Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

skrienu

26.04.2017. 22:52

Kalnmeijers nav nekāds prokurors, bet gan ar savu atrakstītāju (Opicāne, Kalniņš u.t.t.) varzu ir ļoti ērts lielajiem vīriem un struktūrām. Viņi var darīt ko grib, jo piesedz savējos.

Atbildēt

pamela

25.04.2017. 22:42

Nu šo jau novāks tikai tad,kad viņš nederēs Hūtei.Tāpat kā Bičkoviču,Vējoni,Kučinski un Co.Patreiz Latvijā spicē ir tāds Astoņkājis,ka Als Kapone unsicīlijas mafija ir zīdaiņi viņu priekšā.Tos tiesa varēja paņemt pie dziesmas,"mūsejiem"tas nedraud,jo visi vienā ķeselē.

Atbildēt

PĀRDEVEJA

25.04.2017. 22:30

KALNMEIJERA KUNDZE DACE JAU VAIRĀKUS GADUS BRAUC IEPIRKTIES UZ SLAVENO ZEMITĀNU BĀZI, KAS ATRODAS PIE ZEMITANU STACIJAS UN KUR IR IEEJA TIKAI BLATŅIKIEM UN AR PAROLI, NODOKĻI TUR NETIEK MAKSATI

Atbildēt

Artūrs Malta VLT valdes loceklis.

24.04.2017. 20:06

»

ES

Brīvībā palaisto mežoņu kārtējā mežonība.Viena mežoņa vietā nāks cits mežonis, un mežoņi turpinās savu mežonību


Tāpēc jau ir valadzīgs atjaunot Latvijas Valsts iekārtu un atteikties no LPSR paliekām!

Atbildēt

coment

24.04.2017. 15:54

Kalmejers nevar atkāpties,viņš pārstāv valsts noziedzīgo sistēmu.Otrs,kamēr politikā valda noziedzības atbalstīšana,tikmēr tiesību sargājošajās institūcijās netiks ievēlēta neviena valstij lojāla amatpersona. Tas ir kā Āmen baznīcā.

Atbildēt

losis

24.04.2017. 08:56

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka valdības darba novērtējums pēdējo mēnešu laikā pieaudzis līdz 5,05 desmit baļļu sistēmā, kas ir labāks rādītājs nekā iepriekš, kad uzņēmēji to vērtēja ar 4,4. Savukārt par vienīgo „nesekmīgo” ministru vidū atzīts tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
LTRK veiktajā aptaujā noskaidrots, ka premjera Māra Kučinska darbu uzņēmēji vērtē ar 5,6 ballēm, visbiežāk jeb 36% gadījumu izvēloties atzīmi seši. Visaugstāk bizness vērtē kultūras ministres Daces Melbārdes darbu, kas iespējams, skaidrojams ar šīs nozares minitrijas mazāku tiešo iesaisti uzņēmējdarbības vides jautājumos. Vēl arvien viens no ministriem – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs – saņēmis negatīvu jeb nesekmīgu atzīmi – 3,8.
“Pēdējos mēnešos izveidojies un nostiprinājies dialogs starp valdību un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, panākot vienošanos, ka būtiskas nodokļu izmaiņas netiks veiktas, izstrādājot nākamā gada budžetu,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa, “uzņēmēji šo ziņu ir sadzirdējuši, tādēļ ministru darba novērtējums ir uzlabojies, dodot arī cerību par biznesa vides stabilitāti un iespējām netraucētai izaugsmei līdz 2018.gadam.”
Ņemot vērā to, ka aptauja tika veikta laikā, kad demisionēja veselības ministrs Guntis Belēvičs, viņa novērtējums aptaujā netika jautāts. Savukārt Dzintars Rasnačs, neraugoties uz savu „līgavaiņa skapja” stāstu un nesekmību ministra darbā, joprojām ieņem tieslietu ministra amatu.
Kā Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības viltotā Saeimas protokola lietā?
Līdz pat šai dienai tā arī nav skaidrs – kādā veidā pašreizējam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojuma lietā, lai gan zem protokola bija ne tikai deputātes Vinetas Muižnieces, bet arī viņa paraksts.
Kriminālprocesu pret V. Muižnieci ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 2011.gada 1.jūnijā sāka pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra bija saņēmusi Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegumu par iespējamu Juridiskās komisijas protokola viltošanu 2009.gada 1.septembrī.
Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecināja, ka deputāti sēdē apspriestos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim viltotajā protokolā bija norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot, un līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana tika nobremzēta.
Tiesas versija bija – V. Muižniece esot likusi Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt Juridiskās komisijas sēdes protokola daļu ar viņas pašas uzrakstīto tekstu un tad arī parakstījusi šo sēdes protokolu.
Rezultātā Augstākā tiesa V. Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā un sodīja viņu ar 2846 eiro naudassodu, taču interesanti, ka ar veselu ādu izspruka otrs sēdes protokola parakstītājs – toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Viņš pats pašlaik nemīl runāt par šo tēmu, taču neoficiāli zināms, ka šajā spiedīgajā situācijā tagadējo tieslietu ministru paglābis pēkšņs atmiņas zudums, – viņš izmeklētājiem gluži vienkārši paziņojis, ka vispār neko neatceroties, tik to vien, ka V. Muižnieces paraksts bijis jau pirms viņa paraksta…
Pēc Jāņunakts kautiņa tieslietu ministrs baidās par savu drošību…
Kurai vēl valstij ir tieslietu (!) ministrs, kurš ne tikai pa sīkumiem apzog nodokļu maksātājus un tiek iekaustīts ar rabarberiem, bet arī iesaistās dzēruma kautiņos? Lūk, cik krāšņi Dzintara Rasnača Jāņunakts izklaides jau pirms gandrīz diviem gadu desmitiem aprakstīja laikraksts Diena, – turklāt interesanti, ka jau toreiz Dz. Rasnačs sēdēja tieslietu ministra amatā:
„Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar ziņojumu par to, ka Jāņunakts svinību laikā viņam uzbrucis kāds piedzēries vīrietis. Notikušais liekot ministram šaubīties par viņa turpmāko drošību.
Ziņojumā ģenerālprokurora vietas izpildītājam Edvīnam Ziediņam tieslietu ministrs raksta, ka Tukuma rajona, Kandavā, 24.jūnijā Armands Paeglis, būdams stiprā alkohola reibumā, vairākkārt draudējis izrēķināties ar Dz.Rasnaču un savu iespēju robežās arī lietojis vardarbību.
Ministrs gan centies izvairīties no incidenta, taču ap pulksten 4.30, kā prokuratūru informē Dz.Rasnačs, „pret mani tika mēģināts pielietot vardarbību un fizisku spēku, un pastāvēja reāli draudi manai veselībai”. Tāpēc viņš nepieciešamās aizstāvēšanās ietvaros divas reizes iesitis uzbrucējam ar galvu.
Tas gan neesot mazinājis A.Paegļa agresivitāti līdz pat pusdienlaikam, kad viņš aizvests uz Kandavas autoostu braukšanai uz Rīgu.
Dz.Rasnačs uzskata, ka „A.Paegļa rīcība varētu arī nebūt kvalificējama pēc Latvijas Kriminālkodeksa 61.panta kā valsts amatpersonas veselības un dzīvības apdraudējums, jo minētajā laika posmā neesmu veicis valstisko darbību. Taču, lai gan neesmu fiziski tieši cietis, tomēr A.Paegļa agresivitāte un neprātīgā uzvedība (..) liek man šaubīties par savu turpmāko drošību”. Tāpēc ministrs lūdz noskaidrot A.Paegļa sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Tieslietu ministrijas preses sekretārs Leonards Pāvils Dienai pastāstīja, ka Kandavā notikušas Jāņu svinības, kurās piedalījušies vairāki apvienības Tēvzemei un Brīvībai biedri. Vairāki liecinieki arī L.Pāvilam bija apgalvojuši, ka A.Paeglis, kurš svinībās nokļuvis pilnīgi nejauši, bijis stiprā dzērumā – tovakar viņš dzēris brendiju un alu.
Savukārt Dz.Rasnačs Dienai teica, ka viņš tonakt nedaudz iedzēris alu, jo Jāņi bez alus nemaz neesot iedomājami. Tiesībsargājošajām iestādēm būtu jānoskaidro, vai A.Paeglim „šādi prāta aptumsumi nav bijuši arī agrāk”, teica ministrs. Piektdienas pievakarē Diena centās sazināties ar A.Paegli, kurš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā par bibliotekāru, taču no darbavietas viņš jau bija aizgājis. Laikrakstam Vakara Ziņas cietušais pastāstījis, ka Jāņu naktī bijis iereibis un aizmidzis pie ugunskura. Dz.Rasnačs viņam iespēris ar kāju pa deniņiem un pavēlējis celties augšā. Pēc tam ministrs ar galvu A.Paeglim iesitis pa galvu. Ministrs Dienai teica, ka 80% no A.Paegļa stāstījuma esot nepatiesība…

Atbildēt

nav par ko brinities

23.04.2017. 16:38

bomza alkoholika un si seja ir identiskas.

