Iesaki rakstu: 
Pretēji sākotnējiem valsts amatpersonu izteikumiem patiesībā līguma nosacījumi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas iegādi valsts īpašumā tā arī paliks noslēpums un netiks atklāti, - to apliecina Jāņa Reira (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija, kuras pārraudzībā ir oficiālais līgumslēdzējs un jaunais ēkas īpašnieks - Mārtiņa Tola (attēlā) vadītā valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi.
Kā zināms, pēc tam, kad Pietiek 5. janvārī atklāja paslepus noslēgto darījumu, Valsts nekustamie īpašumi nāca klajā ar paziņojumu, kurā cita starpā minēja, ka "darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti" un tādēļ "darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim".
Valsts nekustamie īpašumi arī apgalvoja, ka "līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts "ierobežotas pieejamības" statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu".
Nu izrādās, ka tā ir bijusi nepatiesība - arī pēc darījuma noslēgšanas tā konkrētie nosacījumi, kas varētu radīt vēl lielāku neizpratni sabiedrībā, paliks slepeni un netiks atklāti. Pietiek publicē pilnu Finanšu ministrijas jaunāko skaidrojumu:
"Ar Finanšu ministrijas 2015.gada 18.decembra pavadvēstuli Nr.38-VK/6716-IP izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tika iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu”. Finanšu ministrijas pavadvēstulē tika norādīts, ka pamatojoties uz Komerclikuma 19. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 5. un 7. pantu informācijai, kas ietverta rīkojuma projektā, rīkojuma projekta anotācijā un rīkojuma projekta paskaidrojošajiem materiāliem noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ierobežotas pieejamības statuss saglabājams līdz kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanai un izpildei.
2015. gada 29. decembrī starp valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) un SIA „Mežaparks SPV” tika noslēgts Daļu pirkuma līgums, saskaņā ar kuru VNĪ iegādājās SIA „Mežaparks SPV” (reģistrācijas Nr.40003804213) piederošās SIA „Biroju centrs Ezerparks” (reģistrācijas Nr. 40103175644) (turpmāk – BCE) 9 901 381 kapitāla daļas (turpmāk – Kapitāla daļas) un 2015. gada 29. decembrī BCE dalībnieku reģistra nodalījumā Nr. 2 VNĪ tika ierakstīta kā vienīgais (100%) BCE kapitāla daļu īpašnieks. Uzņēmuma reģistra Komercreģistrā VNĪ kā vienīgais (100%) BCE kapitāla daļu īpašnieks tika ierakstīta 2015. gada 30. decembrī. Savukārt VNĪ Daļu pirkuma līgumā uzņemtās saistības izpildījusi pilnībā 2016.gada 8.janvārī.
Ņemot vērā minēto, VNĪ valde 2016.gada 8.janvārī pieņēmusi lēmumu atcelt „komercnoslēpuma” statusu visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu. „Komercnoslēpuma” statuss, kā to paredz noslēgtais Daļu pirkuma līgums, tiek saglabāts starp VNĪ un SIA „Mežaparks SPV” 2015. gada 29. decembrī noslēgtajam Daļu pirkuma līgumam, izņemot līgumā minētajai pirkuma maksai par Kapitāla daļu iegādi.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta ceturto daļu informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, izņemot šā likuma 7. pantā minēto. Savukārt Informācijas atklātības likuma 7. panta piektā daļa nosaka, ka informācija par komercnoslēpumu ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad komersants paziņo iestādei par komercnoslēpuma statusa izbeigšanu vai kad attiecīgā informācija kļuvusi vispārpieejama trešajām personām.
VNĪ 2016.gada 8.janvārī sagatavojusi un nosūtījusi Finanšu ministrijai vēstuli par to, ka turpmāk nav saglabājams ierobežotas pieejamības informācijas statuss Ministru kabineta 2015.gada 23.decembra rīkojumam Nr.808 „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam.
Finanšu ministrija 2016.gada 11.janvārī ir saņēmusi vēstuli no VNĪ un jau tuvākajās dienās to nosūtīs Valsts kancelejai par to, ka turpmāk nav saglabājams ierobežotas pieejamības informācijas statuss Ministru kabineta 2015.gada 23.decembra rīkojumam Nr.808 „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
