Likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” ir aplams pēc būtības, neatbilst likumu izstrādes principiem un Satversmei

Biedrība „Ausma” uzskata, ka šis jau sagatavotais un Saeimai nosūtītais likumprojekts uzskatāms par tādu, kas satur krimināla rakstura pazīmes - interešu konflikta situācijas, piešķir neierobežotu varu pašvaldību un VZD amatpersonām, tā realizācijas procesā ierobežo un nenodrošina ne zemes īpašnieku, ne dzīvokļu īpašnieku intereses utt.

Mūsuprāt, šis likumprojekts ir pilnīgi jāpārstrādā ar politisku drosmi un atbildību tautas priekšā. Var apgalvot, ka mūsu sabiedrības politiskajā situācijā nesagaidīsiet ne vienu, ne otru – ne drosmi, ne atbildību. Vai tiešām piekrist šādām bēdīgām prognozēm? Meklējot izeju, piedāvājam dažus priekšlikumus, ar ko vajadzētu sākt šāda likumprojekta izstrādi. Ko darīt mums, kuri dzīvo uz zemes, un ko darīs tie ļaudis, kuriem ir demokrātija spriest mūsu likteni?

Nedaudz par iespējamo gaidāmo konferenci

Konference parunāties ir svarīgi, bet mēs, dzīvokļu tiesību biedrība “Ausma”, uzskatām, ka AR KONFERENCI LIKUMA JĒGU NEVAR ne izprast, ne kaut ko ar to atrisināt, jo runas nepievieno pie likuma pantiem.

Atzīstam darbu tikai pie konkrētiem pantiem. Tomēr šo likumprojektu pa pantiem izskatīt arī nav iespējams, jo nav izdarīti “priekšdarbi”, “darāmie darbi”, lai kaut ko varētu saprast, kur un kā virzīties. Konference dzīvokļu īpašnieku var ievest vēl dziļākā neizpratnē.

Drīzāk, ka tajā tiks pieaicināti tādi ļaudis, referenti, kuri klāstīs zinātniskas, atvainojos, ”pasakas”, izteiks emocijas un stāstīs, cik svēts ir īpašums, cik lielu kaitējumu nodarīja okupācijas režīms, kas atņēma viņiem īpašumus (šeit - zemi) un ka viņiem tagad ir tiesības saņemt kompensāciju no tiem, kuri “sagrāba” šo zemi, uzbūvēja uz tā dzīvojamās mājas un zemi lietoja bez maksas, tagad lieto, grib dzīvot uz viņu rēķina, maksāt negrib.        

Mūsuprāt, šie ļaudis parasti ir izredzētie, nezina kas notiek uz zemes, tautu viņi nedzird vai negrib saprast, ka okupācijas laikā visi Latvijas iedzīvotāji TIKA PADARĪTI VIENĀDI, PAR PROLETĀRIEŠIEM; vieniem nacionalizēja īpašumus, otriem - tagadējiem dzīvokļu īpašniekiem, 50 gadu okupācijas periodā liedza iespējas tikt pie zemes vai mājas īpašuma.

 Vai dzīvokļu īpašniekiem nav vienādas tiesības prasīt kompensāciju, kuriem 50 gadu garumā tika atņemtas iespējas iegūt īpašumu, vajadzēja strādāt par “vēdertiesu”, nevarēja iekrāt, visu pievienoto vērtību paņēma objektu, infrastruktūras attīstībai, režīma “barošanai u.c., un visus īpašumus tagad prihvatizēja atsevišķi okupācijas laika nomenklatūras subjekti?

Dzīvokļu īpašnieku stāstus nosauks par “emocijām”, kaut paši tālāk par emocijām nav tikuši, ko parasti piesauc lamu vārda nozīmē. Kam tagad pieder vara (KPV), tam taisnība un demokrātija?

Lai organizētu konferenci un apspriestu jaunas koncepcijas projektu pa punktiem, jāpiedāvā jaunas koncepcijas "darāmie darbi”, kuri pirms konferences būtu jāpublisko, lai tos varētu jau iepriekš novērtēt un sagatavot atbildi, citādi darbs būs “vienos vārtos”.

Mēs no referentiem gaidītu jauna likumprojekta koncepcijas projektu ar daudzām atbildēm, kāds būs likuma izpildes nodrošinājums, kā tie saskan ar spēkā esošiem likumiem, ja nē, kā tos mainīs, kas atbildīgs par likuma izpildes uzraudzību kopumā u.c.

Nolaižoties uz zemes, atrodam, ka jauna likumprojekta izstrādes koncepcijas projektā vajag iekļaut veselu virkni priekšdarbu un pieņemt politisko izšķiršanos.

1. Jāpārskata likuma par zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības principi:

1.1. Dalītā īpašuma zeme nav apbūves zeme, bet apgrūtināta ar dzīvojamo māju un pazemes komunikācijām, proti, nepieciešams grozīt likumu par kadastrālās vērtības kritēriju noteikšanu šai dalītā īpašuma zemei, lai samazinātu kadastrālo vērtību, kas pašlaik noteikta kā brīvai apbūves zemei vai vēl augstāka;

1.2. Apgrūtinājumi ar komunikācijām, caurbraucamiem ceļiem un citiem arī ir pamats vērtības samazināšanai, jo tie ierobežo piemājas zemes izmantošanas iespējas automašīnu stāvvietu vai laukumu, mājas skvēru, apstādījumu iekārtošanai, piebraucamo ceļu paplašināšanai ugunsdrošības vajadzībām, turklāt, ņemot vērā, ka dalītā īpašuma zeme nesatur privātās zemes statusu, jo tā vajadzīga uzņēmu, valsts un pašvaldību izstāžu funkcionālo darbību nodrošināšanai, proti visas sabiedrības vajadzībām.