Atbildēt

info

23.04.2017. 09:01

»

Līva

Visa mežonīgā koprupija prokuratūrā, kur prokurors gadiem var "nepamanīt" lietu, jo augstāksstāvošs prokurors to licis neredzēt, kamēr tiek sagaidīts noilgums (Rīgas pils. Kurzemes raj. prok. Aleksejevs un visrprok. Maračkovskis), tad prokurori (Gromova, Lindberga), kas falsificē lietas faktus, bet ...


Nopērkot prokuratūras augšgalu var saņemt ekskluzīvus papildpakalpojumus - lietas steidzamu norakšanu nevis gaidīšanu līdz noilgumam + pārāk aktīva un nerunājama prokurora vai izmeklētāja disciplināro sodīšanu. Šādas situācijas ir tipiskas un viegli atpazīstamas. Augstākā līmeņa korupcijas gadījumos zemākā līmeņa uzraugošie prokurori un virsprokurori uzpircēju advokātiem salutē ar roku pie naģenes un dara visu, ko advokāts sagribēs, ieskaitot izmeklētāja nomaiņas pieprasīšanu policijas priekšniecībai, kas bez ierunām tiek izpildīts. Tāda ir sistēma. Cik lietas tādā veida ir noraktas prokuratūrā neviens nezina.

Atbildēt

Līva

22.04.2017. 20:51

Visa mežonīgā koprupija prokuratūrā, kur prokurors gadiem var "nepamanīt" lietu, jo augstāksstāvošs prokurors to licis neredzēt, kamēr tiek sagaidīts noilgums (Rīgas pils. Kurzemes raj. prok. Aleksejevs un visrprok. Maračkovskis), tad prokurori (Gromova, Lindberga), kas falsificē lietas faktus, bet apgabala prok. Zgirskis to uzskata par "samērīgi pienācīgu" lietas uzraudzību - tā tās lietas notiek Kalnmeijera vadītajā nozarē. Laikam par katru lietu, kas tomēr nonāk tiesā, jāsaprot, ka apsūdzētā puse nav varējusi procesu "nopirkt". Jo daudzas - pat bezgala vienkāršas lietas - līdz tiesai pat nenonāk, jo apsūdzētie ir atraduši sakarus prokuratūrā. Lai dzīvo "auklu raustīšanas" čempioni Ričards Maļecs un Co privātskolas Patnis īpašniece Zane Ozola, valdes locekle Ingūna Vārtiņa un bijusī direktore Nelda Jaunzeme - šīs skolas kriminālnoziedznieki ir pilnīgā drošībā, lai cik brutālus un apzinātus kriminālpārkāpumus viņi pastrādātu.

Atbildēt

tv

22.04.2017. 17:15

Pēc neatkarīgu ekspertu lēmuma neklusēt uzmanības centrā nonāca Jelgavas bērnunams, bet tā diemžēl nebūt nav vienīgā šāda iestāde, kurā pret bērniem izturas nepieņemami. Personāla un vienaudžu vardarbība pastāv arī citos bērnunamos un internātskolās, un arī citas iestādes izmanto iespēju nosūtīt bērnus uz psihiatrisko slimnīcu, atklāja bijušie bērnunamu audzēkņi. Un liela daļa gadījumu tiek noklusēta.
Vēl pirms diviem gadiem ziņojumā par bērnu dzīvi ārpusģimenes aprūpes iestādēs tiesībsargs Juris Jansons norādīja uz problēmām bērnunamos, un diemžēl mainījies nav nekas. Bērnu dzīves bērnunamos joprojām tiek salauztas, un valsts un pašvaldības par to vēl dāsni samaksā. Visa veida vardarbība diemžēl ir rūgta ikdiena bērnunamos un internātskolās.

Bērni stāsta audžumammai par piedzīvoto vardarbību
Biruta Kristapure, kas ir mamma pieciem saviem un 34 audžubērniem, par audžumammu kļuva pirms 18 gadiem, paņemot no zīdaiņu nama Sintiju. 10 no viņas audžubērniem ir bijuši no dažādiem bērnunamiem. Un visiem 10 ir kaut kas vienojošs - piemēram, bērniem, kas dzīvojuši zīdaiņu namā, Biruta novērojusi attīstības aizturi, kas pazudusi, nokļūstot ģimenē.

„Viņš 3 gadu vecumā atnāca pie mums, viņam bija rakstīts – garīga atpalicība, smaga garīga atpalicība. Šobrīd viņš mācās tehnikumā, mācās ļoti labi, starp 6 un 7 ballēm, un galvenais – vesels,” stāsta Biruta.
Dace Dzedune ir adoptējusi brālīti un māsiņu, kas zīdaiņa vecumu pavadījuši bērnunamā. Viņa bērnunamu salīdzina ar cietumu, jo piesaistes personas trūkums bērniem atstājis sekas.

„Lai cik mīksta būtu gulta, lai cik foršs būtu tas rāpulītis, bet, ka tevi nepaņem rokās, ka tev nav tā viena cilvēka... Tad rodas tie dīvainie bērni, tie deviantie bērni, tie agresīvie bērni, ar kuriem sistēma pēc tam vairs nevar tikt galā. Tad ir jākliedz, jāsit un jāsūta pie psihiatra. Tas ir tas, kas ir izdarīts ar viņiem agrīnā bērnībā,” sistēmu raksturo Dace.

Liela daļa Birutas bērnu bērnunamā ir piedzīvojusi dažāda veida vardarbību. Daži emocionālu, daži fizisku. Daži izstāsta uzreiz, daži sāk runāt tikai tad, kad pieauguši.
„Bērnunamā, kad ir kaut ko nogrēkojies, liek stāvēt un bez žēlastības. Tā viena meitene, viņai tagad jau ir 23 gadi, saka – tas bija briesmīgi. Viņa saka – tu lūdzies, ka tu klausīsi, un vienalga tev liek stāvēt līdz vēlai naktij, soda ar aukstu dušu,” stāsta Biruta.

Vardarbība, par ko runā bērni, notiek ne vien audzinātāju un bērnu starpā, bet arī bērnu vidū.

Un starp institūcijām ir ļoti būtiska atšķirība, kā tās mēģina situācijas risināt. Tiesībsarga birojs pirms diviem gadiem adresējis iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu seksuālu vardarbību bērnu starpā Salas novada bāreņu namā „Līkumi”.

Tiesībsargs secinājis: “Monitoringa laikā iegūtā informācija liecina par bērnunama bezdarbību un izpratnes trūkumu par bērnu tiesībām un interesēm, jo bērnunama rīcība, saskaroties ar konkrēto gadījumu, kas saistīts ar bērnu seksuālajām darbībām, bija vērsta nevis uz šī gadījuma izmeklēšanu un palīdzības sniegšanu bērniem, bet uz to, lai notikušais netiktu atklāts.”

Aprakstītā vienaudžu seksuālā vardarbība risinājusies pirms divarpus gadiem, taču izmeklēšana joprojām nekur tālu nav pavirzījusies, neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto.

Lauvastiesa pāridarījumu noklusēta
Policijā un prokuratūrā netiek atsevišķi klasificētas lietas par vardarbību pret bērniem institūcijās, taču nevalstisko organizāciju pārstāvji pārliecināti, ka lauvastiesa pāridarījumu tiek noklusēta.

