīt nekavējošu visas vai jebkuras daļas no aizdevumu summas atmaksu.

Taču, ja ticēt oficiālajai informācijai, šī atmaksa notikusi fantastiski operatīvi: vēstule no UniCredit Finanšu ministrijas lietvedībā reģistrēta 25. jūlijā pulksten 12.05, bet jau pulksten 16 - tātad četras stundas vēlāk - Valsts kase ziņoja, ka pārskaitījums ir veikts.

Kā pēc Pietiek jautājuma precizēja Valsts kase, pārskaitījums veikts jau nepilnas trīs stundas pēc pieprasījuma saņemšanas: "Laiks, kad esam veikuši maksājumu ir reģistrēts SWIFT ziņojumā: Date/Time = 25/07/13 14:51:27."

Valsts kases skaidrojums ir - šāda operativitāte, pārskaitot milzīgu naudas summu, neesot uzskatāma par kaut ko neparastu: "Valsts kase labas prakses ietvaros vienmēr cenšas nodrošināt ātru maksājumu izpildi, šajā gadījumā vēl jāņem vērā tas apstāklis, ka šis pieprasījums nebija negaidīts."

Pietiek informēja iepriekš, vēl pirms nedēļas uz pietiek.com jautājumu, vai Finanšu ministrija vai Valsts kase tuvākajā laikā plāno kādu maksājumu AS Liepājas metalurgs kreditoriem, ministrijas preses pārstāve ministra Andra Vilka vārdā paziņoja, ka "nedz Valsts kase, nedz Finanšu ministrija līdz šim brīdim nav saņēmusi nekādu oficiālu izmaksas pieprasījumu".

Nu arī Valsts kase apliecina, ka Andris Vilks faktiski meloja vai labākajā gadījumā izlocījās no atbildes par patieso situāciju, patiesībā labi zinot, ka jau vistuvākajā laikā Itālijas banka pieprasīs atmaksāt kredīta summu, taču izlēma par to sabiedrībai noklusēt un paziņot tikai tad, kad pārskaitījums jau būs veikts.

"Valsts kases rīcībā jau bija neoficiāla informācija par to, ka UniCredit S.p.A. ir pieprasījusi pirmstermiņa kredīta atmaksu AS Liepājas metalurgs, tādēļ varēja prognozēt, ka kreditors ar lūgumu atmaksāt kredītu griezīsies pie galvinieka," nu skaidro Valsts kase.

Uz jautājumu, ar ko un kad precīzi Valsts kase saskaņoja šī pārskaitījuma veikšanu, Valsts kase gan apgalvo, ka "šajā gadījumā nav nepieciešama kāda īpaša saskaņošana ar kādu amatpersonu, jo tika izpildīti jau agrāk noslēgta līguma nosacījumi, ka gadījumā, ja kredīta devējs izmanto savas tiesības atprasīt kredīta pilnu summu un kredīta ņēmējs nevar to nodrošināt, galviniekam ir jābūt gatavam nekavējoties segt šo summu pēc pirmā kreditora pieprasījuma".

Taču no drošiem avotiem valdībā Pietiek ir zināms, ka lēmums par izmaksu Liepājas metalurgam jau pirms oficiālā pieprasījuma saņemšanas ticis saskaņots visaugstākajā politiskajā līmenī, tostarp - ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš gan vēlējies no jebkādas oficiālas atbildības izvairīties, aizbildinoties ar atrašanos atvaļinājumā..."

Saistībā ar šiem notikumiem īpaši interesanti ir tas, ka vēl pēc tam, kad valsts Liepājas metalurga vietā ir samaksājusi tā ņemto kredītu, ne Valdis Dombrovskis, ne Andris Vilks, ne Daniels Pavļuts neparūpējas pat par to, lai uzņēmuma vadībā nākamajā akcionāru sapulcē - kas notiek jau dažas dienas vēlāk - vismaz ieliktu kādu savu pārstāvi, kas uzraudzītu, ar ko darbojas Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un viņu "komanda".

"Kā var būt tā, ka noveda praktiski līdz bankrotam rūpnīcu, valsts samaksāja praktiski visus parādus, kas bija saistīti ar garantijas vēstuli, un neviens no valsts puses nav pārstāvēts jaunievēlētajā padomē? Kā tā var būt?" laikrakstam Diena izsaucas Kirovs Lipmans.

Uzņēmuma saimnieki, protams, novērtē valsts dāsnumu, uzticību un nolaidību - tāpat kā visus "valstiskās uzraudzības" gadus. Jau maijā tiek konstatēts, ka kopš janvāra beigām no Liepājas metalurga aizplūduši vairāk nekā 25 miljoni latu. "Šajā gadījumā ir noticis, teiksim, nepieļaujamais," stostās Andris Vilks, bet Daniels Pavļuts izdomā, ka šī nu ir tā reize, kad viņš varētu paklusēt.

Neatkarīgā Rīta Avīze par šo situāciju atļaujas pamatoti paironizēt: "Liepājas metalurga izsaimniekošanas shēmas ir pietiekami uzskatāmas, tāpēc Valsts kasei kopā ar Finanšu ministriju, no vienas puses, un Valsts policijai, no otras puses, nākas krietni pūlēties, lai imitētu pilnīgu neziņu par šīm lietām.