2. Pirms uzsākt zemes izpirkuma risinājumu, katrai mājai jāizstrādā reāls piesaistītās zemes robežu plāns, ar visiem apgrūtinājumiem, kas līdz šim vairākuma gadījumos zemes robežu plānā nav redzami, nav uzrādīti, zemes zemesgrāmatu nodalījumā nav reģistrēti. VZD, nosakot zemes kadastrālo vērtību, mūsuprāt, ir pieļāvis kadastrālās vērtības noteikšanas kritēriju izkropļojumus;

3. Ar likumu no jauna jānosaka funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FNZG), (apbūves gabala vai mājām piesaistāmās zemes gabala) zemes lieluma kritērijus pēc formulas, lai novērstu amatpersonu korupciju, interešu konfliktu un lai mājām piesaistītu pieņemamu zemes lielumu;

4. Ar likumu jānosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi, lai atrisinātu reālu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas politiku, piešķirot saprotamas un reālas tiesības un procedūru daudzdzīvokļu mājas nododot dzīvokļu īpašnieku īpašumā un apsaimniekošanā un lai pilntiesīgi varētu piedalīties zemes izpirkuma procesā un organizēt šo darbu, ja nepieciešams, pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku vai mājas intereses attiecībās ar izpirkuma procesa subjektiem;

5. Ar likumu jānovērš daudzdzīvokļu māju īpašuma tiesību duālais statuss, kad māja zemesgrāmatā ir valsts vai pašvaldības īpašums, bet “Dzīvokļu īpašuma likumā” par mājas īpašnieku atzīts pat pārvaldnieks un turpat nosakot, ka mājas īpašnieks ir “dzīvokļu kopība”, bez juridiskā statusa un turpat, ka mājas īpašnieks ir dzīvokļa īpašnieks (neticat?),

6. Jānomaina “Dzīvokļu īpašuma likuma” statuss pret likumu ar nosaukumu “Mājas īpašuma likums” ar visām no tā izrietošām attiecībām un ar jaunu statusu;

7. Konceptuāli jānosaka, ka dalītā īpašuma zemes gabala attiecībām pret vienu mājas kvadrātmetra vienību vienas pilsētas, ciemata robežās visām mājām jābūt vienādām, to nesaistot ar attālumu no centra vai ja tā centrā, turklāt ar vienādu kadastrālo vērtību, izņemot gadījumus, ja objekti uz iesaistītās zemes rada ienākumus, peļņas iespējas;                                                                                                              

8. Ar likumu atrisināt, ka katras mājas piesaistītajam zemes gabalam nosakāma atsevišķa kadastrālā vērtība, ņemot vērā, ka šī zeme nerada vērtības un tā ir tuvu sākotnējai kadastrālajai vērtībai;

9. Konceptuāli jāizlemj par zemes īpašnieka „liekās zemes” starpgabaliem, jo nav tiesiski piespiest dzīvokļu īpašniekiem nomāt un/ vai izpirkt to lieko zemi, ja mājas īpašnieki to nevēlas iegūt vai lietot. Zemes „starpgabali” var tikt piesaistīti dzīvojamām mājā, ja ievēro taisnīguma principus, kas attiecas uz šīs zemes kadastrālo vērtību un citiem nosacījumiem, ka „nederīgā”, neizmantojamā zemes daļa arī nesatur kaut cik ievērojamu vērtību.

10. Likumā jāatrisina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izvietoto nedzīvojamo telpu īpašnieku un/vai nomnieku statuss, to dalība mājas dalītā īpašuma zemes izpirkuma procesā, to starp, mājas pārvaldīšanas jautājumos un viņu maksājumu iekļaušanu mājas un zemes apsaimniekošanas budžetā, kas līdz šim mājas apsaimniekošanas tāmēs netiek uzrādīts un kuru kabatās šie līdzekļi nokļūst, diez vai kādai mājai ir zināms;

11. Likumprojektā jānosaka spēkā esošo likumu prioritātes princips, to starp, CL 1067., 1068.p., dzīvokļu īpašuma likums 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsētās 2. un 3. pants u.c.;                                                                                                       

12. Pēc šo darbu pabeigšanas uz atsevišķiem zonāliem piemēriem jāizmodelē zemes izpirkuma cena vidēji par vienu m² un kopā vienam dzīvoklim, lai noskaidrotu pirktspējas iespējas un pieņemtu politisku izšķiršanos par minētiem jautājumiem;          

13. Politiski jāizlemj vai šo zemi izpērk valsts un pašvaldības sabiedrības vajadzībām un/vai piedāvā zemi izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, ņemot vērā, ka no jauna nosakāma katras zemes gabala kadastrālā vērtība, to samazinot līdz sākotnējai vērtībai, par kuru iegādājās vai par kuru atjaunoja īpašuma tiesības, jo tā vērtība nepieaug, nekādus augļus nerada, kā arī ievērojot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju.

Likumprojektā, kas pašlaik atrodas Saeimā, zemes izpirkuma jautājumus uzsākts risināt no otra gala, haotisks un neprognozējams par likuma realizācijas un izpildes iespējām: dzīvokļiem liek pieņemt lēmumu, ka izpērk zemi, nezinot, cik lielu un par cik izpērk un kas šajā procesā konkrēti pārstāvēs dzīvokļu īpašniekus (nav mājas pārvaldnieku).

Šādā variantā, kā pašlaik plāno, likumu ieviest dzīvē būs apgrūtinoši, drīzāk neiespējami, tajā skaitā, tas radīs jaunas saspīlētas attiecības izpirkuma procesa dalībnieku starpā, kas jau tāpat saspīlētas līdz baltkvēlei.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība AUSMA, valdes loceklis

Novērtē šo rakstu: