Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai, valstij plānojot milzīgo atbalstu metalurģijas uzņēmumam Liepājas metalurgs, tikai veikti kaut jel kādi saimnieciski aprēķini, vai arī septiņu Saeimas deputātu 2008. gada rudenī pēkšņi "piedzemdētajam" priekšlikumam par 112 miljonu latu valsts galvojuma sniegšanu vienīgais pamats bija neformāla "ieeļļošana" un "motivēšana"? Par to - šis izteiksmīgais fragments no aprīļa beigās gaidāmās grāmatas "Liepājas metalurgs": kam jāsēž, kam jālido.

Toreizējā "iesniedzēja" Jāņa Lagzdiņa (attēlā) tagadējais stāstījums ir gana skaidrs:

- Mums toreiz pārmeta, ka politiķi atbalsta tikai pirkšanu un pārdošanu, bankas un tranzītu, bet ne ražošanu. Bija sabiedrības prasība atbalstīt ražošanu. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis. Ja mēs nepiekristu iesniegt šo grozījumu un neatbalstītu, būtu sabiedrības protesti.

Liepājas metalurgs bija piecpadsmit gadus sekmīgi strādājis, atbalstīja Liepājas kultūras un sporta dzīvi, un nebija nekādu aizdomu, ka varētu rasties problēmas.

Kā jau tādās situācijās tas parasti notiek, Liepājas metalurga īpašnieki bija griezušies pie vadošajiem politiķiem, ministriem, iespējams, arī oligarhiem, kā arī, protams, Liepājas mēra Ulda Seska, lai runātu par šo jautājumu.

- Kurš tieši vērsās pie jums ar šo lūgumu iesniegt šādu priekšlikumu budžetam?

- Kalvītis jautāja, vai es būtu gatavs parakstīties. Un man nebija ne mazāko šaubu, es arī uzskatīju, ka visiem Liepājas deputātiem ir jāparakstās. Zinu, ka toreiz bija Liepājas metalurga īpašnieka Sergeja Zaharjina prasība, lai iesniedzēju vidū ir arī Valērijs Agešins no Saskaņas centra, lai priekšlikums nāk no visiem, tajā skaitā arī opozīcijas.

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu, kādus aprēķinus par šo galvojumu?

- Nē, protams, ne. To pētīja Finanšu ministrija.

- Atis Slakteris kā toreizējais finanšu ministrs gan saka, ka Finanšu ministrija nepētīja, bet pārlika šo diskusiju uz Saeimu.

- Es jums paskaidrošu, kāda ir likumdošanas kārtība. Šādi nozīmīgi jautājumi, kas skar fiskālos jautājumus, vienmēr tiek izskatīti arī ministrijā. Protams, atbildība par šo priekšlikumu ir budžeta komisijai, kurai ir jāveic izpēte, uzklausot ekspertus, un galvenie eksperti ir Finanšu ministrijas augstākie ierēdņi un arī ministrs.

- Bet Slakteris saka, ka viņš nedeva nekādu rīkojumu pētīt šo jautājumu.

- Tas nav iespējams, jo kārtību es jau jums stāstīju. Tur noteikti bija visi dokumenti. Kopā ar priekšlikumu Saeimā tika iesniegti arī visi dokumenti.

- Pēc Saeimas sniegtajām ziņām, tomēr nebija tur nekādu dokumentu, tikai priekšlikums viena teikuma formā.

- Tā nevar būt.

- Kā jūs zinājāt, ka nepieciešams galvojums tieši 112 miljoni un nevis 100, 200 vai 50?

- Es uzticējos tiem, kas sagatavoja šo priekšlikumu. Es gan vairs nepateikšu, kas to sagatavoja. Bet tas ir budžeta komisijas uzdevums vērtēt priekšlikumus, es tikai pildīju sabiedrības gribu, un sabiedrības griba bija, lai mēs atbalstām arī ražošanu, nevis tikai bankas un tranzītu...

Protams, šādā situācijā nebūt nav pārsteidzoši, ka saskaņietis Valērijs Agešins teicas par kaut kādām tur Sergeja Zaharjina prasībām neko nezinot:

- Es gribu atgādināt, ka šo priekšlikumu iesniedza vairāki deputāti, kas bija ievēlēti no Kurzemes vēlēšanu apgabala.

- Jā, bet kā tieši jums ienāca prātā iesniegt šādu priekšlikumu?