Valsts kase līdz jūlija beigām izlikās, ka krauj kaudzē Liepājas metalurga atskaites par sekmīgu darbu, nevis jau saiņo nepilnus 50 miljonus latu lielo kredīta atlikumu, ko pēc kreditoru pirmā pieprasījuma atdeva viņiem 25. jūlijā.

Valsts kases, Finanšu ministrijas un ministra Andra Vilka taisnošanās izskatījās tik nožēlojami, ka Neatkarīgā 14. maijā uzņēmās šo kompāniju aizstāvēt un pat uzslavēt: "Būtu nepareizi prasīt no jebkuras citas valsts iestādes to, ko nespēj attiecīgās valsts policija kā kopums iestādēm ar monopoltiesībām uz fizisku vardarbību, aizturot un pratinot cilvēkus, uzlaužot un pārmeklējot telpas utt. Paldies finanšu ministram Andrim Vilkam vismaz par publisko atzīšanos, ka Liepājas metalurga īpašnieki "vazā valsti aiz deguna".

Lūk, viņa stostīšanās pēc jautājuma, vai valstij tomēr nevajadzētu apturēt Liepājas metalurga naudas izsūtīšanu: "Nē. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka nē. Tā tika izvēlēta šī forma, un es domāju, ka tās summas būtu... tā situācija būtu vēl smagāka." Ar to domāta viņa situācija, ja viņš būtu izjaucis Liepājas metalurga un Valsts kases iztukšošanu..."

Mēnešiem ritot, dažādas atklāsmes Valdi Dombrovski un viņa valdības atbildīgos ministrus piemeklē arī saistībā ar to, cik īsti ir vērta pret galvojumu saņemtā ķīla, kas nu tagad ir pēc būtības pilnīgā valsts pārziņā un īpašumā, - Metalurga jaunā krāsns un saistītie objekti.

Vēl atceraties Ernst&Young auditoru izteiktās šaubas par to, cik pareizi ir novērtēta valsts saņemtā ķīla? Arī, piemēram, Neatkarīgā Rīta Avīze jau aprīļa beigās izsaka pieņēmumu, ka "dižkrāsns ar visiem tās piederumiem: ēkām, zemi, tehnoloģijām, visticamākais, nenosedz valsts doto galvojumu". Taču līdz pat jūlija beigām Dombrovskis, Vilks un Co. publiski pat nepieļauj iespēju, ka valstij kādi zaudējumi varētu draudēt arī no šīs puses.

Arī galvenais atbildīgais par valsts naudas iegrūšanu šajā pasākumā - Einars Repše, kurš pamazām jau sāk taisīties vēlreiz aplaimot Latviju ar darbošanos politikā, - vēl maijā ir lepns un drosmīgs, Dienai skaidrojot, kā Liepājas metalurga slēgšanas gadījumā valsts "varētu nekavējoties realizēt ķīlas" un "atgūtu pilnībā savu naudu par garantiju".

Divus mēnešus vēlāk Einars Repše jau izrādās vienīgais, kurš stūrgalvīgi turpina nerēķināties ar reālajiem skaitļiem, kaut tāpat mēģina arī atbildību par ķīlas vērtību pilnībā novelt uz Valsts kasi.

No skaidras atbildes uz jautājumu, vai pašlaik Liepājas metalurga ķīla sedz valsts galvotā kredīta summu, kādreizējais galvojuma izsniedzējs gan apdomīgi izvairās, paziņojot, ka "tagad tā ir Valsts kases goda lieta - pierādīt savu profesionalitāti un nodrošināt, lai uzņēmums varētu sekmīgi atsākt darbu".

Savukārt valdības pārstāvju atklāsmju evolūciju uzskatāmi parāda šī Pietiek publikācija pāris dienas pēc negaidītās kredīta atdošanas:

"Vēl piektdien no rīta Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre saistībā ar valsts atmaksāto Liepājas metalurga 67 miljonu eiro kredītu apgalvoja, ka "valstij ir iespēja atgūt galvojuma summu, realizējot ķīlu, kuras vērtība pārsniedz šo vienreizējā maksājuma apmēru".

Taču, kad finanšu ministram Andrim Vilkam kļuva skaidrs, ka Pietiek rīcībā ir sabiedrības Prudentia ziņojums, kurā atzīts, ka ķīla patiesībā ir daudz mazvērtīgāka, ministrijas jaunā nostāja nu ir - pašlaik vispār neesot īstais laiks runāt par ķīlas vērtību.

Kā zināms, ceturtdien Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai UniCredit S.p.A. uzņēmumam Liepājas metalurgs Einara Repšes parakstītā valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikumu - 67,46 miljonus eiro.

Finanšu ministrija vēl piektdienas rītā apgalvoja, ka šī nauda esot atgūstama pat sliktākajā gadījumā - ja uzņēmumam tomēr iestājas maksātnespēja, jo valsts ņemtā ķīla pēc vērtības pārsniedzot šos 67,46 miljonus eiro, lai gan tās vērtība esot "mainīga".

