Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens šāds gadījums notika mēnesi nesenā pagātnē. Lietuvas uzņēmēju pārstāvis Latviju nodēvēja par Baltijas korupcijas perēkli Nr.1, pēc būtības pielīdzinot valsti melnajam caurumam, kurā var pazust ne vien miljoni, bet arī Eiropas nauda miljardos mērāmos apjomos.

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus ir izteicis bažas par dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā.

“Vai esam gatavi uzticēt miljardiem eiro kaimiņvalstij, kuras nacionālās dzelzceļa kompānijas vadītājs tiek turēts aizdomās par kukuļņemšanu un kurai kritiku par naudas atmazgāšanu un korupciju nežēlo arī starptautiskās organizācijas?” pavisam tieši jautā Sutkus.

Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail “varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu”.

Šos Latvijai noniecinošos vārdus veltījis nevis kāds vienpatis sociālajos tīklos, bet kaimiņvalsts uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents! Cilvēks, kurš pārstāv Lietuvas ekonomikas virzītājspēku – uzņēmējus valsts politikas veidošanas procesā.

Vienīgais kurš noreaģēja ar komentāru, bija KNAB, kurš noraidīja Sutkus bažas, norādot, ka strādā korupcijas apkarošanas jomā. Ja Sutkus ir konkrēta informācija, lai informē KNAB, bet tas, bažām apstiprinoties, spēs nodrošināt sadarbību ar Lietuvas kolēģiem.

Kādi secinājumi jāizdara Latvijai?

Pirmkārt, valsts varas impotence nav pieļaujama! Neskatoties uz mediju, sociālo partneru un sabiedrības radīto fonu, KNAB ir jāstrādā! KNAB problēmas VAR un TIKS izmantotas pret Latviju, kad kādam tas būs izdevīgi, atkarībā no uzdevumiem vai lielās politiskās spēles. Savukārt mums atliek tikai nojaust šī balagāna ietekmi uz valsts tēlu, ekonomiku un tās attīstības dinamiku.

Otrkārt, mēs varam savās sirdīs izsapņot sapni par Baltijas vienotību, tomēr esam trīs valstis ar atšķirīgu domāšanu, ekonomiku un pieeju uzņēmējdarbībai. Ja tas tā nebūtu, mēs spētu vienoties par kopējiem principiem normatīvo aktu bāzē un nebūtu uz Latvijas ielām neskaitāmu auto ar Lietuvas un Igaunijas reģistrācijas numuriem, nebūtu Latvijas izcelsmes uzņēmumu, kuri savu juridisko mājvietu raduši kaimiņvalstīs. 

Treškārt, nav skaidrs, vai Latvijas iedzīvotājiem mūsu valsts atbildīgo amatpersonu un nozaru sociālo partneru klusēšana jāuztver kā piekrišana Sutkus viedoklim vai kā pilnīga padošanās kaimiņu spiedienam mūsu valsts teritorijā?

Ceturtkārt, nedrīkst aizmirst, ka ikvienai sevi cienošai uzņēmējus pārstāvošai organizācijai ir galvu nepacēlušai jāstrādā, lai jebkuriem likumā atļautiem līdzekļiem nodrošinātu maksimāli pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un iespējas nopelnīt. Vēl labāk, ja to iespējams izdarīt, neatņemot maizīti citam pašmāju uzņēmumam, tas ir, uz kaimiņvalsts rēķina. L

ietuvieši savu māku mūsmājās apliecina ar darbiem. Tiklīdz runāsim par summām, kas ir kaut cik vērā ņemamas, tiksim sisti ne vien svešā teritorijā, bet arī Latvijā! To laiks apgūt arī inertajiem un pārlieku politkorektajiem Latvijas politiķiem un nozaru intereses pārstāvošajām organizācijām. 

Ko darīs lietuvieši?

Lietuvieši atšķirībā no igauņiem, kuri paļaujas uz sakārtotiem normatīvajiem aktiem (līdz brīdim, kad saskaras ar apjomīgu alkohola plūsmu no Latvijas pierobežas veikaliem), neizvēloties līdzekļus, konkurēs ar jebkuru, kurš stāsies ceļā naudas plūsmai. Potenciālie konkurenti visiem iespējamiem līdzekļiem tiek vadīti Latvijas virzienā uz neatgriešanos.

Valds Sutkus norāda: “Šādos apstākļos Lietuvai jācenšas panākt, lai starptautiskie projekta iepirkumu konkursi tiktu rīkoti nevis ar kopuzņēmuma starpniecību, bet katrā valstī atsevišķi.” Tā ir atbilde par Lietuvas stratēģiju pārskatāmā nākotnē.

Savukārt mēs savā tolerancē esam atvērti Lietuvas biznesam Latvijā. Kaimiņi mūsmājās jūtas komfortabli, jo mēs skaļi neklaigājam par citu nepilnībām. Kā piemēru var minēt “Jūrmalas namsaimnieka” iegādi un tai sekojošās iedzīvotāju sūdzības tiesībsargājošajām iestādēm. Valsts mērogā neviens nav izteicis viedokli par kaimiņu biznesa ienākšanu Latvijas apsaimniekošanas tirgū. Tāpat var pieminēt kaimiņu “kluso” rosīšanos būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tāpēc - lai gan formāli mēs esam vienots ES tirgus, mūs tur negaida. Lietā tiks liktas visas metodes – uzņēmējdarbības intereses pārstāvošas organizācijas, arodbiedrības, plašas kampaņas, ja iespējams, arī tiesībsargājošo iestāžu resursi. Tas neizbrīna, ja runājam par tāda apjoma projektiem kā Rail Baltic.

Ko darīs latvieši?

Paradoksāli, bet šķiet, ka neko. Pēc šī uzbrukuma Latvijas valstij nav sekojusi nekāda reakcija. Ja mēs neizdarīsim savu “mājas darbu” ar pilnvērtīgiem secinājumiem un stratēģiju tālākai rīcībai, arī turpmāk būsim ekonomiski atpalikušo cietēju lomā. Šķiet, gaidīsim, kad lietuvieši, aktīvi lobējot savas intereses, panāks savu.

Nav jau pirmā reize, tomēr ir skumji noraudzīties kā kaimiņi cīnās par savu ekonomiku, bet mēs kā valsts sēžam peramā zēna pozīcijā un klusējot noraugāmies notiekošajā, kas ietver precīzi aprēķināmu plusiņu Lietuvas ekonomikai un mīnusiņu Latvijas veselības, izglītības, sociālajam u.c. budžetiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...