Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12. aprīlī, būtu jāatrisinās lielajai ekonompolitikas intrigai: vai Lattelecom (LTC) un Latvijas mobilais telefons (LMT) tiks apvienoti sakaru nozares "superuzņēmumā"? Iespējams, mēs varēsim pārliecināties, ka Latvijas valdībai īstenot savu gribu spēj uzspiest viens pats cilvēks, kurš – atšķirībā no starptautiska telekomunikāciju uzņēmuma, kam mūsu politiķi iedeva demonstratīvu kurvīti, – ir apveltīts ar vajadzīgajiem čomiskiem kontaktiem.

Pret LTC un LMT apvienošanas ideju tiek izteikti dažādi būtiski iebildumi. Jūtot, ka šis plāns kļūst ļoti reāls, aizvadītajā nedēļā to sāka kritizēt ne vairs tādi "kaktu publicisti" kā es, bet gan autoritatīvi nozares pārstāvji, atsakoties no līdzšinējā "klusēšanas zelta".

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls: "Apvienošanās gadījumā Lattelecom būtu pasmags akmens, kas LMT drīzāk traucētu." Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (pārvalda 23% LMT daļu) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta: "Diskusija par apvienošanu ir pārāk šaura ilgtermiņā kvalitatīva lēmuma pieņemšanai." Triatel valdes priekšsēdētājs Viktors Topors (LETA, 7.aprīlis): "Šāda monstra izveide būs neizdevīga pašreizējiem telekomunikāciju operatoriem."

Pirmkārt, "superuzņēmums" varētu novest pie konkurences samazināšanās mobilo sakaru un citu pakalpojumu tirgū, ļaujot tam celt tarifus un cenas. Šāda iespēja satrauc Konkurences padomi, patērētāju tiesību aizstāvjus (protams, arī pašus patērētājus), mobilo sakaru operatorus. Arī LMT, kuras valdes priekšsēdētāja Jura Bindes galvenais arguments pret apvienošanos ar LTC ir vēlme saglabāt patiesu konkurenci: pateicoties triju mobilo sakaru operatoru savstarpējai sacensībai, Latvijā ir ne tikai kvalitatīvi, bet arī lēti pakalpojumi.

Patlaban abu uzņēmumu – LTC un LMT – sasummētais apgrozījums ir 67 procenti no visas nozares ieņēmumiem. Tādēļ, lai darījums atbilstu ES prasībām par konkurences nodrošināšanu, no tiem vajadzētu obligāti "nošņāpt" nost kaut kādas struktūras, lai apgrozījumu padzītu vismaz zem 50 procentiem vai tomēr vel zemāk. Tomēr arī tad lieluzņēmums iegūtu pārmērīgu ietekmi Latvijas telekomunikāciju nozarē – taču, ar "masu" uzveicot savus tagadējos konkurentus, apvienotais LatTC&MT tikai atbrīvotu vietu Latvijā vēl lielākiem spēlētājiem, kas savukārt to pašu nostumtu malā.

Otrkārt, pastāv risks, ka LTC, kuras "drāts" infrastruktūra (un uz tās bāzes piedāvātie pakalpojumi) tehniski un/vai morāli noveco, alkst sagrābt LMT, lai tā ieņēmumus izmantotu tālākai veģetēšanai arī tagadējā "mobilo tehnoloģiju dominances laikmetā". (Iespējams, tieši tāpēc Telia Sonera veica attiecīgo Igaunijas "drāts" un mobilo sakaru uzņēmumu apvienošanu – rūpējoties par savu akciju cenu Stokholmas biržā.)

"Optikai, ko ielicis Lattelecom, amortizācijas termiņš jau beidzies. Tīklā nauda tagad jāiegulda vēlreiz - taču tās ir fantastiskas investīcijas. Jautājums: vai, veicot Lattelecom un LMT kapitalizācijas aprēķinus, kāds to ir skaitījis vai arī tīši noklusējis?" (Agnis Buda, Tvnet/Financenet)

LTC akūto vajadzību iegūt sev LMT atzīst arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs: "Nākotnē bez iešanas mobilajā tirgū uzņēmuma attīstības iespējas ir ierobežotas." Kad Juris Gulbis 7. aprīlī uzstājās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kas tika veltīta abu uzņēmumu apvienošanas lietderības izvērtēšanai, viņš savā WievPoint prezentācijā šo apvienošanu piedāvāja realizēt tieši kā LTC veiktu mobilā sakaru operatora pārņemšanu, iekļaušanu sevī.

Iespējams, tieši LMT "aprīšanas" ambīciju dēļ pēc komisijas sēdes sākās tielēšanās šīs prezentācijas pieejamības dēļ – LTC preses dienests man nosūtīt e-kopiju atteicās, jo "diemžēl šo informāciju apkopotā veidā publiski izpaust nevaram". Arī Saeimas komisija savu prezentācijas kopiju dabūja tikai nākamajā dienā, laipni padaloties ar medijiem. (Gulbja un LMT vadītāja Jura Bindes deputātiem sniegtās prezentācijas ir atrodamas pielikumā.)

