Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

Kaut arī Kirovs Lipmans jau 2013. gada maija beigās brīdina, ka tiesiskās aizsardzības procesa sākšana tikai dos "iespēju pārējiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam - izņemt no uzņēmuma vēl vairāk līdzekļu", Valda Dombrovska valdība kopā ar Prudentia padomdevējiem nolemj uzņēmuma saimniekiem šo iespēju dot, un, kā mēs tagad zinām, viņi arī nekavējas to izmantot.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka patlaban labākais AS Liepājas metalurgs situācijas risinājums būtu kvalitatīvs un ilgtspējīgs tiesiskās aizsardzības procesa plāns, kura ietvaros tiek piesaistīts arī stratēģiskais investors, kurš ir gatavs veikt nepieciešamos ieguldījumus uzņēmuma darbības atjaunošanā un attīstībā, ja esošie akcionāri to nav gatavi darīt, - tā, piemēram, augusta sākumā deklarē bijušā pianista Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija. Protams, bez mazākās sajēgas, kā tieši to panākt.

Melošanas un tukšās cerēšanas procesā aktīvi iesaistās arī, maigi izsakoties, ne pārāk caurskatāmā un godīgā veidā ieceltais Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers, kurš pilnā nopietnībā klāsta gan to, ka "tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir izstrādāts, ņemot vērā situāciju, ka starp akcionāriem ir konflikts, un tā izpilde ir īstenojama arī šādos apstākļos,", gan to, ka, "ja tas [plāns] nebūtu realizējams, tad diez vai tam piekristu kreditori"...

Šī vairāk nekā deviņus mēnešus ilgā vilcināšanās, melošana, Liepājas metalurga tālāka izputināšana un valsts naudas šķiešana likumsakarīgi beidzas tā paša 2013. gada novembrī. Lūk, veselības ministres Ingrīdas Circenes finanšu ministra vietā parakstītais informatīvais ziņojums 2013. gada 8. novembrī "Par AS Liepājas metalurgs tiesiskā aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas gaitu":

"1. AS Liepājas metalurgs tiesiskā aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas gaita

Ar Liepājas tiesas š.g. 10.septembra spriedumu civillietā Nr.C20261213 lēmumu tika apstiprināts AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, par administratoru AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesā iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna termiņš tika noteikts līdz 2015.gada 25.augustam, un tajā tika paredzēti konkrēti pasākumi un šo pasākumu veikšanas termiņi, kas ir jāievēro AS Liepājas metalurgs vadībai, lai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns būtu spēkā visu tiesas noteikto laiku.

Kā viens no galvenajiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertajiem veicamajiem pasākumiem bija naudas līdzekļu LVL 10 000 000 apmērā ieskaitīšana AS Liepājas metalurgs kontā līdz š.g. 30. septembrim un LVL 15 000 000 apmērā līdz š.g. 31. oktobrim, ko līdz noteiktajam termiņam AS Liepājas metalurgs nav veikusi.

Gadījumā, ja tiek novērotas būtiskas novirzes no tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna, t.sk. paredzētajā laikā nenotiek investora piesaiste un finanšu līdzekļu ieskaitīšana AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajā termiņā, un tādā veidā nenotiek kreditoru interešu ievērošanu, tad tiesiskās aizsardzības procesa administrators var vērsties tiesā par tiesiskās aizsardzības procesa pārtraukšanu un maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Maksātnespējas likuma 51. panta 3. daļa nosaka gadījumus, kad tiesiskās aizsardzības procesa administratoram ir pienākums iesniegt tiesai komercsabiedrības maksātnespējas pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu. Viens no gadījumiem ir, jā komercsabiedrība ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav saskaņojusi ar kreditoriem un iesniegusi tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus.