„Domāju bērnam nav arī drošības, ka viņu uzklausīs un noticēs, kas tur notiek, un ka viņu pasargās,” uzskata biedrības “Latvijas bērnu labklājības tīkls” pārstāve Daiga Eiduka.

"Es domāju, ka daudz kas nenonāk līdz tiesībsargājošajām iestādēm, jo ir jābūt iesniegumam. Kurš to iesniegumus uzrakstīs? - jo viņš ir viens. Viņam neviena nav,” skaidro Eiduka.

„Ar visizturīgākajiem nerviem cilvēks kaut kādā brīdī salūst un, protams, sākas psihoemocionālas problēmas, sākas psihosomatiskas indikācijas. Protams, ka ir uzvedības novirzes. Bet tā vietā, lai ar bērnu strādātu, lai ar ģimeni strādātu, ķēdītes secībā viņu ievieto vēl psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo viņš ir agresīvs. Protams, viņš ir agresīvs!” saka tiesībsargs Jansons.


Uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām sūta arī internātu bērnus
Speciālistu novērojumi liecina, ka bērnunami nav vienīgās vietas, kas bērnus audzinošos nolūkos nosūta uz psihoneroloģiskajām slimnīcām.

Arī internātskolās mācībspēkiem jātiek galā ar lielu audzēkņu skaitu, kas ilgstoši dzīvo internātos. Tiesībsarga biroja pētījums parāda, ka arī internātskolu audzēkņi par nepieņemamu uzvedību nereti tiek sodīti ar psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Taču parasti viss tiek darīts likuma ietvaros.

„Psihiatrs pieņem lēmumu, psihiatrs nokonsultē. Mēs, protams, sazināmies ar vecākiem, jo bez vecāku paraksta mēs to nedrīkstam darīt,” stāsta Pelču speciālās internātspamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena.

Birutas audzinātā Sintija, kurai pašlaik jau ir 21 gads, stāsta, ka pirms deviņiem gadiem dzīvojusi Pelču speciālajā internātskolā, jo nav tikusi galā ar mācībām vispārizglītojošajā skolā. Internātā viņai bieži bijuši konflikti gan ar citiem bērniem, gan pedagogiem.

„Ļoti bieži mani apmeloja, zēni bija nozaguši naudu, es biju vainīga. Nedeva ēst, bija sods,” atceras Sintija.

Audžumammai sākumā bijis grūti noticēt tam, ko Sintija stāsta.

„Vakarā man Sintija piezvanīja, ka viņu no rīta ved uz psihiatrisko slimnīcu. Es no rīta klāt. [..] Es nopirku, ļoti dārgas bija tās zāles, kas viņai nepieciešamas. Ko es zinu, es jau neesmu ārsts, - bet Sintija pēc tam palika pilnīgi kā dārzenis,” stāsta Biruta.

„Kad es skolā iedzēru zāles, es visu laiku gulēju, nebiju savā ādā. Visu laiku gulēju un gulēju,” piebilst Sintija.
Nomainot skolu, Sintijai vairs neviens nenorādīja uz psihisku saslimšanu, nelika lietot medikamentus. Audžumamma norāda - atšķirībā no Sintijas, daudziem bērniem vecāki nespēj iestāties par viņiem un aizstāvēt.

Atbildēt

aicinām beigt parazitēt

22.04.2017. 17:02

hā hā hā !!!!!!!!!!!!!!!!!! kurs no uts spēj radīt biti?????????????????????????????????????????????

Atbildēt

>12.04

22.04.2017. 17:00

labu jautājumu pacēlāt. NRA komentēt pat neļāva.
Pamatjautājums: Vai tas ir gudrs, kurš spēj slepkavot?
Varbūt gudrs skaitās arī psihiski slimais?
Tās ir tās lietas, kuras pinas kristietība un komunisti.
Kuru var saukt par cilvēku? Vai arī, to, kas nekaunīgi parazitē? Pat lopam kūtī ir savs ekonomiskais pamatojums.