Taču Pietiek publiskotie valdības dārgā konsultanta - sabiedrības Prudentia Advisers šā gada maija atzinuma fragmenti parādīja, ka šāda Finanšu ministrijas publiskā nostāja ir maldinoša un ministrija to labi apzinās.

"Skatoties uz citu uzņēmumu pieredzi, ražošanas iekārtas, kas ir valsts ķīla, ir diezgan nelikvīdas, saistībā ar pašreizējajiem apstākļiem metalurģijas nozarē. Kopējā pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļa ir apmēram 20-50%," teikts Prudentia atzinumā, kas no sabiedrības ar Valda Dombrovska valdības lēmumu joprojām tiek slēpts.

Pēc šo atzinuma fragmentu publiskošanas Finanšu ministrija piektdien visu dienu pārdomāja, kā atbildēt uz Pietiek jautājumu - kā ministrija saistībā ar saviem apgalvojumiem par AS Liepājas metalurgs ķīlas vērtību var komentēt tai labi zināma sabiedrības Prudentia ziņojuma secinājumu attiecībā uz ķīlas patieso vērtību?

Piektdienas vakarā ministrijas preses pārstāve faktiski atzina tās iepriekšējos melus un pavēstīja jauno Andra Vilka viedokli - pašlaik vispār neesot īstais laiks runāt par valsts iegūtās ķīlas vērtību.

"Finanšu ministrija uzskata, ka pašlaik svarīgākais ir izstrādāt un iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī ķīlas uzturēšanu un vērtības aizsardzību. Ķīlu tālākā izmantošana būs atkarīga no situācijas risinājuma," - šāds ir jaunais ministrijas viedoklis attiecībā uz ķīlas vērtību.

Taču arī šis viedoklis nav patiesīgs, - Pietiek publiskotajos Prudentia ziņojuma fragmentos skaidri norādīts, kāpēc nav nekāda pamata cerēt ķīlu realizēt bez zaudējumiem un kāpēc iespējamie varianti ir tikai - valsts zaudē daļu ieguldīto finanšu līdzekļu vai pat faktiski visus:

"Aktīvi, kas atrodas valsts ķīlā, ir ar zemu likviditāti. Galvenie iemesli tam ir uzskaitīti zemāk:

1) Aprīkojumam metalurģijas nozarē ir ļoti zema likviditāte tāpēc, ka šobrīd Eiropā un globālajā tirgū pastāv pārprodukcija. Saskaņā ar nozares ekspertu Eiropas Savienībā tērauda izstrādājumu ražotne pārsniedz pieprasījumu par 30%. Tas nozīmē, ka visticamāk nevienam šīs nozares uzņēmumam nav nepieciešams palielināt kapacitāti.

2) Šiem aktīviem piemīt nemateriāla sertifikācijas vērtība. Tiklīdz aktīvs tiek pārdots, sertifikācija ir jāatjauno, tādējādi pārdošanas cena ir samazināta.

3) Lielākā daļa aktīvu nevar tikt pārdoti pa daļām. Tas nozīmē, ka, ja pamatlīdzekļi ir paredzēti specifiska produkta ražošanai, tad citiem uzņēmumiem nebūs nekāda pielietojuma no kādas atsevišķas iekārtas daļas. Gadījums, kad kāda kompānija pieprasītu konkrētu iekārtas dalu, novestu pie neizmantojamu aktīvu tālākās realizēšanas

Turklāt gadījumā, ja Finanšu ministrija uzsāktu Liepājas metalurga ieķīlāto aktīvu atsavākšanu, pārējie kreditori kā atbildes reakciju var iesnieg Liepājas metalurga maksātnespējas pieprasījumu, kas novestu pie augstāk minētajiem negatīvajiem aspektiem.

Viena no valstij nelabvēlīgajām situācijām Liepājas metalurga maksātnespējas gadījumā būtu maksātnespējas administratora nozīmēšana. Tas nozīmētu, ka valstij nebūtu nekāda vara pār ķīlas pārdošanas cenu, kas rada iespējamību, ka tiks iegūta mazākā aktīvu vērtība to zemās likviditātes dēļ.""

Pēc šīs publikācijas Valdis Dombrovskis beidzot aptver, ka paslēpju spēlēšana īsti nav izdevusies un publiski paziņo, ka "ķīlas vērtība valsts galvotajam kredītam AS Liepājas metalurgs ir lielā mērā atkarīga no tā, vai uzņēmums turpinās darbu". Vēl dienu vēlāk Valsts kase spiesta atzīt, ka "patlaban precīzu ķīlas vērtību Valsts kase nevar pateikt, tāpēc arī šodien valdībā tika pieņemts lēmums par pārvērtēšanu".

Tikpat nepārdomāti un neizlēmīgi valdība veido arī savas attiecības ar trim lielajiem Liepājas metalurga akcionāriem, rezultātā, piemēram, aprīļa beigās liekot Kirovam Lipmanam adresēt premjeram, finanšu un ekonomikas ministriem, kā arī Valsts kases pārvaldniekiem šādu vēstuli - un tā nav ne pirmā, ne pēdējā:

"Augsti godātie kungi! Esmu iepazinies ar LR Finanšu ministrijas man adresēto 19.04.2013 vēstuli Nr.30.4-21.2.1-G/616-IP, kurā es tieku informēts par 2013.gada 16.aprīļa Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, proti, par pieciem priekšnoteikumiem turpmāka atbalsta sniegšanai AS Liepājas metalurgs.

