LTV Ziņu dienesta vadītājas ģimene no Ušakova domes katru mēnesi saņem vairāk nekā 2200 eiro
PIETIEK15.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 2200 eiro – šāda ir patiesā summa, kuru Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksnes ģimene ik mēnesi saņem no līdz šim Nila Ušakova vadītās Rīgas pašvaldības un tās struktūrām. Taču LTV vadība nekādus riskus šajā faktā nesaskata, aizbildinoties ar to, ka pati Elksne personiski nepieņemot „lēmumus, kas jebkādā veidā saistīti ar Rīgas domes darba atspoguļojumu LTV Ziņu dienesta veidotajā saturā”.
Līdz šim plašāk bija zināms, ka Elksnes ģimene daļu ikmēneša ienākumu saņem no Rīgas domes nodibinājuma "Riga.lv", kas tiek uzturēts no Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Šajā nodibinājumā valdes locekļa posteni ieņem Elksnes dzīvesbiedrs, iepriekšējais Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe.
Taču Dripes oficiāli uzrādītā alga šajā Ušakova propagandas kanālā ir tikai minimālās algas apmērā – tātad pašlaik tie ir 430 eiro, un iepriekš tika izteikts pieņēmums, ka daudz ievērojamākus ienākumus Dripe saņem par papildfunkciju veikšanu.
Uz to netieši norādīja fakts, ka nodibinājuma darbinieku skaits 2017. gada beigās bija sasniedzis 15, bet aprēķināto algu kopsumma gada laikā bija pieaugusi līdz 288 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka vidēji viena darbinieka alga nodibinājumā ir bijusi 1600 eiro.
Tomēr pats Dripe apgalvoja: „Mans atalgojums nodibinājumā “Riga.lv” ir valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjomā. Esmu “Riga.lv” valdes loceklis ar uzdevumu pārraudzīt nodibinājuma darbību.”
Bijušais Šlesera preses sekretārs sākotnēji neuzskatīja par vajadzīgu ieminēties, ka šis nav viņa vienīgais darbs „Ušakova paspārnē”, - kā izrādās, daudz lielākus ienākumus Elksnes un Dripes ģimenei nodrošina viņa darbs kā līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietnieka, tagadējā domes priekšsēdētāja Oļega Burova padomniekiem.
Tikai uz atkārtotu jautājumu LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedrs pēc ilgākas vilcināšanās atklāja, ka viņa kā domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieka mēneša atalgojums ir 1799,93 eiro. Tas nozīmē, ka Elksnes ģimenei līdz šim Ušakova vadītā pašvaldība nodrošina vairāk nekā 2200 eiro ienākumus mēnesī.
Neraugoties uz šo situāciju, LTV vadība pagaidām nekādus riskus ziņu objektivitātei nav saskatījusi, šo savu secinājumu argumentējot ar to, ka Elksne tieši nedodot norādījumus par pašvaldības tēmu atspoguļojumu.
„LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne ir informējusi LTV valdi par viņas dzīvesbiedra ieņemamo amatu nodibinājuma “Riga.lv” valdē. Ņemot vērā dzīvesbiedra ieņemamo amatu, Iveta Elksne, pildot LTV Ziņu dienesta vadītājas darba pienākumus, nepieņem lēmumus, kas jebkādā veidā saistīti ar Rīgas domes darba atspoguļojumu LTV Ziņu dienesta veidotajā saturā. Līdz ar to, izvērtējot situāciju, interešu konflikts nav saskatīts,” skan LTV vadības oficiālais skaidrojums.
Par to, ka Elksne ir tiešā priekšniece cilvēkiem, kuri šādus lēmumus pieņem, LTV vadība savā skaidrojumā neko nav minējusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