Savukārt AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna 18.2.punkts paredz šādus gadījumus, kas ir uzskatāmi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neizpildi:

1) jebkura tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktā maksājuma neveikšana noteiktajā termiņā;

2) jebkura maksājuma veikšana, pārkāpjot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna noteikumus;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās ieņēmumu prognozes neizpildīšana vairāk kā par 5% ceturksnī;

4) ja divu mēnešu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas nav pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, lai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna 7.1. punktā minētajiem nenodrošinātajiem kreditoriem dotu iespēju iegūt AS Liepājas metalurgs akcijas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 39. pantu;

5) ja līdz 2013. gada 30. septembrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitīti naudas līdzekļi LVL 10 000 000 apmērā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brīvā rīcībā saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) ja līdz 2013. gada 31. oktobrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitīta naudas līdzekļu otrā daļa LVL 15 000 000 apmērā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brīvā rīcībā saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

7) ja Līdz 2013. gada 31. decembrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitīta naudas līdzekļu trešā daļa LVL 12 000 000 apmērā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brīvā rīcībā saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

8) ja līdz 2013. gada 30. novembrim nav noslēgtas visas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās vienošanās par nodrošināto kreditoru saistību restrukturizāciju;

9) ja līdz 2014. gada 1. martam nav pilnībā pabeigta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna norādītā pamatkapitāla palielināšana.

Konstatējot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna 18.2. punktā minētos apstākļus, administratoram ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā iesniegt tiesā sabiedrības maksātnespējas pieteikumu un ir pasludināms sabiedrības maksātnespējas process, ja vien kreditoru vairākums, kas ir pietiekams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu saskaņošanai, nav lūdzis administratoru sabiedrības maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu atlikt.

Finanšu ministrijā ir saņemta AS Liepājas metalurgs š.g. 10. oktobra vēstule Nr.3316/31-1 „Par izmaiņām akciju sabiedrības Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā", kurā AS Liepājas metalurgs valde ierosina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā veikt izmaiņas elektroenerģijas cenā, samazinot obligātās iepirkuma komponentes daļu, izmaiņas procentu maksājumos nodrošinātajiem kreditoriem (Valsts kasei, AS SEB banka, AS Citadele banka, samazinot maksājumus no 6% uz 3%), izmaiņas nepieciešamo investīciju apjomā (no sākotnēji paredzētajiem LVL 37 000 000 uz LVL 27 000 000) un ieguldīšanas termiņā (paredzot ieguldījumu š.g. novembrī attiecīgi LVL 15 000 000 apmērā, decembrī - LVL 4 000 000 apmērā un 2014.gada janvārī - LVL 8 000 000 apmērā), izmaiņas finansējuma piesaistes komisijas maksājuma apjomā. AS Liepājas metalurgs vēstulē nesniedz ekonomiskos aprēķinus un pamatojumu ierosinātajām izmaiņām.

Š.g. 17. oktobrī Kreditoru klubā, piedaloties AS Liepājas metalurgs pārstāvjiem, tika pārrunāts minētajā vēstulē sniegtais priekšlikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumiem. AS Liepājas metalurgs pārstāvji nespēja klātienē pamatot ierosinātās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas. Līdz ar to Kreditoru kluba pārstāvji neguva pārliecību, ka, veicot iniciētās izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, tiks nodrošināta AS Liepājas metalurgs darbības atjaunošana.

Tobrīd Kreditoru kluba pārstāvji uzskatīja, ka AS Liepājas metalurgs ir jācenšas realizēt apstiprināto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, dodot iespēju potenciālajam investoram ienākt AS Liepājas metalurgs, izmantojot kapitāla palielināšanas mehānismu. Š.g. 21. oktobrī Kreditoru klubs noraidīja AS Liepājas metalurgs piedāvātos priekšlikumus, norādot, ka AS Liepājas metalurgs nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka uzņēmuma darbība tuvākajā laikā tiks atjaunota un ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļautie nosacījumi tiks izpildīti, AS Liepājas metalurgs nav sniegusi ekonomisku pamatojumu izvirzītajiem priekšlikumiem, plānotais procentu maksājumu samazinājums nodrošinātajiem kreditoriem, t.sk. Finanšu ministrijai, kā arī elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes samazināšana nav savietojama ar valsts atbalsta normām.