Kā jau esmu Jums norādījis savās iepriekšējās vēstulēs, manā rīcībā joprojām nav objektīvas informācijas par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli. Mani lūgumi iepazīstināt mani ar starptautiskās auditorkompānijas Ernst & Young Baltic SIA veiktā AS Liepājas metalurgs audita atzinumu – nav sadzirdēti, no manis tiek prasīts ieguldīt lielu naudu uzņēmumā, par kuru, pārkāpjot jebkurus labas pārvaldības principus, man kā akcionāram netiek sniegta informācija nedz no paša uzņēmuma puses, nedz arī no valdības puses.

Vēlreiz Jums apstiprinu savu apņemšanos, kuru jau biju paudis savās 28.03.2013 un 09.04.2013 vēstulēs, proti, esmu gatavs piesaistīt stratēģisku investoru AS Liepājas metalurgs stāvokļa stabilizācijai un ilgtspējīgai izaugsmei, un arī pats personīgi iesaistīties tā glābšanā, taču uzturu spēkā savus jau iepriekš izvirzītos nosacījumus:

- nolūkā gūt objektīvu, precīzu un patiesu priekšstatu par aktuālo finanšu stāvokli uzņēmumā, no kā būtu iespējams saprast kā nepieciešamā finansējuma apjomu, tā arī iespējamos problēmjautājumu risinājumus, man ir nepieciešams iepazīties ar starptautiskās auditorkompānijas Ernst & Young Baltic SIA veiktā AS Liepājas metalurgs audita atzinumu.

- šobrīd man pastāv iespēja uzņēmumam piesaistīt stratēģisku investoru, taču investors ir darījis man zināmu, ka ir gatavs veikt finanšu ieguldījumus tikai pie nosacījuma, ka esošie divi lielākie uzņēmuma akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pārdod visas savas AS Liepājas metalurgs akcijas šim investoram, kā arī vienlaikus tiek nomainīta visa šī brīža uzņēmuma vadība ar pasaules līmeņa profesionāļu komandu, kuriem ir ievērojama pieredze metalurģijas uzņēmumu vadībā un biznesā, kuru nodrošinātu investors.

- ja izpildītos augstāk minētie stratēģiskā investora uzstādītie nosacījumi, no savas puses es varētu nodrošināt uzņēmumam iespēju iegādāties jau šobrīd tā saimnieciskai darbībai nepieciešamos metāllūžņus jebkurā apjomā, turklāt par iepirkuma cenu, kas būtu zemāka nekā to tagad maksā uzņēmums.

Man kategoriski nav pieņemama situācija, kad tā vietā, lai veiktu kārtējo pamatparāda un procentu maksājumu bankai UniCredit S.p.A., AS Liepājas metalurgs vadība dod rīkojumus veikt nezināmu parādu samaksu kādiem nezināmiem kreditoriem, un vēršas pie valsts, lai tā maksā uzņēmuma vietā bankai.

Uzskatu, ka uzņēmumam, pie tik ievērojama kopējā ikgadējā apgrozījuma, pašam ir finanšu līdzekļi, lai veiktu regulāros saistību maksājumus - ne tikai procentus, bet visā pilnā apmērā. Ja vien šobrīd jau nenotiek apzināta aktīvu izvešana un mākslīgu kreditoru izveidošana gatavojot uzņēmumu, kārtējām noplicināšanas shēmām.

Pie augstāk norādītā šobrīd es neredzu par iespējamu nekavējoši veikt jebkādas naudas pārskaitījumu AS Liepājas metalurgs, iekams vismaz nav nomainīta esošā uzņēmuma vadība. Turklāt pie situācijas, kad divi lielākie AS Liepājas metalurgs akcionāri – S.Zaharjins un I.Segals no savas puses, pamatojoties uz medijos izskanējušo informāciju, pat neapsver iespēju ieguldīt uzņēmumā savus privātos finanšu līdzekļus. Par esošo akcionāru nevēlēšanos risināt izveidojušos situāciju liecina arī tas, ka uzņēmumā joprojām nav tikusi sasaukta nedz ārkārtas padomes, nedz valdes, nedz akcionāru sēde, ir nekavējoties jāmaina arī šī situācija brīvprātīgi/piespiedu kārtā.

No biznesa viedokļa ir nepieņemama situācija, kad uzņēmuma atbildīgās personas par saimnieciskās darbības lēmumiem – valdes locekļi, nespēj izskaidrot savu rīcību ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, tai pat laikā vienīgo glābiņu redzot tikai štatu samazināšanā un ik pārdienas uzņēmuma darbības apturēšanā. Šāda vadība nav kompetenta savā rīcībā un nevairo darījumu partneru uzticību uzņēmumam kopumā.

Uzskatu, ka uzņēmuma finanšu plūsmu var operatīvi sakārtot, veicot nepieciešamā apjoma metāllūžņu iepirkumus iekšējā tirgū. Ir iespējams panākt arī bankas UniCredit S.p.A. parāda restrukturizāciju. Uzskatu, ka ir iespējamas konstruktīvas, pragmatiskas vienošanās AS Liepājas metalurgs „Kreditoru klubā”.