Atbildēt

maisi

22.04.2017. 12:04

Kārlis Kangeris: Čekā muļķus neņēma

Elita Veidemane, 19.aprīlis, 18:18

Zinātniskās izpētes komisija, kas nodarbojas ar Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpēti, jau ilgu laiku ir iestrēgusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) stūrgalvībā: tas, aizbildinoties ar personu datu aizsardzību, ir atteicis piekļuvi dokumentiem, kas ir būtiski svarīgi VDK darbības kopējās ainas izpētei. SAB pat ierosināja, lai pētnieki stājas pie viņiem darbā. Tā ir absurda situācija: Saeima ir pilnvarojusi komisiju šim darbam, taču SAB to bloķē. Par spīti visam, komisija tomēr darbojas un cer līdz pilnvaru beigām ne tikai piekļūt «čekas maisiem», bet arī izdot grāmatās jaunus pētījumus. Līdz šim jau izdoti trīs sējumi ar kopā 30 pētījumiem. Šodien intervija ar komisijas priekšsēdētāju, vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri.
- Jūsu komisija strādā jau gandrīz trīs gadus?
- Nē, mēs eksistējam gandrīz trīs gadus, bet strādājam tikai astoņpadsmit mēnešus. Komisija tika izveidota 2014. gada augustā, un bija paredzēts, ka darbu sāksim 2015. gada 1. janvārī. Taču sakarā ar dažādām pārmaiņām, pārcelšanu uz Tieslietu ministriju un atpakaļ, kā arī sakarā ar dažādām personālsastāva maiņām mēs darbu sākām tikai 2015. gada oktobrī.
- Un kādi ir panākumi - par spīti tādiem kavējumiem, kas neradās jūsu vainas dēļ?
- Pētniecībai ir pieejama daļa materiālu Latvijas Nacionālajā arhīvā - krimināllietas un daudz kas cits. Neliela daļa atrodas Satversmes aizsardzības birojā - tā dēvētie čekas maisi, kur ir kartotēka un elektroniskā datu bāze. Patlaban mums ir pieeja tikai Nacionālā arhīva materiāliem. Līdztekus izmantojam kompartijas arhīva materiālus. Bieži vien ir tā, ka mums nav dokumentu oriģinālu, daudz kas ir aizvests uz Maskavu. (Uz Krieviju aizvestie dokumenti mums nav pieejami.) Tāpēc dažām lietām mēs izmantojam iespēju tikt klāt no otras puses - caur ministrijām, iestādēm un tamlīdzīgi: izmantojam resoru arhīvus. Ar Nacionālo arhīvu mums ir laba sadarbība, tiekam klāt visiem dokumentiem, kas vajadzīgi komisijas darbam. Izcīnījām arī to, ka drīkstam fotografēt dokumentus, panācām pat to, ka fotografēt drīkst visi, ne tikai komisijas pētnieki. Tēmu loks ir plašs - tur ir krimināllietas, mēs varam izsekot arī jauniešu pretestībai, pārbēdzējiem uz Rietumiem. Tagad esam pievērsušies ekonomiskajiem noziegumiem, valūtas spekulācijām, pētām, ko VDK darīja šajos jautājumos. Jo nav jau tā, ka tikai izsekoja nacionālistus. VDK darbības spektrs bija daudz plašāks. Bija arī divi pētījumi par Intūristu (PSRS Ministru Padomes Galvenā ārzemju tūrisma pārvalde Intūrists). Pētījām, kas tika darīts ar tūristiem. Uz Intūristu strādāt tika nosūtīti VDK darbinieki - gan štatā, gan ārštatā. Savulaik Gorkija - tagad Valdemāra - ielā bija tā dēvētā Miera komiteja, tās darbību arī pētām utt.
- 1964. gadā LPSR VDK paspārnē tika izveidota arī Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēm, bet 1965. gadā tās paspārnē nodibināja Literatūras sekcija, un dibinātājbiedru vidū bija rakstnieki un dzejnieki - Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Miervaldis Birze, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Jānis Kalniņš, Mirdza Ķempe, Zigmunds Skujiņš, Ojārs Vācietis, Andris Vējāns, Imants Ziedonis un citi... Viņi drīkstēja braukt uz ārzemēm.
- Jā. Tūdaļ pētīsim radošo savienību darbību: Rakstnieku savienību, Komponistu savienību, Mākslinieku savienību. Diemžēl mums dots īss laiks, lai to pētītu, un tas būs tikai ieskats, izvilkums no radošo savienību darbības. Skatīsim arī Latvijas Valsts universitātes 1. daļu: VDK vadībā tā noteica augstskolas politiskās līnijas un izsekoja studentu darbību universitātē. Tur arī noteica, kurus cilvēkus var sūtīt uz ārzemēm un kuri cilvēki tur var noderēt. Tā noteica, kuri pētījumi būs slepeni un tamlīdzīgi. Neesam vēl tikuši līdz komjaunatnes organizācijai, līdz jaunatnes tūrisma birojam Sputņik. Vēl arhīvā ir tā dēvētā ārzemju braucēju kartotēka, no kuras varēs saprast, kuriem ļāva un kuriem neļāva braukt un kāpēc.
- Vai jau izpētītajā materiālā jums ir bijuši pārsteigumi, sak, es to nezināju?
- Es neteiktu - pārsteigumi, bet bieži, pētot situācijas, nonācu neizpratnē par to, ka daudzi cilvēki tik viegli padevās dažādu ērtību un dzīves labumu dēļ, piekrītot kaut ko darīt čekas labā. Iespējams, ka daudzi cilvēki pat nedomāja par to, ko tas īstenībā nozīmē - būt ziņotājam vai aģentam. Jau vēlāk, kad šie cilvēki ierauga sevi kartotēkā, viņi nereti jūtas pārsteigti: kā tad tā - esmu aģents?! Likums prasa pierādīt, ka sadarbība ir bijusi brīvprātīga, un daudzi jau arī bija brīvprātīgi piekrituši sadarboties. Bet vai aģenti no tā visa guva kādu labumu? Vai viņi ar savu darbību kādam kaitēja? Vai viņi palīdzēja sistēmai? Tie ir trīs svarīgi punkti. Visi operatīvie dokumenti nav pieejami, bet tikai no tiem iespējams visu izsecināt. Visi sāka runāt par čekas maisu atvēršanu ap 2004. gadu, un Saeima pat nobalsoja, ka tie jāatver, taču prezidente Vaira VīķeFreiberga neļāva to darīt. Pirms tam, 90. gados, vieni teica, ka dokumenti ir nepilnīgi vai viltoti, citi apgalvoja, ka čekas maisu publiskošana cels sabiedrībā nemieru, tā aizvainos informatoru radiniekus, bērnus un tamlīdzīgi. Taču katram cilvēkam ir jāapzinās, ko viņš dzīvē ir izdarījis. Esmu pārliecināts: ja tu esi iekšā tajos maisos, tad tev tas jāatzīst. Toreiz kartotēku izveidoja VDK, nevis mēs šodien, un, ņemot vērā to visu - jājautā, vai tu nožēlo grēkus vai nenožēlo? Ja tu nožēlo, tad tev tos var piedot.
- Vai varēja būt tā: kāds tika vervēts, bet viņš pateica - nē, neiešu jums kalpot. Tāds atteikums varēja būt bīstams?
- Tādi gadījumi bija. Es personīgi pazīstu vairākus tāds cilvēkus. Taču mums nav dokumentālu pierādījumu tam, cik veiksmīga bijusi VDK aģentu vervēšana un cik gadījumos vervējamie atteikušies.
- Kādas šobrīd ir jūsu vadītās komisijas attiecības ar Saeimu?
- Ar Saeimu līdz šim bija grūti. Esam vairākkārt rakstījuši deputātiem ar lūgumu veikt izmaiņas likumā par VDK, bet nekas nemainās. Arī ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) neesam vienisprātis dažos jautājumos, un varbūt Saeimas Juridiskā komisija iesaistīsies un tos skaidros. SAB mums pārmeta, ka mēs ar viņiem cīnāmies, bet neejam pie viņiem strādāt. Taču mūsu negribēšanai ir iemesli: mēs visu laiku mēģinām noskaidrot SAB esošo dokumentu statusu - tie ir slepeni vai nav? Mūsuprāt, tie nav slepeni. Kad SAB sūta šos dokumentus uz tiesu, nevienam papīram nav virsū zīmogs «Slepens». 1995. gadā tika izdots MK rīkojums, ka pēc 20 gadiem šie dokumenti kļūs brīvi pieejami pētniecībai un žurnālistikai. Kad 2014. gadā izdeva jauno likumu par VDK, minētais rīkojums netika atcelts. SAB vadītājs Maizītis noraidīja viena mūsu pētnieka pieprasījumu iepazīties ar VDK dokumentiem, kas atrodas SAB, pamatojot atteikumu ar to, ka šie dokumenti satur informāciju par personām.
- Bet tas taču ir jebkurā šāda veida dokumentā!
- Protams. Kad kaut kas tāds tiek publicēts, ir jāievēro zināmi personas datu aizsardzības noteikumi. Tā tas ir visur pasaulē. Kad 2014. gadā tika grozīts likums par VDK, Maizītis rakstīja Juridiskajai komisijai, ka SAB nepiekritīs personu datu atslepenošanai. Tagad SAB noraidīja viena mūsu kolēģa lūgumu iepazīties ar dokumentiem, tad varbūt mums pārējiem nav vērts nemaz censties tiem piekļūt? Mums pieprasa, lai mēs izpildītu slepenības pieejas noteikumus, agrāk bija prasība, lai mēs kļūstam par TSDC/SAB darbiniekiem. Bet ja mēs par tādiem kļūtu, tad tik un tā mēs nedrīkstētu neko no SAB materiāliem izmantot saviem pētījumiem... 2015. gada februārī mēs izvirzījām prasību, ka dokumenti jāņem ārā no SAB un jāievieto Nacionālajā arhīvā - lai cilvēkiem tie būtu brīvi pieejami. Mēs arī runājām par elektronisko datu bāzi, kurai ir jāuzlabo programmatūra, kas ir novecojusi. Izskatās, ka šo lietu SAB savedīs kārtībā un datu bāzes kopiju nodos Nacionālajam arhīvam.
- Tātad ne jūs, ne arī kāds cits jūsu kolēģis negrasās kļūt par TSDC/SAB darbinieku, lai piekļūtu dokumentiem?
- Par to domājam. Tas personīgi man nav pieņemams. Arī mani kolēģi par to nav sajūsmā. Vēlamies arī redzēt normatīvos aktus, kas nosaka, ka ar VDK dokumentiem strādāt drīkst tikai TSDC darbinieki. Vienkārši taču būtu mūs pieņemt kā viespētniekus.
- Vai šādi aizliegumi strādāt ar dokumentiem nav apzināta pretestība jūsu darbam?
- Varētu būt. Ja paskatāmies atpakaļ: kopš 1998. gada, kad Saeimā sākās diskusija par maisu atvēršanu, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte aizstāvēja pozīciju, ka dokumentus publicēt nevajag. Jānis Maizītis aizstāv to pašu viedokli, sak, slepenie dienesti nevar izpaust tādu informāciju, tas bojās Latvijas slepeno dienestu reputāciju un tamlīdzīgi. Maizītis uzskata, ka viņš pilda likumu. Bet ja likumu grozīs, tad viņš savus uzskatus arī grozīs. Taču patlaban runa ir par esošo likumu interpretāciju. Protams, publicēšana kā tāda ir pakļauta zināmiem noteikumiem, un neviens nevar publicēt visu, kas ienāk prātā. Tagad sūtīsim no mūsu komisijas divus cilvēkus uz SAB, lai vismaz apskatītu datu rādītāju - tas parāda to, kas atrodas fondos. Tā slepenības lieta ir ļoti izplatīta: daudzi VDK dokumenti sākumā bijuši nodoti Iekšlietu ministrijai, Policijas akadēmijai, Drošības policijai, visiem tos prasījām, taču mums teica - kur ir jūsu pieeja slepenajiem dokumentiem? Tas ir pārspīlēti. Pētniecības laukā taču jārod kāda izeja! Saeima mūsu komisiju apstiprināja, mums bija augstākā valdības atļauja, taču sanāca tā, ka ikviena iestāde uz dokumentu slepenību skatījās tā, kā paši gribēja. Es biju domājis: izveidojām komisiju, nu tik strādāsim... Bet izrādījās, ka augstāku instanču lēmumi netiek ņemti vērā.
- Sanāca, ka SAB ir augstāk par visu?
- Nē, virs SAB ir Tieslietu ministrija. Bet kā SAB interpretē savu varu - tas ir cits jautājums.
- Cik ilgs laiks nepieciešams, lai izpētītu čekas dokumentus?
- Tos var pētīt daudzus gadus. Mēs esam ierosinājuši: kad komisija tiek likvidēta, pie universitātes varētu izveidot, piemēram, atmiņu centru, kas pētniecības darbu varētu turpināt. Mēs būsim paspējuši ieskicēt pētniecības virzienus. Ceru, ka līdz sava mandāta beigām izcīnīsim pieeju dokumentiem, kas atrodas SAB. Un mandāta beigas ir nākamgad 31. maijā. Līdz tam laikam mums jādod atskaite un ieteikums Ministru kabinetam, kā nākamībā izmantot šos dokumentus. Mūsu ieteikums būs vadīties pēc atklātības principa: jo vairāk tie būs pieejami, jo labāk - ieskaitot aģentu kartotēku.
- Bet ir arī tāds viedoklis, ka šo kartotēku vajadzētu sadedzināt un aizmirst.
- Visu ko varēja darīt. Bet ja Latvija grib tikt galā ar savu komunistisko pagātni, tikt galā ar sekām, ko tā ir radījusi, tad ir jāatklāj šī pagātne. VDK štata darbinieku vārdi ir pieejami, tie ir publicēti, savukārt ziņotāji bija mazākie ritentiņi - kāpēc viņus tagad slēpt un saudzēt? Viņi taču arī kaut ko darīja sistēmas labā. Aizsargājami taču ir upuri, nevis aģenti. Tā tas ir visās valstīs. Latvijā sanāk otrādi - aģenti mums ir vissvētākie. Nedomāju, ka, atklājot aģentu vārdus, varētu notikt kaut kas briesmīgs. Savulaik taču daži cilvēki atzinās sadarbībā ar VDK: Georgs Andrejevs, piemēram. Nav taču viņš nospiests pie zemes. Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš atzinis, ka viņa vārds figurē čekas maisos.
- Cik ticama ir šī čekas kartotēka? Tiek apgalvots, ka daļa no tās aizvesta uz Maskavu, tātad tā ir nepilnīga.
- Nav pierādījumu, ka tur būtu kādi viltojumi. Jautājums ir cits: kāpēc kartotēka tik ilgi palika Latvijā? Iespējams, ka čekas priekšnieks Johansons domāja - to vēl vajadzēs izmantot. Nevajag aizmirst, ka Johansons bija piesaistīts Latvijas PSR Ministru Padomei līdz VDK likvidācijai. Arī pēc 1990. gada 4. maija viņš vēl strādāja: VDK darbinieki savās telpās Stabu ielā drīkstēja palikt līdz 1992. gadam. Kad Maskavas komisija atbrauca uz šejieni runāt par čekas likvidāciju, Latvija piesavinājās kartotēku, nesaskaņojot šo soli ar Maskavu, par ko tā bija dusmīga. Vadims Bakatins, PSRS VDK priekšsēdētājs, pieprasīja, ka visi VDK materiāli jānoslepeno uz 70 gadiem. Varbūt mūsu Maizītis ievēro Bakatina prasības?
- Kā jums pašam šķiet: vai cilvēki grib, lai VDK kartotēka tiek publiskota?
- Pērn, 2016. gada septembrī, SKDS veica aptauju par šo jautājumu. 62% bija par publicēšanu, aptuveni 18% bija pret, pārējie - neitrāli. Vairāk nekā puse Tātad gandrīz divas trešdaļas - par publicēšanu, un tas jau ir nopietni. Daudzi, protams, gaida sensācijas.
- Jūsu komisija ir publicējusi darbus par izpētītajiem materiāliem?
- Jā, mums ir darbi trīs sējumos, un tas ir veikts kopš 2015. gada oktobra. Divi sējumi ir ļoti biezi - uz 700 lappusēm katrs, viens plānāks - 250 lappuses. Ceturtais sējums iznāks vasarā. Nobeigumā - vēl piektais sējums.
- Bet kā tad ir ar Krievijas arhīviem, pie kuriem netiekam klāt? Vai pētījumi bez tiem būs pilnīgi?
- Krievija jau 1995. gadā paziņoja, ka neko nedos Latvijai atpakaļ. Eksistē VDK darbinieku atskaite par to, cik daudz dokumentu aizvests uz Maskavu, ir vairāk par 30 000 vienību, taču SAB šo atskaiti nekad nav publicējis. Par to es brīnos. Kad tiek publicētas tiesu lietas, saraksts parādās pielikumā. Piemēram, no Latvijas fondiem tika izņemti ārā dokumenti par personām, kas bija nonākuši filtrācijas nometnēs un savervēti par aģentiem.
- Iespējams, ka vēl joprojām Krievijas labā šeit darbojas kādi aģenti?
- Nekas nav izslēgts. Atceros, vēl divtūkstošo gadu sākumā Drošības policija kādā intervijā prātoja, vai bijušajiem čekas štata darbiniekiem un aģentiem ir kāds iespaids uz valsts politiku un ekonomiku. Nē, neesot, šie cilvēki jau sen vairs nav nozīmīgi. Bet ja paskatās, kur Dinamo spēļu laikā sēž Savicka kungs un ar ko kopā viņš sēž - viņa ložā atrodas bijušie prezidenti un augstos amatos esošas personas... Es teiktu, ka tas nav gluži bez iespaida. 90. gados prese diezgan daudz rakstīja par to, kur palikuši bijušie čekas darbinieki. Bet viņi nekur nav pazuduši arī tagad: viņiem ir labas zināšanas, viņiem bija un joprojām ir kontakti, un viņi prot tos veidot no jauna. Latvijas PSR VDK pēdējos gados bija noteikts specializēties uz ekonomisko kriminalitāti, un tad jau čekas darbinieki zināja, kas ir ekonomiski izdevīgs/vērtīgs Latvijā. Čekā muļķus neņēma.

