Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
???
04.02.2016. 22:03Nākamo sižetu BBC varētu izspēlēt par brīvostas ieņemšanu. Kāds teiktu nevis vai jūs esat gatavi uzsākt atomkaru par Daugavpils, bet gan Loginovu. Interesanti, kāda būtu atbilde pie galda esošajiem.
Khe khe
04.02.2016. 21:56»
hahaha!
Loginovam nāk smiekli
Un Loginovam tiešām ir par ko smieties. Tik daudz aunu un aitu Rīgā, kuras nepārtruakti un ar aizrautību var gadiem cirp un jāt. Pašas vēlēšanu dienā nāk ar vēlēšanu konvertiņu un balso par saviem cērpējiem un jājējiem.
Jautājums
04.02.2016. 15:38»
Viedoklis
Laba reklāma abiem personāžiem un kantoriem. Latvija grimst korupcijā un Rīga nav izņēmums
Kapēc šādi un līdzīgi stāsti vairs nevienu neizbrīna? Korupcija ir Latvijas ikdiena, diemžēl. To dara lieli un mazi. To dara lielos un mazos apmeros. Un tauta savus varoņus, no vārda VAROT, ievēl Rīgas domē un Saeimā atkal, un atkal. Vai paši neesam vainīgi un atbildīgi par to, ka korumpanti nav notverti, notiesāti un neatrodas tur, kur tiem jau sen īstā vieta?!
Viedoklis
04.02.2016. 15:30»
jūrnieks
kamēr par priekšnieci RBFā būs Alla Juraša no KNAB , tikmēr nekas tai aizgaldā nemainīsies. Liekos no turienes padzen, lai paši varētu no siles baroties
Laba reklāma abiem personāžiem un kantoriem. Latvija grimst korupcijā un Rīga nav izņēmums.
PM
04.02.2016. 11:07No kuģu laika nomas līgumu noslēgšanas tehnikas viedokļa, piedāvājumā noteikti vajadzēja norādīt degvielas patēriņu (kuģu aprakstā mājas lapā tāda informācija nav pieejama). Citādi nav saprotams, kā fraktētājs varēja veikt savus ekonomiskos aprēķinus.
EM
03.02.2016. 20:03Ja kas, par to varēja lasīt jau http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/steidz-iznomat-velkonus-444655 un http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/strek-uzvar-velkonu-nomas-izsole-444788
jūrnieks
03.02.2016. 19:39kamēr par priekšnieci RBFā būs Alla Juraša no KNAB , tikmēr nekas tai aizgaldā nemainīsies. Liekos no turienes padzen, lai paši varētu no siles baroties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