Esmu gatavs iesaistīties naudas plūsmas plāna izstrādē ar noteikumu, ka tiek sniegta informācija par esošā brīža finanšu situāciju AS Liepājas metalurgs. Arī pārējos valdības uzstādītos priekšnoteikumus uzskatu par izpildāmiem.

Uzņēmuma visas vadības operatīva nomaiņu uzskatu par pirmo un nepieciešamāko soli šajā virzienā, kas ļaus, pirmkārt, padarīt caurspīdīgu un saprotamu uzņēmuma vadības pieņemto saimniecisko lēmumu ekonomisko pamatojumu, un otrkārt, dos iespēju izvērtēt uzņēmumu grupas struktūru kopumā pamatuzņēmuma izmaksu optimizācijas kontekstā."

Ar vārdu sakot, Kirovs Lipmans valdībai šajā reizē un vairākkārt nākamajos mēnešos oficiālos vēstījumos signalizē: pirms prasāt naudu, varbūt tomēr pastāstiet, kas notiek uzņēmumā, un pēc tam esiet tik laipni un izvēlieties reālistiskus risinājumus.

Taču, mēnešiem ritot, aizvien pārliecinošāks kļūst iespaids, ka Valda Dombrovska valdība kopā ar savu "mūžīgo konsultantu" dara tieši pretējo - tā vietā, lai meklētu reālistiskus risinājumus, tiek tikai ražoti "slepenu" papīru blāķi, bet par izstrādātajiem "risinājumiem" jau pirms to piedāvāšanas ieinteresētajām personām ir skaidrs - tie nav īstenojami.

Portālā Pietiek šajos mēnešos notikušais jau oktobra sākumā tiek kompakti aprakstīts šādi - rakstā ar visu izsakošu virsrakstu "Lielzagļi, mazzagļi un glupzagļi":

"Ar šo jubileju Valdis Dombrovskis noteikti nelielīsies. Šonedēļ aprit apaļi divi gadi kopš brīža, kad viņa valdība parakstīja vienošanos par tā saukto nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanu un uzņēmums oficiāli pārgāja valsts kontrolē, bet sevi par investīciju baņķieri dēvējošā Ģirta Rungaiņa uzņēmums Prudentia Advisers tika pie vienmēr pilnas siles.

Vēl atceraties to skaļo muldēšanu un solīšanu visu pirmo gadu pēc Latvijas valstij tik dārgi maksājušā pasākuma? Tiekot sniegtas efektīvas un nepieciešamas konsultācijas, no kurām uzņēmums jau atspirgstot kā izkaltis asns pavasara lietutiņa šaltīs, tad vēl tik daži novatoriska mārketinga pasākumi, ieliekot pa dārgam sludinājumam Financial Times, un jauks, skaists un dāsns investors būšot klāt kā likts. Tikai samaksājiet rungaiņveidīgajiem, un viss notiks!

Lielai daļai no visa tā, ko toreiz solīja rungaiņveidīgie, gan nebija pilnīgi un absolūti nekā kopēja ar elementāru veselo saprātu, - šis trūkums tika aizvietots ar skaļu un pārliecinātu bļaustīšanos: da ko jūs tur, nelabvēļi, saprotat; da mēs tūlīt, da mēs jau drīz, da mēs te visus pārliecināsim, da viss teju, teju notiks, jūs tikai drusku pagaidiet - un samaksājiet, protams!

Nenotika, protams, jo rungaiņveidīgo bļaustīšanās varbūt bija pietiekama, tā sacīt, vietējās auditorijas ausīm un prātiem (vai to neesamībai), bet ne kaut kur pasaules tālēs mītošajiem it kā jaukajiem un dāsnajiem potenciālajiem investoriem, kurus pirmo un galvenokārt interesēja tikai viens - kas ir tā manta, kas viņiem tiek piedāvāta.

Manta, kā to varēja pamanīt ikviens - pat pašpasludināts "investīciju baņķieris", ja tam nevajadzētu tik ļoti rūpēties par personisko guzu un sili -, bija vanckars. Govs, kas pienu nevis dod, bet milzu daudzumos rij. Govs ar neskaidru nākotni. Pat ne visa govs, bet tikai pusgovs, par kuru pircējam nebūtu īstas kontroles. Govs, par kuru vispār nebija skaidrs, cik liela daļa no tās pieder pārdevējam.

"Kā gan Jums, Rungaiņa kungs, pietiek alkatības un nekaunības, lai iekasētu no savas valsts milzu summas par to, ka valstij un tās acīmredzot jau galēji glupajiem vadītājiem iestāstāt – šādu govi nacionālās aviokompānijas airBaltic pašreizējā izskatā kādam var pārdot?" - šādu atklātu jautājumu es valsts slaukšanas speciālistam Rungainim uzdevu pirms nedaudz vairāk nekā gada.