Savukārt š.g. 16. oktobrī AS Liepājas metalurgs vēstulē Nr.3360/31-1 „Par AS Liepājas metalurgs valsts kredītsaistību kapitalizāciju" AS Liepājas metalurgs norāda, ka apzinātie investori nav izradījuši reālu interesi ieguldīt uzņēmumā finanšu līdzekļus, līdz ar to apstiprināto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna realizāciju padarot neiespējamu. Tāpēc AS Liepājas metalurgs piedāvā emitēt papildus 78,8 miljonus akciju, kuras varētu nonākt valsts īpašumā, kapitalizējot esošos AS Liepājas metalurgs saistību apmērus pret valsti (saistības pret Finanšu ministriju, saistības pret AS Citadele banka un saistības pret AS Latvenergo), iegūstot valstij AS Liepājas metalurgs kontrolpaketi un iespēju ilgākā termiņā atgūt savus ieguldījumus no dividendēm vai akciju pārdošanas.

Ja valsts atbalstītu AS Liepājas metalurgs piedāvātos pasākumus (procentu maksājumu samazinājumu nodrošinātajiem kreditoriem, kredītsaistību kapitalizāciju, pamatkapitāla palielināšanu), tie tiktu viennozīmīgi uzskatīti par jaunu atbalstu AS Liepājas metalurgs, bet šāds atbalsts nav saskaņojams ne ar vienu no valsts atbalsta regulējumiem. Tāpat no valsts atbalsta viedokļa nevar tikt atbalstīts AS Liepājas metalurgs lūgums par kardinālām izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes piemērošanas kārtībā.

Jau šobrīd ir vairāki negatīvi Eiropas Komisijas lēmumi, kur īpaša atbalsta režīma piemērošana energointensīviem uzņēmumiem ir atzīta par nelikumīgu atbalstu, kas jāatgūst (Eiropas Komisijas 2011. gada 8. marta lēmums lietā SA.26036, Eiropas komisijas 2011. gada 24. novembra lēmums lietā SA. 15390). Ņemot vērā minēto, š.g. 29. oktobrī Finanšu ministrija nosūtīja vēstuli AS Liepājas metalurgs, kurā informē, ka AS Liepājas metalurgs piedāvātais risinājums kapitalizēt Finanšu ministrijas prasījumus nav īstenojams.

Š.g. 30. oktobrī AS Liepājas metalurgs akcionāru ārkārtas sapulcē akcionāri neatbalstīja AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu. Atbilstoši SIA Prudentia Advisers viedoklim investoru piesaiste bija tiešā mērā atkarīga no AS Liepājas metalurgs lielāko akcionāru atbalsta AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanai š.g. 30.oktobrī, ļaujot investoriem iegūt kontroli pār AS Liepājas metalurgs vadību. Kā arī investora piesaiste bija atkarīga no AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla noteikumu atbilstības potenciālo investoru prasībām un AS Liepājas metalurgs kreditoru spējas vienoties par iespējamām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņām atbilstoši potenciālā investora piedāvājumam.

Tā kā AS Liepājas metalurgs pašreizējie akcionāri š.g. 30. oktobrī neatbalstīja AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu, investoru piesaiste AS Liepājas metalurgs pārskatāmā laikā ir uzskatāma par neiespējamu, kā rezultātā AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa uzsākšana ir vienīgais reālais AS Liepājas metalurgs turpmākās darbības scenārijs.

Arī AS Liepājas metalurgs administrators H. Velmers bija konstatējis būtiskas atkāpes no tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes. Tā kā AS Liepājas metalurgs līdz š.g. 31. oktobrim nav veikusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi kā arī nav iesniegusi tiesā Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā saskaņotus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, administratoram ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

Š.g. 4.novembrī AS Liepājas metalurgs administrators iesniedza AS Liepājas metalurgs maksātnespējas pieteikumu Liepājas tiesā, kas plāno to izskatīt š.g. 12.novembrī..."