Atbildēt

"Piespiedu", " uz likuma pamata"

22.04.2017. 10:12

»

Paraksts

Nu nečīkstat komentāros, bet rīkojaties


Prasīt "Piespiedu", " uz likuma pamata" atkāpšanos no ministra amata visus NA un Saskaņas deputātus kā nacionāli prettiesiskas organizācijas dalībniekus, valsts šķeltniecības subjektus.

Atbildēt

Paraksts

22.04.2017. 02:19

Nu nečīkstat komentāros, bet rīkojaties.
Parakstaties par Saeimas atlsišanu.

Atbildēt

hronists

22.04.2017. 02:11

Ar tādiem Andriem Guļāniem, Ivariem Bičkovičiem, Jāņiem Maizīšiem un Ērikiem Kalnmeieriem, kam algas un pensijas uztaisītas neskaitāmos tūkstošos katru mēnesi, kamēr tautai tiek savilkt jostas un baudīt beztiesiskumu, arī aprīlis rekords valsts pamešanas ziņā – iedzīvotāju skaits varētu strauji sarukt. Tā turpinoties, drīz pat lielās pilsētas būs tukšas. Paliks tikai mafiozā un korumpētā vara, kas parazitēs uz Eiropas naudas un sazagtā no tautas.

Atbildēt

par tiesisku valsti!

21.04.2017. 23:02

Latvijas pilsoņu sašutums par notiekošo tieslietās pieaug ar katru dienu.

Aicinam LR tieslietu ministru Rasnaču(NA) ATKĀPTIES!

April 21, 2017

ProBonoPublico.Latvija

Biedrība ProBonoPublico.Latvia ,pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati tieslietu ministrija, tās ministra Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu Valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.

Pie secinājuma un lēmuma aicināt tieslietu ministru Rasnaču demisionēt, nonācām vairāku, nu jau neskaitāmu,rupju pamattiesību normu pārkāpumu,ko izpilda pati tiesa ,rezultātā. Tiesu sistēmas dalībnieki,bez sodāmības sajūtas,netraucēti pārkāpj materiālo un procesuālo tiesību normas ,neuzskatot to par īpaši būtisku šķērsli tiesu spriešanā. Tieslietu ministrija, tās ministra Rasnača (NA) priekšgalā, ne tikai nevēlas,bet arī nespēj labot situāciju, jo pamatos neizprot tiesiskuma jēgu un būtību. Par to liecina vairāku likumprojektu grozījumi,ko iniciējusi pati tieslietu ministrija un kuri ietver rupjus pamattiesību un Konstitucionālo tiesību normu pārkāpumus.