Rungaiņa kungs, protams, neatbildēja. Jo nekā jau atbildēt nevarēja ne viņš, ne viņa kristālskaidrais, apaļvaigainais maizes (un sviesta, un omāru, un kaviāra, un konjaka ar cigāru) devējs. Taču pietiekami skaidra atbilde bija tas, ka daiļo rezultātu solīšana mēnesi pēc mēneša palika aizvien klusāka un klusāka, līdz pašlaik nekāds airBaltic vispār vairs netiek pieminēts.

Nav viņiem vairs tādas tēmas - un viss, kaut "konsultāciju" un "investora meklēšanas" nauda tiek čakli iekasēta. Taču nu precīzi tāda paša bļaustīšanās ar tieši tādas pašas kvalitātes argumentiem, pamatojumiem un uz tiem balstītiem solījumiem nu skan saistībā ar citu Dombrovska valdības veiksmes stāstu - protams, sakarā ar Liepājas metalurgu.

Nu, piemēram. Vai vēl atceraties uz rungaiņveidīgo doto gudro padomu pamata izstādīto Dombrovska valdības "stingro pozīciju": ja Liepājas metalurga akcionāri aši un knaši, līdz noteiktam datumam neieguldīšot 25 miljonus latu, valdība neiesaistīšoties uzņēmuma glābšanā - nu neparko, stingri un nelokāmi?

Taču akcionāri, protams, nelīdzinājās rungaiņveidīgajiem un nebija glupi - viņi labi zināja, ka, ja nu kas, nevis viņi, bet valdība būs tā, kam nāksies norēķināties ar itāliešu banku par divreiz lielāku summu. Un tā, loģiski, arī notika, savukārt no prudentiešu gudro padomu balstītās Dombrovska un Vilka "stingrās pozīcijas" čiks vien palika.

Bet varbūt atceraties, kā rungaiņveidīgie, par izciliem padomiem pelnot savus nez cik tur tūkstošus dienā, sadomāja Dombrovskim jaunu gudru padomu - lai divi lielie "nepaklausīgie" Liepājas metalurga akcionāri aši atdodot savas akcijas par diviem latiem un priecīgi par savu veselo ādu tinoties lapās? Pats savām ausīm radio dzirdēju, cik lepns viens no viņiem izklausījās par šo lielās prātošanas augli.

Izklausījās smalki, vai ne? Bet beidzās tieši tā, kā jebkurš cilvēks ar nedaudz veselā saprāta skaidri aptvēra jau šī klaunu ultimāta izteikšanas brīdī, - lielajiem akcionāriem nebija nu ne mazākās jēgas atdot savas akcijas. Vienā svaru kausā - divi rungaiņveidīgo solītie lati, bez kuriem gluži labi iespējams arī iztikt, bet otrā - iespēja vēl pakārpīties. Un kāpēc gan nepakārpīties, ja pretējā puse par dārgu naudu pērk pasaules glupākos padomus? To mēs arī redzam līdz šai baltai dienai.

Un nu tagad, jau deviņus mēnešus pēc Metalurga krīzes sākuma, kā liels pārsteigums parādās ziņa, ka, neraugoties uz prudentiski dombrovskisko tiesiskās aizsardzības plānu, neviens potenciālais investors nez kāpēc neesot līdz plānā noteiktajam datumam atrikšojis, lai vienkārši tāpat iemaksātu uzņēmumam plānā paredzētos desmit miljonus latu.

Protams, ka neatrikšoja - vienkārši nevarēja atrikšot. Kā citādāk, ja gudro galvu (vai resno vēderu) vadītās rokas ir sastādījušas plānu, kas jau no apstiprināšanas brīža ir bijis neizpildāms? Nu, piemēram, kaut vai tāda formāla iemesla dēļ: plānā ierakstīts, ka derīgs un labs ir tikai tāds potenciālais investors, kas panācis vienošanos par pamatkapitāla palielināšanu ar vismaz trīs ceturtdaļas akciju pārstāvošiem akcionāriem.

Bet, rau, šādu piekrišanu ir iespējams saņemt tikai akcionāru sapulcē, savukārt likums nosaka, ka par publiskās akciju sabiedrības akcionāru sapulces sasaukšanas jāpublicē paziņojums vismaz trīsdesmit dienas iepriekš. Un no tā izriet vienkārša lieta - līdz ar to šādas sapulces sasaukšana plānā paredzēto termiņu ievērošanai vispār nebija iespējama...

„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā pirms aptuveni gada portālam Pietiek saistībā ar savu uzieto valstisko "galdiņ klājies" sprediķoja Rungainis.

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto un izmantojot šo te pašu terminoloģiju, droši vien jāsaka īsi - pateicoties rungaiņveidīgajiem, mēs esam liecinieki jaunas sugas attīstībai: līdztekus lielzagļiem un mazzagļiem pašreizējā sabiedriski politiskajā situācijā īpaši komfortabli jūtas glupzagļi. Tāds, lūk, evolūcijas loks un joks."

Kādas tik idejas Prudentia, kā ziņo mediji, neceļ priekšā. Pieprasīt, lai uzņēmuma lielie akcionāri tāpat vien atdod savas akcijas kreditoriem, lai gan viņiem nav nekādas motivācijas - ne labas, ne sliktas - tā darīt. Pamēģināt Liepājas metalurgu sadalīt Parex bankas shēmu, uzņēmumu sadalot "labajā" un "sliktajā" un akciju pārvaldīšanu par nelielu, taisnīgu samaksu uzņemoties... protams, pašai Prudentia.