- Tas bija valdošās koalīcijas priekšlikums, kuram viņi piedāvāja pievienoties. Es kā liepājnieks, zinot, cik daudz cilvēku nodarbina Liepājas metalurgs un cik daudz ģimeņu ir atkarīgas no šī uzņēmuma, nevarēju tam nepievienoties. Es lepojos, ka mums bija izdevība pirms pieciem gadiem izglābt Liepājas metalurgu?

- Kurš tieši jums ierosināja parakstīt šo priekšlikumu?

- Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš.

- Vai jūs redzējāt biznesa plānu?

- Ikvienam deputātam ir tiesības sniegt priekšlikumus. Izvērtēšana un izpēte ir ministriju, šajā gadījumā finanšu ministrijas uzdevums. Viņi arī ar to nodarbojās.

- Jā, bet vai jūs konkrēti redzējāt šo biznesa plānu?

- Nē.

- Kā jūs zinājāt, ka vajag tieši 112 miljonus un nevis kādu citu summu?

- Es jau teicu – tas bija valdošās koalīcijas priekšlikums, kuru bija izvērtējuši Finanšu ministrijas speciālisti. Es zināju, ka tas ir svarīgi Liepājas pilsētai, pretējā gadījumā es nevarētu pilsētā uz ielas parādīties.

- Vai jums bija pārliecība, ka valsts naudu nezaudēs? Uz kā balstījās šī pārliecība?

- Es jau teicu, ka tas bija valdošās koalīcijas priekšlikums un man kā liepājniekam bija pienākums to atbalstīt.

Nu, ko, jāiet vēlreiz pie Jāņa Lagzdiņa - kā tad tur īsti bija ar to Valērija Agešina pierunāšanu uz parakstīšanu un atbalstīšanu:

- Ja es pareizi saprotu, jūs tomēr bijāt tieši tas deputāts, kas runāja ar Agešina kungu.

- Nē, nē, nekādā gadījumā nē. To jau bija runājuši… Es varu precizēt, ka pirmo reizi ar mani Saeimā runāja Kalvītis, otro reizi Sesks Liepājā. Pie šīs sarunas klāt bija arī Agešins, protams. Tajās dienās tas viss risinājās.

- Bet Agešins saka, ka tieši jūs ar viņu esat runājis…

- Muļķības, muļķības (smejas), melo! Melo! Melo! Protams, viņi tagad distancējas. Tai laikā… Protams, ka viņš distancējas no Zaharjina, jo tā ir nepatīkama lieta.

- Sevišķi pietuvināts Zaharjina kungam?

- Es domāju, ka ļoti. Ļoti.

- Nekādu finanšu dokumentu nebija pirms lemšanas par galvojumu nebija?

- Nē. Protams, ka nebija. Mums bija pārliecība, ka tas ir jāatbalsta, ka beidzot mēs varam atbalstīt ražošanu, uzņēmumu, kas ir ilgi strādājis un sevi pierādījis, turklāt kuru… Vēl viens arguments, kādēļ tur tāda pieeja bija, - visiem bija skaidrs, ka bankas vērtība ir nauda, un nauda šodien ir, bet rīt nav. Bet Metalurga vērtība ir tā tehnoloģijas, ēkas, zeme, kuru nevar kā banku iztīrīt vienā dienā. Un vispār nevar iztīrīt. Tāpēc bija tāda drošības sajūta, ka mēs dodam naudu kaut kam ļoti stabilam, ko nevar izzagt, ko var ļoti maz izzagt. Ne parlamentā, ne politiķos un arī sabiedrībā nebija ne mazāko šaubu, ka tas ir jāatbalsta. Tieši otrādi teica, atbalstiet. Visi rāvās, tas pats nabaga Agešins, kurš tagad distancējas un negrib pateikt patiesību.

- Viņš jau nenoliedz, ka parakstījis, tikai saka, ka uzrunājis esat tieši jūs…

- Ļoti interesanti. Kādēļ gan es ar viņu runātu!? Man tieši otrādi bija. Es būtu laimīgs bijis, ja viņš nebūtu parakstījis, jo ar Saskaņas centru nav nekāda prieka būt vienā laivā. Arī šādā jautājumā. Mēs toreiz uzskatījām, ka tas ir bezmaz vai varoņdarbs - parakstīt šo dokumentu un atbalstīt ražošanu, to, ko sabiedrība prasa. Arī jūs, žurnālisti, taču prasāt. Toreiz bija tāda sabiedriskā doma. Un lielāko, un stiprāko, un eksportējošo… Visi bijām ļoti priecīgi un laimīgi. Tur nebija šaubu. No šodienas viedokļa, protams, vieglprātīgi, nevaram atbalstīt neko, pat šķietami visstabilāko.