Tiesu izskatīšanas termiņi ir saīsināti uz tiesiskuma un tiesu kvalitātes rēķina.

Tiesā izskatāmo lietu skaits ir samazinājies uz paaugstināto valsts nodevu un zudušās ticības uz taisnīgu tiesu rēķina.

Korupcija tiesu sistēmā ir tik ierasta,ka tiesa lietās nereaģē uz acīmredzamiem,kliedzošiem faktiem.

Tiesas ir kļuvušas tik kurlas,kā nekad iepriekš.

Aicinam sabiedrību PIEPRASĪT ne tikai tieslietu ministra Rasnača demisiju, bet arī atbildību. Ne tikai politisko, bet arī materiālo un tiesisko ATBILDĪBU pret savu Tautu un Valsti!

Aicinam sabiedrību ne tikai kurnēt savās virtuvēs un sociālajos tīklos, bet sūtīt rakstiski noformētus dokumentus, PIEPRASOT ATBILDĪBU UN NEKAVĒJOŠU RĪCĪBU!

Aicinam sabiedrību atklāti un skaļi stāstīt un saukt vārdos negodprātīgus un/vai nekompetentus tiesu sistēmas dalībniekus-tiesnešus, zvērinātus tiesu izpildītājus, maksātnespējas administratorus,korumpētus advokātus u.c., kuri grauj MŪSU VALSTS PAMATUS UN NEATKARĪBU!

Neviens cits neglābs un nesakārtos MŪSU VALSTI!


Tikai MĒS PAŠI ESAM ATBILDĪGI,KA ZAUDĒJAM TO,KO MŪSU SENČI IR RADĪJUŠI!

Atbildēt

Gomanovičs

21.04.2017. 22:36

Pumpainais Kirova raj.ments arī grib ēst!!!:)))
Cik ilgi sieva staigās pufaikā?? Kažoku, arī gribās!!!:))))

Atbildēt

galvenais godīgam

21.04.2017. 20:20

kād kļūda, izcili noderīgs cilvēks abi ar adleru

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 18:19

»

galējības

tad pēc tevis iznāk, ka viņš pat nezin kad piens ledusskapī izbeidzies, un bez iesnieguma nezinās, ka jāpērk !!!!! tantuks, neslēptā birokrāte


Var būt Tantuks nezin, ka pēc Prokuratūras likuma 1. pantā:
(1) Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros.
(2) Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
(…)

Atbildēt

galējības

21.04.2017. 17:08

»

Tantuks

Tā arī nesapratu, kurš rakstīja iesniegumu Kalnmeieram par šīm nejēdzībām. Varbūt Likumā par Prokuratūru ir rakstīts, ka Ģenerālprokuroram ir jābūt gaišreģim


tad pēc tevis iznāk, ka viņš pat nezin kad piens ledusskapī izbeidzies, un bez iesnieguma nezinās, ka jāpērk !!!!! tantuks, neslēptā birokrāte

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 16:41

»

Real

Mums ir otrādi. Jo augstāks amats, jo mazāka atbildība


Hm...

Mēs neesam varējuši un nevaram kontrolēt izpildvaru.
Tie, kuriem pēc likuma ir tas obligāti jāizdara, izdara to par naudu.

Piemēram, pēc Administratīvā procesa likuma 2.panta, Šā likuma pamatmērķi ir šādi:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Bet lai cilvēks var griezties administratīvā tiesā jāmaksā:
(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.
(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.
(3) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai kasācijas sūdzībā (292. panta 1.1 daļa un 307. panta 4.1 daļa), drošības naudu nemaksā.
(4) Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.
(5) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195. pants) maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
(6) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
(7) Valsts nodevu par pretpieteikumu un pretapelācijas sūdzību, kā arī drošības naudu par pretsūdzību atmaksā tādā kārtībā, kāda noteikta valsts nodevas (125. pants) un drošības naudas (129.1pants) atmaksāšanai.

Bet ja šādas naudas cilvēkiem nav, tad tiesai arī nav pienākums:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Atbildēt

Pensionāre

21.04.2017. 15:43

»

deinstitucionalizācija?

Šķiet, šī programma tēmē uz bērnu namu slēgšanu? Valstij pārāk dārgi izmaksā uzturēt pāri par 1000 bērnu bērnunamos. Ja labi atalgotiem valsts ierēdņiem drusku noņemtu, varbūt sanāktu, par ko algot pietiekoši daudz un labus audzinātājus...


Ja vēlamies, lai bērniem jebkurā institūcijā nodrošinātu to audzināšanu un aprūpi, kura ir progresīvākā, zinātniskākā etc., tad valstij jānodrošina eiropeiski lielas algas tiem darbiniekiem, atlase (zināšanas, psiholoģiskā atbilstība, fiziskās iespējas ar mazu vai slimu bērnu darboties), vēl jābūt labam aprīkojumam, individuālai pieejai, mazām grupiņām, etc. Galu galā - visā Latvijā valsts (nevis pašvaldības)nodrošinātām vienlīdzīgām iespējām. Un vēl kontrolei - vai tas tiek arī ievērots. Ja nē - no darba ārā, citu (labāku!) vietā. Kad mūsu Latvijā tā būs?...

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 15:24

»

Skolniece

Vēl mūsdienu Latvijā spīdzina cilvekus un ar varu ievietojot psihiatriskajā klīnikā gluži kā tajos PSR laikos, par ko lasām skolas mācību gramatās


Es piekrītu Jums, bet domāju, ka cēlonis tam, ir ka tiesneši, policisti un prokurori darbojas ne pēc likuma, bet pēc pieredzies un norādījumiem, kurus tie saņēmuši no "vecākajiem" biedriem", savējiem priekšniekiem, kuri vel līdz mūslaikiem izmanto pieredzi, kuru viņi saņēma un pārņēma no Latvijas PSR un PSRS tiesībsargājošas sistēmas. Diemžēl tie nav pārņēmuši - jo augstāk aizņemamais amats jo atbildība augstāk.

Atbildēt

ha

21.04.2017. 15:24

Nu gan atradušies eksperti un tiesībzinātnieki....

Atbildēt

Gras

21.04.2017. 15:17

Bērnus gatavo FOIE-GRAS ēdiena biznesam, ka ar varu baro?? Pat putnu vardarbīga barošana kā tas ir foie-gras gadījumā jau daudzās valstīs aizliegta ar likumu, nerunājot jau par bērnu vardarbīgu barošanu!

Atbildēt

Skolniece

21.04.2017. 14:21

Vēl mūsdienu Latvijā spīdzina cilvekus un ar varu ievietojot psihiatriskajā klīnikā gluži kā tajos PSR laikos, par ko lasām skolas mācību gramatās?

Atbildēt

Marija

21.04.2017. 14:03


Runājot Arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vārdiem, tā ir īpaši aktuāla joma, kurā nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība.

Atbildēt

zemnieks

21.04.2017. 13:57

Latvijas brīvvalsts laikā tāda ģenerālprokurora nebija, bet "viens likums, viena taisnība" bija visiem bez izņēmuma. Ģenerālprokurs ir Padomju okupācijas režīma palieka. Tāpat kā čekas maisi, kurus slēpj.

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 13:42

Starpcitu - no vienas tiesas sprieduma

Paldies tiesnese par morālo gandarījumu

Tiesnese savā sprieduma raksta – „Tiesai cilvēcīgi ir saprotams, ka saistībā ar vienu notikumu uzsāktie procesi vairāku gadu garumā varēja radīt pieteicējam morālus pārdzīvojumus. Lai arī šie procesi nav izbeigti personu reabilitējošu apstākļu dēļ, tomēr to rezultātā pieteicējs nav saukts ne pie administratīvās atbildības, ne kriminālatbildības un attiecīgi sodīts. Līdz ar to šāds procesa noslēgumam ir līdzvērtīgas sekas personas attaisnošanai administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un tas pats par sevi ir morāls gandarījums”.