Augusta sākumā Prudentia valdībai sola, ka "indikatīvi kopējais investora piesaistes process varētu noslēgties 2014. gada 2. ceturksnī". Savukārt septembra beigās tikai priekšlaicīga informācijas noplūde pārvelk svītru plāniem izlemt par valsts ieguldījuma veikšanu Liepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.

Protams, par visiem šiem neīstenojamajiem risinājumiem un padomiem ir jāmaksā. Jau 2013. gada maijā Lursoft dati kopā ar Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Valda Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Ģirta Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi pērn bijuši faktiski vienīgais uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.

"Uzņēmums 2012.gadā ir sniedzis stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniedzis stratēģiskas konsultācijas divu lielāko Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens apvienošanā un darbībā zem jauna zīmola Food Union, sniedzis citas konsultācijas," teikts Prudentia Advisers vadības ziņojumā par 2012. gadu.

Taču, kā rāda oficiāli skaitļi, vērā ņemamu naudu Prudentia Advisers un līdz ar to tās īpašniekiem - caur uzņēmumu Prudentia tie, pēc pēdējām publiski pieejamām ziņām, ir kā reiz Ģirts Rungainis un Jānis Lielcepure - 2012. gadā ir nesis tikai viens no nosauktajiem klientiem.

Pietiek rīcībā nonākušais un publiskotais 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts rāda, ka 2012. gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN).

Tas savukārt nozīmē, ka 2012. gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Ģirta Rungaiņa uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) aptuveni 689 tūkstošus latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo gada apgrozījumu - nepilniem 689 tūkstošiem latu.

"Tas nozīmē ne tikai to, ka Valda Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Ģirta Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Ģirtam Rungainim un viņa firmai 2012. gadā devis 216 060 latus lielu tīro peļņu. Pagaidām nav zināms, kā šī peļņa sadalīta," secina Pietiek.

Saistībā ar Liepājas metalurgu Valda Dombrovska valdība dod Ģirta Rungaiņa uzņēmumam vēl vienu lielisku peļņas avotu - atbildības nekādas (tas īpaši tiek norādīts Prudentia sagatavotajos priekšlikumos un vērtējumos), rezultātu nekādu, bet ienākumi garantēti. Turklāt valdībā ir ļaudis, kas vēlas šos ienākumus vēl palielināt: jūlijā mums jau labi zināmais Daniels Pavļuts uzņēmumam mēģina pasniegt vēl papildu dāvanu - gan pat pusmiljonu lielu prēmijatlīdzību gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa plāns tiks apstiprināts līdz tiesas noteiktajam termiņam - 26. augustam, gan vēl virkni dažādu "motivējošu" izmaksu.

Faktiski neko no tik kārdinošajām summām Prudentia gan nesaņem - tās padomi izrādās tik bezjēdzīgi un neīstenojami, ka neko nespēj palīdzēt pat "augsti draugi augstās vietās". Taču arī bešā Ģirts Rungainis ar kompāniju nepaliek:

"Finanšu ministrija par Prudentia sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Līgumu nosacījumiem 2013.gada pirmajos 11 mēnešos no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 31.02.00 Valsts parāda vadība paredzētajiem līdzekļiem ir samaksājusi LVL 269 790,32, pamatojoties uz noslēgtajiem Līgumiem un Prudentia iesniegtajiem rēķiniem," ­- šāds ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres Sanitas Bajāres oficiālais skaidrojums.

Turklāt summas, ko kopumā saistībā ar Liepājas metalurgu nepilna gada laikā saņem dažādi Valda Dombrovska valdības bez konkursa izvēlētie neveiksmīgie konsultanti, ir bijušas vēl būtiski lielākas. Tikai nepilnos četros mēnešos vien Finanšu ministrija (Valsts kase) šai sakarā ir veikusi maksājumus Ls 266,5 tūkstošu apmērā, tostarp Prudentia - Ls 189 631, zvērinātu advokātu birojam Glimstedt un partneri - Ls 45 286 un metalurģijas nozares ekspertiem Metal Consulting International Limited - Ls 31 603...

Kā tiek izmantoti saņemtie īpatnie padomi? (Var jau būt, ka to vidū ir arī pa kādam derīgam, taču, tā kā tiek ir un paliek noslepenoti, nav iespējams to novērtēt.) Brīžam Valda Dombrovska valdība vilcinās pieņemt jelkādu lēmumu, brīžam atkal joņo drudžainā steigā - nu, piemēram, šādi:

"Dienesta vajadzībām. Ministru kabineta sēdes protokola izraksts. Rīgā, 2013. gada 20. augustā. 107.§. Par AS Liepājas metalurgs aktuālajiem jautājumiem.