Manuprāt, LTC cilvēki bija sagatavojuši ne tikai atklāti kareivīgu, bet arī pietiekami iebiedējošu materiālu, kas liktu likumdevējiem noticēt – ja LTC un LMT neapvienosies, Latvijā nozari sagrābs ārzemju sakaru uzņēmumi. Tomēr viens no pretējās pozīcijas – "lai viss paliek pa vecam" – aizstāvjiem kuluāros zobojās, ka Gulbja prezentācija spētu pārliecināt finanšu ekspertus un citus "grāmatvežus" (kas droši vien bija tās patiesā mērķauditorija), nevis rūdītus un no atbildības veikli izvairīties protošus politiķus.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas "Zālamana spriedums" bija ieteikums valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu līdz 1. septembrim, piesaistot apvienošanās lietderības izvērtēšanai autoritatīvus neitrālus ekspertus, arī no ārzemēm. Tomēr Māris Kučinskis neizmantoja viņa nesenā frakcijas kolēģa Andra Bērziņa laipni sarūpēto iespēju, paziņojot, ka lēmums nav atliekams. Viņu var saprast – premjeram vajag apliecināt tautai savu apņēmību. Kučinskis nevēlas radīt iespaidu, ka pārņem no savas priekšteces vilcināšanās un muļļāšanās stafeti.

Jaunais Ministru kabinets izmantoja brīnišķīgu PR iespēju parādīt sabiedrībai jaunā kabineta nelokāmi patriotisko nostāju, atsakoties pieļaut valsts ietekmes mazināšanu Latvijas sakaru nozarē. Ir noraidīts TeliaSonera piedāvājums pilnībā vai dominējoši pārņemt LTC un LMT – atpērkot no valsts visas tās kapitāldaļas vai veicot abu uzņēmumu apvienošanu vienā, kurā ziemeļniekiem būtu akciju pārsvars. Tomēr šķiet, ka Telia Sonera tiks vismaz pie "mierinājuma balvas" – sakaru lieluzņēmuma izveides. (Turklāt tad pēkšņi var izrādīties: nesenie apgalvojumi, ka LTC un LMT apvienošanos var paveikt bez valsts vairākuma zaudēšanas, bijuši "nedaudz neprecīzi" un mažoritātais akcionārs turpmāk būs TS...)

Saeimas deputātus Jurim Gulbim nošarmēt neizdevās (sava tiesa "nopelnu" te acīmredzami pienākas arī viņa iespaidīgajam atalgojumam). Taču tā ir maza bēda – par/pret apvienošanu lems valdība. Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola jau ir paudusi savu konsekventu atbalstu lieluzņēmuma izveidei. Šī konsekvence varbūt kādam šķiet nepietiekami argumentēta, taču tiek apgalvots, ka tās nesagraujamais pamats ir Ozolu un Gulbju ģimeņu ciešās draudzības saites. Šāda "advokāte" noteikti ir spējīga pārliecināt par LMT "aprīšanas" lietderību ne tikai zaļzemnieku ministrus, bet arī citus kabineta locekļus. Iespējams, ka Gulbim valdībā ir vēl labvēļi, kas tik klaji neafišē savas simpātijas.

Tāpēc visiem tiem, kuriem ir iebildumi pret LTC un LMT apvienošanu, atliek tikai cerēt, ka valdībā tomēr šādam risinājumam ir pietiekami spēcīga opozīcija, ko motivē ne tikai dusmas par Gulbja algā saņemtu pusmiljonu. Neskaties uz to, ka ideja par nacionāla sakaru lieluzņēmuma izveidi skan tik politiski pievilcīgi (ja tikai neiedziļinās tehniskās detaļās). Neskatoties uz spiedienu apziņā, ka "tauta gaida darbus".

Galu galā vicepremjeram un šim jautājumam veltītās ministru darba grupas vadītājam Arvilam Ašrādenam un pārējiem "Vienotības" ministriem ir personiska un sāpīga pieredze, pie kā noved sākotnēji ar labiem rezultātiem un pat cēliem nodomiem veikta resursu apvienošana "superstruktūrā". Viņu partija 2010. gadā tapa kā triju organizāciju apvienojums, gūstot izcilus panākumus 10. Saeimas vēlēšanās (33 mandāti). Pēc ārkārtas vēlēšanu forsmažora tā atguvās un 11. Saeimā "aprija" zatleriešu vērtīgāko daļu. Taču kādreiz varenā partija pati cītīgi noraka sev visas iespējas – jaunlaicēnu spice sava komforta vārdā atbrīvojās no iegūtajiem cilvēkresursiem, pašapmierināti "noēdot" pieredzējušus un vērtīgus – vairāk vai mazāk – politiķus (Kristovskis, "iekšējā trimdā" nokļuvusī Kalniete, tāpat Straujuma...), auklējoties ar glaimotājiem un manipulatoriem. Viss tika cītīgi izšķērdēts, un "Vienotība" tagad ir partijas karikatūra.

Esmu pārliecināts, ka Jura Gulbja (un Telia Sonera) uzstājīgā vēlme apvienot divus sakaru uzņēmumus novestu pie līdzīgām sekām: nopietni resursi tiktu izniekoti tāpēc, lai apmierinātu kādas ambīcijas un neilgi radītu izaugsmes ilūziju.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...