Ar vārdu sakot, tiesiskās aizsardzības process ir likumsakarīgi izgāzies, un Liepājas tiesa 2013. gada 12. novembrī tad nu arī pasludina AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu, liekot atcerēties Saeimas opozīcijas deputāta Ivara Zariņa ļoti pravietisko rakstu "Kurš īsti gremdē Liepājas metalurga glābšanu - akcionāri vai valdība?", kas portālā Pietiek tiek publicēts piecus mēnešus pēc Prudentia darbošanās sākuma un kurā salīdzinoši kompakti, ar konkrētu piemēru palīdzību parāda Valda Dombrovska valdības un Prudentia bezjēdzīgā un valstij dārgi izmaksājušā dueta darbības:

"Tā ir vienkārša kibernētikas gudrība: ja notiekošais process šķiet bezjēdzīgs, tad visdrīzāk tā jēga ir citādāka, nekā tas šķiet šī procesa vērotājam. To pašu var attiecināt uz notiekošo ap Liepājas metalurgu.

Valdības centieni Liepājas metalurga glābšanā, jo sevišķi riņķa dancis ap uzņēmuma akcijām, atgādina stipri iereibuša nevarīga vīra mēģinājumus satvert zuti, kurš visu laiku izslīd no tā neveiklajiem, neaprēķinātajiem tvērieniem.

No sākuma, pēc ilgas mīņāšanās šī gada aprīlī valdība braši izvirza prasību akcionāriem ieguldīt 25 miljonus latu un nodrošināt kārtējo maksājumu Unicredit bankai vairāk nekā miljona latu apmērā - kā priekšnosacījumu, lai valsts iesaistītos Liepājas metalurga glābšanā.

Kas tas ir – sava „brašuma” izrādīšana publikai vai aprobežotība, kas rodas izmisuma bailēs, vai vienkārši tiek turpināts tas vieglprātīgi bezatbildīgais diletantisms, ar kuru tika izsniegts un uzraudzīts valsts dotais galvojums Liepājas metalurgam?

Jo situācijā, kad valsts jau ir garantējusi uzņemties uz sevi lielākās Liepājas metalurga saistības – gandrīz 60 miljonu latu lielo galvojumu Unicredit - un pārējie lielākie Liepājas metalurga kreditori ir valsts uzņēmumi, Liepājas metalurga nerisināto problēmu smagums gulsies uz valsts, nevis akcionāru pleciem – nevis akcionāri, bet valsts būs spiesta par to maksāt.

Tādēļ ir maksimāli naivi un aprobežoti piedāvāt akcionāriem samaksāt no savas kabatas vairāk nekā 26 miljonus, ja, nesamaksājot tos, akcionāri var panākt, ka valsts būs spiesta viņu vietā samaksāt pati un daudz vairāk. Kas arī notika...

Tāpat arī šis neloģiskais un bezjēdzīgais riņķa dancis ap uzņēmuma akcijām. Nu kāda velna pēc akcionāriem būtu jāpiekrīt šķirties no savām akcijām par vienu latu? Tādēļ, ka citādāk tiek draudēts ar Liepājas metalurga maksātnespēju? Bet akcionāriem tas nozīmē vien viena lata zaudējumu salīdzinājumā ar to, ko tie iegūtu, savas akcijas pārdodot, kā to vēlas valdība!

Nav brīnums, ka akcionāri joprojām „apdomā” šo viedo priekšlikumu. Sevišķi pēc tam, kad valsts viņu vietā zibenīgi ir pasteigusies samaksāt visu atlikušo galvojuma summu – 47,4 miljonus latu, nemaz nepacenšoties pirms tam tikt skaidrībā ar tālāko Liepājas metalurga likteni.

Zinot, ka šis maksājums varēja pagaidīt vismaz dažas nedēļas, tas ir ļoti savdabīgs Valsts kases gājiens, sevišķi ņemot vērā, kā valsts veic atmaksas saviem uzņēmējiem par pārmaksātajiem nodokļiem, turot naudu līdz pēdējam savā kasē.