1.   Pieņemt zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu, tai skaitā finanšu ministra sniegto informāciju, ka, ņemot vērā piesaistītā finanšu konsultanta SIA Prudentia Advisers ieteikumu par valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, nepieciešams īstenot šādus pasākumus:

1.1. finanšu ministram saskaņot izstrādāto tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna projektu;

1.2. atļaut Finanšu ministrijai uzņemties patērētās elektroenerģijas, patērētās dabasgāzes un citu nepieciešamo pakalpojumu apmaksu AS Liepājas metalurgs vietā (nolūkā saglabāt AS Liepājas metalurgs valstij sniegtās komercķīlas vērtību), nepārkāpjot informatīvā ziņojuma 2.sadaļā noteiktos kopējos maksimālos samaksas apmērus un iepriekš vienojoties ar pārējiem AS Liepājas metalurgs nodrošinātajiem kreditoriem, kas noslēguši starpkreditoru vienošanos, par šo izdevumu segšanas proporciju starp kreditoriem;

1.3. izdevumus par šī protokollēmuma 1.2.apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem segt no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" paredzētajiem līdzekļiem.

2.   Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju iesniegt Eiropas Komisijā informāciju par aktuālo statusu AS Liepājas metalurgs lietā, kā arī turpināt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par atbalsta pasākumiem AS Liepājas metalurgs un nodrošināt šo pasākumu atbilstību Eiropas Kopienas kopējam tirgum.

3.   Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193. punktu atzīmēt, ka ārlietu ministram E. Rinkēvičam, izglītības un zinātnes ministram Vj. Dombrovskim, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Sprūdžam ir atšķirīgs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

„Attiecībā uz izskatāmo jautājumu nav iespējams pieņemt lēmumu šādu apsvērumu dēļ:

1)   iespēja iepazīties ar lietas materiāliem ir bijusi vienīgi ar jautājuma izskatīšanas sākšanu, tādēļ, ņemot vērā, ka piedāvātais lēmuma projekts tieši skar AS Liepājas metalurgs tālāko saimniecisko darbību, vienlaikus nepastāvot konkrēti pārbaudāmiem faktiem, kas botu darīti zināmi ministriem sēdes laikā par AS Liepājas metalurgs maksātnespējas riska izslēgšanu, nav bijusi iespēja iepazīties ar lēmumu un tā pamatojumu pietiekamā laika periodā, kas ļautu izsvērt argumentus un rast valsts interesēm atbilstošāko risinājumu;

2)   nav izprotams, kā budžeta sastādīšanas grafikā ārpus kārtas iespējams iekļaut vairāk kā 8 miljonus latu lielu pozīciju no valsis budžeta apakšprogrammas 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Ja šajā pozīcijā Finanšu ministrija spēj plānot šāda mēroga ietaupījumu 2014.gadā, tad tam bija jāatspoguļojas pieejamās fiskālās telpas atspoguļojumā. Korektu pamatojumu šādai finanšu disciplīnas traktēšanai jautājuma izskatīšanas laikā no Finanšu ministrijas vai piesaistīto ekspertu pārstāvjiem neizdevās iegūt. Līdz ar to nav iespējams pieņemt izsvērtu lēmumu par valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma privātpersonām piederošā kapitālsabiedrībā iespējām un lietderību, salīdzinot ar citām budžeta prioritātēm, piemēram, sociālās nevienlīdzības mazināšana, pedagogu algas vai mazo pašvaldību investīciju programma;

3)   priekšlikums par AS Liepājas metalurgs akciju nodošanu piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers pārvaldībā informatīvajā ziņojuma ir atspoguļots pārmērīgi vispārīgi un neskaidri, nesaturot praktiski nekādu būtisku informāciju, kas no riska izvērtējuma viedokļa šādu mehānismu atzītu par valsts interesēm atbilstošāko, tai skaitā, par iespēju šādā veidā ātrāk un efektīvāk piesaistīt investoru AS Liepājas metalurgs darbībai. Pat izslēdzot attiecīgu ierakstu lēmuma sadaļā, netiek novērsts risks par mantas izšķērdēšanu un tamlīdzīgiem aspektiem."

4. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu minēt, ka kultūras ministrei Ž. Jaunzemei-Grendei ir atšķirīgs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds: „Ar izskatāmā jautājuma dokumentiem nebija iespējas savlaicīgi iepazīties, līdz ar to atturos no lēmuma pieņemšanas.""

Ja kādam vēl nav skaidrs, šajā valdības rūpīgi noslepenotajā dokumentā līdz ar kopējo "nopietno" atmosfēru, kādā valdība pieņem visai valstij svarīgus lēmumus, ir atklāts - Valdis Dombrovskis ar Andri Vilku ir iedomājušies, ka viņu valdības "otršķirīgajiem" ministriem nemaz nav nepieciešams iepazīties ar dokumentiem Liepājas metalurga sakarā, lai pieņemtu pareizos lēmumus, - bet tie, lūk, nez kāpēc tomēr iebilst...

Visu tomēr pārspēj ņemšanās ap tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, ko Valda Dombrovska valdība līdz pat pēdējam stūrgalvīgi (un pilnīgi nepamatoti) uzskata par labāko risinājumu, naivi cerot, ka Liepājas metalurga saimnieki, kas noveduši uzņēmumu reālā maksātnespējas situācijā un vēl pēc tam pieķerti melos, īpašumu nobēdzināšanā un dīvainos milzu maksājumos, tomēr būs tie, kas ieguldīs uzņēmumā savu naudu. Bet par to - nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...