Ļoti cienījamais ģenerālsekretāra kungs...
Jāņa Egliņa atbildes Artim Kamparam16.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patiesi priecājos par Jūsu apņemšanos veicināt demokrātijas un savstarpējās uzticības gaisotni partijā un labprāt precizēšu savu viedokli, balstoties Jūsu uzdotajos jautājumos.
1. Jūs skaidrojat, ka Vienotība kopā ar Saskaņu un ZZS ir vienojušās par prezidenta Andra Bērziņu virzīšanu otrajam termiņam. Gribēju lūgt Jūs sniegt informāciju, kura no partijas Statūtos kompetentajām institūcijām šādu lēmumu ir pieņēmusi vai virzījusi izskatīšanai?
Ļaujiet man atbildēt ar dažiem pretjautājumiem. Kura institūcija š.g. janvārī tikās Zemkopības ministrijas ēkā, lai vienotos par kopīgu atbalstu prezidentes amata kandidātam, atbalstu Danas Reiznieces-Ozolas kandidatūrai ministru prezidentes amatam, atbalsta Gundara Daudzes kandidatūrai Saeimas priekšsēdētāja amatam, kad izveidos valdības koalīciju ZZS (21 balss), No sirds Latvijai (7 balsis), Latvijas Reģionu apvienība (8 balsis) un VIENOTĪBA (16 balsis), kā arī Ringolda Baloža kandidatūru tieslietu ministra amatam un amatiem Bondaram un Sudrabai?
Kura institūcija tikās trešdienu vakaros Ieroču ielā 8, lai lemtu visas valsts likteni, kuru pēc tam apzīmogotu valde un frakcija?
Kur partijas statūtos ir apstiprināts “partijas politbirojs”, kurā ietilpst Zaķis (dīvaini, jo neesot partijas biedrs), Reirs, Āboltiņa, kurā kādreiz ietilpa Valdis Dombrovskis, kā arī „politbiroja locekļa kandidāti” Smiltēns un Korna?
2. Jūs paužat viedokli, ka Jūsu partijas biedre premjere Straujuma dotajā situācijā nav īsti piemērota savam amatam. Kas jūsuprāt liecina par viņas nepiemērotību, īpaši ņemot vērā viņai sniegto vēlētāju atbalstu 12.Saeimas vēlēšanās Vidzemes apgabalā?
Visi ministru prezidenti ir savulaik guvuši lielisku atbalstu Vidzemes vēlēšanu apgabalā gan Godmanis, gan Kalvītis, gan Šķēle, turklāt neesmu vērsies pret Straujumas kundzi, bet gan paudis viedokli, ka Artis Pabriks, ņemot vērā viņa pieredzi ārlietu ministra un aizsardzības ministra amatos, sarežģītos, asos apstākļos būtu piemērotāks valsts vadītājs. Partijas domes sēde Rīgas Latviešu Biedrības namā pierādīja, ka Pabrika izvirzīšana bija spēle pret viņu pašu un partijas biedriem. Pēc stundām garām sarunām vienīgais lēmums bija uzticēties Āboltiņai un Valdim Dombrovskim kandidatūras izvēlē, kas atrada… Pēteri Vaivaru diplomātu ar smagu komunistisku pagātni.
3. Ja šādas īpašības esat ievērojis, vai kā partijas biedrs esat šos jautājumus virzījis apspriešanai demokrātiskā veidā atklātā partijas valdes sēdē viņai klātesot?
Precīzi neatceros, vai no Straujumas kundzes uzņemšanas partijā slēgtā sēdē līdz viņas izvirzīšanas ministru prezidentes amatam pagāja piecas vai tomēr desmit minūtes. Ja desmit, tad atvainojos, tad gan būtu paspējis virzīt šos jautājumus atklātā sēdē demokrātiskā veidā.
4. Jūs apgalvojat, ka partijā esot elementārs demokrātijas trūkums. Lai uzlabotu demokrātiskos procesus partijā, vai Jūs lūdzu tuvāk nepaskaidrotu, kurās no partijas struktūrām šis demokrātijas trūkums izpaužas visvairāk un kuri būtu spilgtākie demokrātijas ierobežošanas gadījumi?
Ģenerālsekretāra visvarenība ir daudzu nu jau aizgājušu partiju pazīme. Tomēr šajās sen aizgājušajās partijās centrālkomitejas politbirojs bija paredzēts, bet mums nav. Valdes sēžu darba kārtība top biedriem zināma augstākais dažas stundas pirms valdes sēdes. Partijas domes sēdes pārvērstas par politinformāciju, kuru sniedz priekšā stāvošie, neatvēlot domei nopietnus lēmums. Kongresos pirms balsojuma par valdes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāju un valdi nav debašu u.t.t.
5. Vai Jūs lūdzu varētu publiskot sev acīmredzami zināmos faktus, kas tieši organizēja un realizēja izrēķināšanos ar Andri Buiķi, Janīnu Kursīti-Pakuli un Ingunu Rībenu?
Kā man stāstīja prof. Buiķis, viņš no TV3 uzzinājis, ka uz nākamajām vēlēšanām nekandidēšot un akadēmiskajai dzīvei atkal nolēmuši pievērsties viņš un prof. Čepāne. Tā viņam bija pirmā dzirdēšana par šādiem "saviem" plāniem. Prof. Buiķis tolaik jautāja sižeta autoram, kur viņš tādu informāciju ieguvis, atbildē skanējis - "nu kā, Solvita tā teica". Pārējos secinājumus ļaušu Jums izdarīt pašam. (ar prof. Buiķa viedokli plašāk, var iepazīties šeit: http://www.delfi.lv/news/national/politics/buikis-parmetot-partijas-vadibai-nodevibu-pamet-vienotibu.d?id=44613358).
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