Savukārt situācijā, kad akcijas ir arestētas, kādam tās pārdot - tā ir prettiesiska un krimināli sodāma darbība, - un to akcionāriem pieprasa veikt valdība! Vai tā ir tiesiskuma koalīcijas dubultmorāle, visatļautība vai izmisuma solis?

Ja jau visā notiekošajā ir vainīgi akcionāri, tad kāpēc tika pieļauts tiesiskās aizsardzības process?

Situācijā, kad uzņēmums nespēj pildīt savas saistības, ir divas iespējas - uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu. Tiesiskās aizsardzības procesu ir loģiski un pamatoti izvēlēties gadījumos, kad uzņēmuma vadība un akcionāri ir spējīgi un ir gatavi atjaunot normālu uzņēmuma darbību, gatavi sadarboties ar kreditoriem un izstrādāt atbilstošu rīcības plānu un to īstenot.

Savukārt, ja uzņēmums nav spējīgs to izdarīt, un vēl jo vairāk – ja tā akcionāri nav gatavi sadarboties ar kreditoriem, tad visadekvātākais ir maksātnespējas process, kurā akcionāriem vairs nav nekādas teikšanas, bet visu lemj kreditori un tiesas iecelts administrators.

Maksātnespējas process - tas nenozīmē automātiski bankrotu un uzņēmuma galu, kā to atsevišķi runātāji tagad maldinoši cenšas pasniegt sabiedrībai. Arī maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējams izstrādāt plānu, kas ļautu īstenot uzņēmuma darbības atjaunošanu, turklāt daudz ātrāk nekā ar šo valdības izvēlēto scenāriju, kas ir jo īpaši svarīgi ražojošam izņēmumam, lai tas pēc iespējas mazāk zaudētu savu vērtību, un Latvijas gadījumā arī - lai zaudētu mazāk cilvēku.

Ja tas būtu ticis izdarīts, tad, piemēram, tādi Liepājas metalurga maksājumi kā 4,6 miljoni eiro kādai nodokļu krāpšanā apsūdzētai firmai nebūtu bijuši iespējami laikā, kad valsts bija spiesta segt Liepājas metalurga saistības vairāku miljonu apmērā, jo Liepājas metalurgam neesot bijis tam naudas.

Ja valdība būtu rīkojusies izlēmīgi un atbilstoši situācijai, tad, iespējams, jau tagad Liepājas metalurgs būtu atjaunojis savu darbību, jau tagad Liepājas metalurgu varētu piedāvāt reāliem investoriem un īstenot tos plānus, par kuriem tagad tiek tikai kusli sapņots naivi cerot uz akcionāru cēlsirdību.

Ļoti savdabīgi – valdība cenšas atbrīvoties no esošajiem Liepājas metalurga akcionāriem, turpinot uzstājīgi piedāvāt tiem absurdus un pat neizpildāmus ultimātus Minhauzena stilā, tādējādi situāciju joprojām nespējot atrisināt. Savukārt vienkāršas un konkrētas darbības, kas šo situāciju spētu atrisināt un ir atkarīgas no pašas valdības, nevis no akcionāru gribas, joprojām netiek veiktas!

Kādēļ mūsu valdība tā rīkojas? Vai tā ir nespēja pašiem pieņemt adekvātus lēmumus situācijā, kad neviens nestāv aiz muguras un nesaka, kas ir jādara, un tāpēc tiek pieņemti tik „dīvaini” lēmumi un situācija tiek tā muļļāta?

Vai varbūt patiesībā šajos lēmumos nav nekā dīvaina, jo tiem ir sava vēsture un process tiek mērķtiecīgi virzīts, bet - lai tiktu īstenoti pavisam citi mērķi, nevis tie, ko tā gaida sabiedrība?

Un šādā gadījumā visam notiekošajam parādās sava loģika un pamatojums: kādēļ tika izsniegts tāds „pliks” galvojums? Kādēļ tas tika tā uzraudzīts? Kādēļ tagad notiek tāda savāda „muļļāšanās” ar akcionāriem un valsts naudas šķiešana? Kādēļ joprojām nav risinājuma un nav piesaistīts neviens investors, lai gan gribētāji ir jau sen, turklāt vairāki?

Kādas ir konsekvences visam notiekošajam? Acīmredzami šāds process nevairo Liepājas metalurga vērtību un tā iespējas atsākt sekmīgu darbību. Valsts no tā var būt trīskāršs zaudētājs – vispirms jau kā kreditors, tad kā nodokļu saņēmējs, bet pats galvenais – valsts var zaudēt nozīmīgu ražošanas eksportu un tūkstošiem darbavietu.

Bet, kas vienam ir nelaime, tas otram – laime. Ieguvējs būs tas, kas visas šīs „ķibeles” rezultātā varēs „pa lēto” iegādāties Liepājas metalurgu – vai nu visu kopumā, vai pa izlasītiem gabaliņiem. Un arī, iespējams, kāds, kurš palīdzēs to izdarīt...

Tādēļ tam ir nepieciešama iespējami lielāka jezga un ņemšanās – centīgi demonstrējot aizraujošu, pat poēzijā ietērptu cīņas procesu, tādejādi radot ticamības momentu notiekošajiem centieniem un sagatavojot alibi nākotnes sekām – pamatojumu tam rezultātam, kurš mūs sagaida. Bet vainu par to varēs uzvelt nepiekāpīgajiem un savtīgajiem akcionāriem, kuru dēļ viss tā ievilcies, ka nu mums ir jābūt laimīgiem, ka vispār kādam tas Liepājas metalurgs ir vajadzīgs.

Akcionāri par to varēs baudīt dvēseles mieru un savas „sūrā” darbā sakrātās bagātības, ja vien būs spējuši „pareizi” uzvesties, bet valstij un citiem kreditoriem, protams, tāpēc būs jānoraksta vismaz daļa savu kredītu, kas pa lielam būs tie miljoni, kurus mēs segsim no savām kabatām kā nodokļu maksātāji vai kā šo kreditoru klienti.

Lai šo tālāko procesu varētu kontrolēt, ir vajadzīgs savējais administrators - un šeit tad parādās jēga šim dīvaini izvēlētajam un ilgi „muļļātajam” tiesiskās aizsardzības procesam, kurš atšķirībā no maksātnespējas procesa dod iespēju akcionāriem ar kreditoriem vienoties par sev vajadzīgo administratoru, kas būs atbildīgs par tālāku šī procesa īstenošanu.

Tāpēc ir svarīgi sagatavot un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesu, jo tādējādi tiek dabūts vajadzīgais administrators, kurš tad tālāk būs tas, kas īstenos visas nepieciešamās darbības. Tas nekas, ja vēlāk izrādīsies, ka tik ilgi lolotais un tiesas apstiprinātais tiesiskās aizsardzības process nemaz nav īstenojams un beigās tik un tā būs jāuzsāk maksātnespējas process, toties administrators šajā gadījumā paliks tas pats – vajadzīgais, kas tālāk veiks visas „iegūtā laupījuma” pārdales darbības.

Uzņēmumu visdrīzāk nāksies likvidēt, pārdot to, kas no tā pēc visas šīs jezgas būs palicis, jo tā vērtība krītas ar katru „nomuļļāto” dienu – to „par sviestmaizi” pārņems nolūkotais „glābējinvestors”, jācer – lai turpinātu ražošanu, nevis, lai to izpārdotu tālāk.

Par miljoniem, kuri klusi tiks norakstīti (aizvilkti no mūsu kabatām), protams, netiks pieminēts - visa šī jezga mums tiks pasniegta kā kārtējais valdības veiksmes stāsts. Kādam tas tiešām tā arī būs..."

Šis arī ir vienīgais jautājums, kas paliek neatbildēts - kā īsti izskaidrojams viss tas, kas notiek laikā kopš Valda Dombrovska valdības "pamošanās" 2013. gada janvāra beigās līdz Liepājas metalurga maksātnespējas pasludināšanai tā paša gada novembrī?