Lieliski! No šādas tiesneses viedokļa izriet, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir nelikumīgi aizturēti, kuriem bija atņemta brīvība par darbībām, kuri ne ar vienu likumu nav atzīstami par pārkāpumiem, kuri pēc tam biji atbrīvoti, saņem morāls gandarījums, bez garantijām, kuri ir noteikti Satversmes 92.panta.

Jo vairāk policijas nelikumīgi aiztures un nodos ļaudis tiesai, jo vairāk morālisko gandarījumu no tā saņems ļaudis. Atvainojiet, bet tas jau ir mazohisms, nevis tiesiskas attiecības starp valsti un pilsoņiem, kad cilvēki ir spiesti gadiem cīnīties par savējo attaisnojumu un pret Valsts varas pārstāvju uzbrukumu uz garantēto ar Satversmes cilvēka pamattiesībām.

Atbildēt

analītiķis

21.04.2017. 13:41

Papildinam Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāja Vilora Eihmaņa parakstīto vēstuli, ka Tiesībsargs jau pirms diviem gadiem atgādināja, tajā skaitā arī ģenerālprokuroram, ka Latvijas Republikā 1992. gada 14. maijā stājās spēkā ANO Konvencija par bērna tiesībām un tā paredz vairākus bērna tiesību aizsardzības pamatprincipus. Viens no Konvencijas vadošajiem principiem ir bērna tiesību un tiesisko interešu prioritātes princips, kas nostiprināts Konvencijas 3.pantā. Tas arī ir viens no galvenajiem Konvencijas principiem, kas nosaka visu bērna tiesību, tostarp tiesību uz izglītību, un brīvību interpretāciju.

Atbildēt

Pēteris

21.04.2017. 13:35

»

interesanti

Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS, Vakar, 9:30...


Neticu, ka lempīgais Zaglers ir apējīgs uz tādu kūleni. Tas viennozīmīgi ir rudās Bestijas un viņas rokaspuišu (un meitu) veikts pasākums. Un tagad šie apvērsuma inscinētāji kandidē Rīgas domes vēlēšanās? Tas ir ārprāts, kas notiek Latvijā! Kā mums vajadzētu vienu Erdoganu, kurš iztīrītu tos Alberta un Brīvība ielu staļļus!

Atbildēt

Maija

21.04.2017. 12:42

Mēs ne tikai lūdzam, bet prasām Kalnmeijeru atkāpties! Tādas nelikumības līdz šim laikam nebija pieredzētas. Un nedomājiet Kalnmeijer, ka tagad jūs sarosīsieties un sāksiet sodīt mazos gariņus dodot šiem cilvēkiem netaisnīgus soda mērus Mārtiņš, Ansis Ataols u.c.) Latvijā politiskā vara (arī jūs) ir saplūdusi ar noziedzniekiem (lembergs, magone , a.matīss un daudziem citiem.