Labi, dodamies atkal pie Valērija Agešina:

- Jūs teicāt, ka ar jums runāja tieši Jānis Lagzdiņš, lai jūs parakstāt šo dokumentu.

- Jā, viņš mani uzrunāja.

- Viņš saka, ka neesot ar jums runājis. Ka ar jums runājis pats Zaharjina kungs.

- Viņš mani uzrunāja. Pēc tam ar mani sazinājās Zaharjins.

- Jums ar Zaharjina kungu tādas labas attiecības?

- Līdz tam brīdim pazīstami neesam bijuši, un nevaru pateikt, ka mēs esam draugi. Katrā gadījumā viņa dzimšanas dienas kopā nesvinam kā daži citi politiķi. Jā, jūs zināt. Nekādu tādu īpašu attiecību man nav. Vienkārši toreiz es saskatīju tādu iespēju, būdams opozīcijas pārstāvis, palīdzēt tūkstošiem cilvēku, strādnieku, būdams liepājnieks. Pazīstami neesam bijuši.

- Jānis Lagzdiņš jūs Saeimā uzrunāja - kā tas notika?

- Uzrunāja Saeimā kā koalīcijas pārstāvis, ka ir šāda ideja par to, ka visi deputāti, kas ievēlēti vai nu no Liepājas vai Kurzemes vēlēšanu apgabala, varētu šo ideju iesniegt kā priekšlikumu. Un pēc apspriešanās mūsu Saeimas frakcijā man tika dots akcepts būt man vienam līdzparakstītājam šim iesniegumam. Rezultātā, šķiet, no katras frakcijas viens deputāts ir parakstījies .

- Bija tāda pārliecība, ka Liepājas metalurgs varēs šo kredītu atdot? Uz ko tas balstījās.

- Nebija nekādu šaubu, ka Liepājas metalurgs to varēs atdot, ņemot vērā, ka šis uzņēmums izdzīvoja un turpināja strādāt pat grūtākajos laikos – deviņdesmitajos gados, kas bija ekonomiski grūtāka un sarežģītāka situācija, ja mēs runājam par ekonomiku. Līdz ar to nekādu šaubu nebija un nevarēja būt. Katrā gadījumā Saeimas deputātam ir gan tiesības, gan pienākums iesniegt priekšlikumus. Pēc tam jau Finanšu un Ekonomikas ministriju speciālisti to vērtē. Vērtē visus riskus. Arī finanšu ministrs un ekonomikas ministrs.

Bet manā skatījumā problēma ir tajā, ka pēc tam, kad šis priekšlikums tika akceptēts, tikai gada laikā Finanšu ministrija šo garantiju apstiprināja un piešķīra. Interesantākais notika pēc tam un ne jau Saeimā. Finanšu ministrs Vilks un ekonomikas ministrs Pavļuts ilgstoši nepildīja likuma prasības un normas, proti, neuzraudzīja kādā veidā tiek tērēta Liepājas metalurgā iepumpētā nauda. Un tagad man nezināmu iemeslu dēļ viņi cenšas izvairīties no atbildības un neatbild uz jautājumiem pēc būtības. Neskatoties uz to, ka mūsu frakcijas 2013.gadā, sākot no janvāra, uzrakstīja gan Vilkam, gan Pavļutam, gan Dombrovskim desmitiem deputātu jautājumu tieši par Liepājas metalurgu.

Es domāju, ka galvenā problēma ir tajā, ka viņi neuzraudzīja un nekontrolēja, kas notiek ar Liepājas metalurgā iepumpēto valsts naudu. Tas, manuprāt, ir svarīgākais, galvenais. Ja jūs viņiem uzdotu šādu jautājumu, viņiem būtu ļoti neērti, un pieļauju, ka viņi pat tiktu sadusmoti un saniknoti, jo viņi nepildīja likuma prasības...

Acīmredzami viens no abiem kungiem melo. Bet kurš? Par to - vēl vienā jaunās grāmatas fragmentā jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...