Sākotnējais secinājums it kā uzprasās pats par sevi, - nu, tā taču normālā muļļāšanās un neizlēmība Valda Dombrovska stilā. Nekādus valstiskus lēmumus, tā vietā maksimāli vilcināt laiku, sasaukt darba grupas, pieaicināt "piebarotus" ekspertus, visu atbildību maksimāli pārkraut uz citiem, iztērēt pamatīgi daudz valsts naudas procesa apmaksai - un beigās noplātīt rokas, kad atkal izrādās, ka ēzelis badināšanu nav izturējis un nosprādzis.

Taču ir arī virkne apstākļu, kas liecina par ko citu, - un vispirms jau absolūti dīvainā Liepājas metalurga saimnieku rīcība, šoreiz atsakoties no sev raksturīgajām metodēm un 2013. gada janvārī bez kādas "ieeļļošanas" un "augsnes sagatavošanas" skaidri paziņojot - dodiet mums ātri to, to un vēl arī to, citādi būs slikti!

Protams, sekojošie notikumi it kā pierāda, ka Sergejs Zaharjins un viņa apkalpojošais personāls it kā lāga nesaprot, kā īsti kas notiek Latvijas "lielajā politikā". Bet - vai tiešām pierāda?

Patiesībā Liepājas metalurga saimnieki - atšķirībā no valstiskajiem "uzraugiem" - 2013. gada janvārī ir vienīgie, kas jau mēnešiem ilgi patiešām ir lietas kursā par to, cik dziļā bezizejas situācijā ir uzņēmums un kādas ir tam patiesībā vajadzīgās naudas summas.

Stāvoklis, reālistiski izvērtējot, no viņu redzes viedokļa ir vienkāršs - gada finanšu "caurums" ir aptuveni simt miljonu latu, kopējie uzņēmuma parādi ir kļuvuši reāli neatmaksājami. Ja no tiem neizdodas kaut kādā veidā tikt vaļā - viss, gals klāt. Viņiem arī ir skaidrs, ka vēl daži mēneši - un "oponents" Kirovs Lipmans caur tiesu atgūs no Sergeja Zaharjina daļu akciju un attiecīgi iegūs uzņēmumā daudz lielāku ietekmi.

Taču tūlītējs gals nav vēlams - Liepājas metalurgā vēl palicis pietiekami daudz resursu, kas no tā tuvākajos mēnešos varētu būt izsūknējami. Turklāt galam vajadzētu pienākt tā, lai ne jau uzņēmuma saimnieki tajā šķistu vainīgi - vismaz no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa noteikti...

Vai šādā situācijā varētu būt parādījies kāds pieredzējis Latvijas politbiznesa konsultants, kas spētu precīzi noprognozēt Valda Dombrovska valdības lēnīgumu, gļēvumu un neizlēmīgumu - tieši to, kas uzņēmuma saimniekiem vajadzīgs, lai vēl dažus mēnešus pasaimniekotu un paizsaimniekotu?

Ļoti iespējams, ka jā. Katrā gadījumā visi Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala manevri, mēnesi pēc mēneša vazājot aiz deguna Valdi Dombrovski, Andri Vilku, Danielu Pavļutu, Prudentia "ekspertus" un kompāniju, liecina tieši par šādu versiju.

Uzņēmuma saimniekiem, pateicoties tieši Valda Dombrovska valdības un pārējo "kreditoru kluba" dalībnieku neizlēmīgajām un gļēvajām darbībām, kuri cer un cer uz neīstenojamām lietām, izdodas uzņēmumā pasaimniekot vēl deviņus mēnešus, šajā laikā gan aizpumpējot šaubīgiem adresātiem desmitus miljonu, gan piespiežot valsti uzņēmuma vietā nomaksāt kredītu Itālijas bankai.

Savukārt pēc šiem deviņiem mēnešiem notiek tieši tas, kam vajadzēja sākties jau pavasarī, - Liepājas metalurgs beidzot tiek atzīts par maksātnespējīgu. Bet ar to bezatbildībai un meliem saistībā ar nu jau bijušo Latvijas lielāko rūpniecisko uzņēmumu vēl nebūt netiek pielikts punkts, - par to nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...