LNKC nevēlas sniegt paskaidrojumus par Dziesmu svētku "VIP viesiem", PIETIEK vēršas tiesā
PIETIEK10.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kura tieši amatpersona nosprieda, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c. ir pelnījuši bezmaksas ielūgumu uz Dziesmu svētkiem kā "Kultūras ministrijas sadarbības partneri" ar "īpašiem nopelniem kultūrā"? Tā kā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde (attēlā) to nav vēlējusies vai spējusi paskaidrot, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu, Pietiek pārstāvim ir nācies vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Kā Pietiek jau informējis, Dziesmu un deju svētku padome ir oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas bezmaksas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.
Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un virknes padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.
Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas oficiāli apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".
Jau aprīļa sākumā Pietiek pieprasīja Dziesmu svētku organizētājiem sniegt paskaidrojumus par šīm un vēl virkni amatpersonu, kurām bezmaksas ielūgumi pienākušies par "ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" vai kā Kultūras ministrijas sadarbības partneriem - kāds tieši ir katras amatpersonas ieguldījums un nopelni kultūrā vai arī kādos sadarbības projektos ar Kultūras ministriju viņi devuši īpašu ieguldījumu.
Sākotnēji Dziesmu svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva teicās esam gatava atbildes par katru amatpersonu sniegt ātri un bez kavēšanās, taču tad izrādījās, ka neviens Dziesmu svētku padomes vai Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis par šo tēmu vairs nevēlas izteikties. No jebkādiem komentāriem par šo tēmu atteicās arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Padomes atbalstītajā un kultūras centra apstiprinātajā sarakstā ir arī cita sadaļa - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem tāpat saskaņā ar pieņemto lēmumu pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Šo personu vidū ir tādas personas kā Pasažieru vilciena valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks, pat bijusī tirdzniecības centra Sky&More mārketinga pārstāve, tagadējā Rimi darbiniece Karīna Jermušs.
Taču Latvijas Melbārde nevēlējās arī ne par vienu no šīm personām paskaidrot, kā tieši ir izpaudusies šīs personas sadarbība un partnerība ar centru pēdējo piecu gadu laikā.
Kā jau informēts, ielūdzamo sarakstu izveidoja Nacionālais kultūras centrs, ko vada Melbārde. Savukārt to apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome - tās "vadošie" pārstāvji ir kultūras ministre Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Aprīļa sākumā Pietiek pārstāvis vērsās Nacionālajā kultūras centrā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot par katru no sarakstā minētajām personām sniegt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu, bet par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri".
Tāpat tika pieprasīts minēt arī katra konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā.
Taču Melbārde ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi likumā noteiktajā laikā tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt, un nu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, pieprasot centram sniegt pieprasīto informāciju un atvainoties par savu prettiesisko rīcību.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