Atbildēt

interesanti

21.04.2017. 12:39

Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS, Vakar, 9:30
Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (šo amatu ieņēma no 2009. gada 12. marta līdz 2011. gada 16. jūnijam) sarunā ar Neatkarīgo atminas detaļas par to, kā radās tā dēvētā oligarhu krimināllieta, un kas bija šīs lietas patiesie organizētāji.
- Kā sākās oligarhu krimināllieta?
- Kad biju KNAB priekšnieka amatā pavadījis tikai dažas dienas, pie manis uz ielas pienāca žurnāliste no kāda Latvijas laikraksta. Viņu sauca Baiba. Tolaik mana darbavieta atradās Alberta un Strēlnieku ielu stūrī. Žurnāliste teica, ka esot atvaļinājumā, un sāka man stāstīt, ka pie mums KNAB esot uzsākta kaut kāda apjomīga operatīvās izstrādes lieta. Vienīgais, kas viņu interesēja, - kad šī lieta beigsies un kad tās ietvaros noklausītās personas beidzot sēdēs cietumā. Mani pārņēma liels izbrīns. Tobrīd darbu KNAB priekšnieka amatā biju tik tikko kā sācis un par šādas operatīvās izstrādes lietas esamību neko nezināju. No kurienes gan žurnālistei bija šāda informācija? Sarunas laikā viņa minēja konkrētus uzvārdus, izstrādes detaļas.
Tomēr pēc neilga laika žurnālistes stāstītais apstiprinājās. Atklājās, ka patiesi tiek veikta apjomīga personu operatīvā izstrāde. Man šķita dīvaini, ka par šādu slepenu pasākumu zināja ļoti daudzas pat ar KNAB nesaistītas personas.
- Vai žurnāliste kaut ko stāstīja arī par SIA Mediju nams līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas ir vienīgais oficiāli droši zināmais oligarhu lietas uzsākšanas iemesls?
- Nē. Viņa stāstīja par konkrētām personām, attiecībā pret kurām šī izstrāde tiekot veikta, - par tā sauktajiem oligarhiem. Žurnāliste uzstājīgi taujāja: «Kad viņi beidzot sēdēs?» Mani tas šokēja. Iepriekš, 15 gadu strādājot tiesībsargājošās iestādēs, ne ar ko tādu nebiju sastapies. Sākotnēji nesapratu, vai tas ir joks vai provokācija. Nolēmu no šīs lietas maksimāli distancēties.
- Kā tad KNAB priekšnieks var distancēties no sava dienesta lietvedībā esošas izstrādes lietas?
- Jau vēlāk mana vietniece - korupcijas apkarošanas bloka priekšniece, tajā skaitā atbildīgā par operatīvo darbu - Juta Strīķe centās man šo lietu nest un kaut ko par to stāstīt, rādīt, ieinteresēt mani, lai es to lasu un parakstos, ka esmu iepazinies. Viņa to uzstājīgi centās darīt vairākkārt. Saprotot, ka izstrādes lieta ir politisks pasūtījums, un ņemot vērā to, ka mani tobrīd mēģināja uzdot par oligarhu ielikteni, noraidīju iespējas ar šo lietu iepazīties, lai vienkārši nezinātu detaļas un varētu palikt maksimāli neitrāls savā darbībā. Teicu, ka pilnībā uzticos savu darbinieku profesionālismam, kas sākotnēji tā arī bija. Argumentēju, ka man šī lieta nav jāzina, jo tā uzsākta un virzīta pirms manas stāšanās amatā. Zīmīgi bija arī tas, ka ar citām KNAB lietvedībā esošām lietām man neviens neuzbāzās.
Patiesībā sapratu, kādēļ Strīķei vajadzēja, lai es ar šo lietu iepazīstos. Tā kā presē jau tika radīts mīts, ka es esmu oligarhu ieliktenis, tad vajadzēja arī izdarīt tā, lai varētu apgalvot - tieši es esmu tas, kurš šo informāciju par operatīvo izstrādi noplūdina šiem oligarhiem vai viņu cilvēkiem. Tādējādi varēja izrēķināties gan ar mani par nepakļāvību, gan attaisnot iespējamo lietas fiasko. Bet, kā jau es teicu, informācija par operatīvo izstrādi pietiekami plašam cilvēku lokam bija zināma, vēl pirms es par to uzzināju.
Bija arī tāda situācija, kad, atbilstoši saviem amata pienākumiem, J. Strīķei norādīju, ka par šo viņas pārziņā esošo izstrādes lietu pilsētā jau zina ievērojams skaits cilvēku. Tātad ir notikusi informācijas noplūde no biroja. Pastāstīju viņai atsevišķus faktus, kurus biju dzirdējis no cilvēkiem, kas nebija saistīti ar KNAB. Uz to viņa nekādi nereaģēja.
Bet publiskajā telpā turpinājās mīta kurbulēšana par mani kā oligarhu ielikteni.
Neilgi pirms X stundas painteresējos par baumām apvīto KNAB lietvedībā esošo operatīvo lietu Ģenerālprokuratūrā - pie uzraugošā virsprokurora, kurš atbild par operatīvo darbu, Ingemāra Masaļska. Pie reizes informēju viņu, ka par šo operatīvās izstrādes lietu informācija kļuvusi zināma plašākai publikai un ka, ļoti iespējams, šī informācija noplūst no biroja iekšienes. Arī nebija nekādas reakcijas.
Izstrādes lietas beigu stadijā vaicāju Ģenerālprokuratūrā, vai šīs lietas ietvaros patiesi ir gūtas reālas norādes, ka kādas personas varētu būt veikušas noziedzīgu nodarījumu, un vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu, vai arī lietu slēdzam.
No Masaļska kunga un arī vienā no sarunām ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izskanēja skaidra un nepārprotama atbilde, ka izstrādē iegūtajos materiālos nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un līdz ar to šī lieta ir neperspektīva.
- Kādēļ tad lietu neizbeidza?
- Tad pēkšņi sekoja nākamais šā stāsta cēliens, kas mani vēl vairāk izbrīnīja.
Biju devies atvaļinājumā. Pa to laiku - nezinu, kādā veidā, pamatojoties uz kādiem argumentiem un ar kādiem līdzekļiem - tika panākts, ka KNAB ar Ģenerālprokuratūras akceptu radikāli mainīja viedokli un tomēr uzsāka kriminālprocesu. Tiesai tika prasītas atļaujas kratīšanām, un, lai šo lietu eskalētu, tam visam tika pievērsta milzīga mediju uzmanība. Man atvaļinājuma laikā zvanīja TV3 žurnālisti un jautāja, vai mani pašu no atvaļinājuma nesagaidīs roku dzelžos par informācija noplūdināšanu. Vēlāk gan kriminālprocesā tika pierādīts, ka ar informācijas plūdināšanu bija nodarbojusies Jutai Strīķei tieši pakļautās nodaļas darbiniece, bet tas jau nevienu vairs neinteresēja.
- Tagad precīzi ir zināms - 2011. gada 20. maijā tika uzsākts kriminālprocess, bet 25. maijā tika veiktas vērienīgas kratīšanas. Jūs tiešām par to neko nezinājāt?
- Kaut kādu iemeslu dēļ KNAB darbinieki nogaidīja manas prombūtnes brīdi. Varbūt viņiem šķita, ka bez manas klātbūtnes šo lietu varēs efektīvāk sākt. Varbūt vadījās no citiem apsvērumiem. Bet skaidrs ir viens - pirms tam visi vienprātīgi bija pauduši viedokli, ka nav pamata lietas uzsākšanai. Pēkšņi, var teikt, skaitītu stundu laikā, viss radikāli izmainījās. Tagad, protams, man ir skaidrs, ka pašas lietas pierādījumu bāzē jau nekas nebija mainījies.
- Kāda tad bija šā kriminālprocesa jēga?
- Tagad ir redzams, ka šīs vērienīgās kriminālprocesuālās akcijas iedeva sparu tālākiem notikumiem valstī. Sekoja Saeimas atlaišana. Atliek izdarīt ticamu pieņēmumu, ka tobrīd vienoti darbojās pietiekami spēcīgu un ietekmīgu personu loks, kurš varēja iniciēt šā kriminālprocesa uzsākšanu, kas savukārt kalpoja par ieganstu, lai veiktu darbības, kuru pazīmes bija līdzīgas iespējamam valsts apvērsumam. Nepārprotami 2011. gada maija un jūnija notikumi bija organizēts pasākumu kopums, kurā ietilpa kriminālprocesa uzsākšana, kratīšanas, mediju kampaņa, organizētie gājieni Daugavas krastmalā, zārku dedzināšana utt. Būtu lietderīgi noskaidrot, kuras bija tās personas, kuras izstrādāja šo valsts apvērsuma plānu. Krimināllieta ir pilnībā izgāzusies, un tāpēc ir pamats uzskatīt, ka varas pārņemšana notikusi prettiesiskā ceļā. Tāpēc par visiem šiem notikumiem būtu jāveic izmeklēšana un jānoskaidro ne tikai izpildītāji, bet arī patiesie iniciatori. Jāatgādina - līdzīgs scenārijs tika īstenots, kad nezināmi organizatori sakūdīja pūli, lai sāktos grautiņi pie Saeimas. Nebūs brīnums, ja izrādīsies, ka abos gadījumos režisors un producenti bija vieni un tie paši.
- Tādējādi varētu noskaidrot arī to, kā politikā izmantoti krimināltiesiski paņēmieni?
- Būtu jānoskaidro gan tas, kā politikā tika izmantoti krimināltiesiski paņēmieni, gan tas, kā šā kriminālprocesa iniciēšanā izpaudās politiķu un to finansētāju līdzdalība. Bez politiskā atbalsta panākt tik radikālas viedokļu maiņas Ģenerālprokuratūrā un KNAB un uzsākt tik apjomīgas kriminālprocesuālās darbības nebūtu iespējams. Neapšaubāmi tas viss notika ar atsevišķu vadošo KNAB amatpersonu tiešu līdzdalību.
- Lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu parakstīja izmeklētāja Ilze Kivleniece. Vai viņa pati varēja izlemt, vai arī tā bija strikta direktīva no priekšnieces?
- Manuprāt, tā bija ietekmēšana no tiešās priekšnieces. Neatminos, ka izmeklētāja Kivleniece savā darbā kaut reizi būtu izrādījusi kādas politiskās simpātijas vai antipātijas. Bet KNAB «korupcijas apkarošanas bloka» iekšienē valdīja armijas disciplīna. Padotie vadītājiem tur nekādas iebildes neatļāvās paust. Līdz manīm pat nonāca informācija, ka darbinieki, kuri nepakļāvās vai nepiekrita savai priekšniecībai, tikuši ietekmēti fiziski.
- Vai, pārdomājot 2011. gada notikumus, varam nosaukt personas, kuras turamas aizdomās par apvērsuma organizēšanu, jo Juta Strīķe un pārējie KNAB darbinieki taču bija tikai izpildītāji?
- Tas būtu jānoskaidro neatkarīgam izmeklētājam. Atminos, ka 2011. gada februāra beigās - marta sākumā [tas ir pāris mēnešus pirms mūsu analizētās krimināllietas uzsākšanas - aut.] mani izsauca uz Valsts prezidenta kanceleju. Ar mani vēlējās runāt Edgars Rinkēvičs. No sarunas ar viņu secināju, ka man tiek piedāvāts KNAB priekšnieka amatā darīt visu tā, kā to vēlas Juta Strīķe, jo viņai tiekot nodotas pareizās komandas no augšas, un lai es viņai vismaz netraucēju brīvi rīkoties. Vai arī eksistē otrs variants. Man skaidri acīs tika pateikts: «Citādi viens no jums tiks noņemts.» Pēc Rinkēviča vārdiem - «viens no jums tiks noņemts» - sapratu: ja neklausīšu Jutu Strīķi, no amata tikšu atbrīvots es. Jāatzīst, ka Rinkēviča teiktais pēc tam pilnībā īstenojās dzīvē.
- Kā tas tika izdarīts?
- Plašāka sabiedrība loģiski neiedziļinājās, kā tika organizēts process manai atstādināšanai no KNAB priekšnieka amata. Man inkriminēja, ka es slikti un pat nelikumīgi vadu KNAB, ka mani esot jāliek cietumā, jo es neļaujot godīgiem KNAB izmeklētājiem strādāt. Absurdi, bet manu profesionālo darbu vērtēja nevis kompetenti un kvalificēti profesionāļi, bet gan man padotā darbiniece Ilze Dravniece. Viņa vērtēja manu atbilstību amatam un gatavoja komisijas locekļiem atzinuma projektu par manis atstādināšanu. Starp komisijas locekļiem taču bija tādi lietpratēji kā Ēriks Kalmeiers, Jānis Kažociņš un Jānis Reiniks. Bet viņi jau manas atstādināšanas dokumentus negatavoja!
Neviens tā arī neiedomājās papētīt, kā tad īsti ir tapis projekts vērtējumam par manu atbilstību KNAB priekšnieka amatam un vai nenotiek informācijas noplūde no pašas šīs komisijas. Bet manas darbības vērtējuma projektu sagatavoja Dravniece. Smieklīgi, bet viņa sagatavoto dokumentu bija aizmirsusi darbā uz galda, un to man atnesa kāds darbinieks. Es pats šo dokumentu iesniedzu komisijai ar jautājumu - kā šāds dokuments varēja nonākt pie atsevišķiem KNAB darbiniekiem? Atbildes nebija.

Atbildēt

21.04.2017. 12:06

»

deinstitucionalizācija?

Šķiet, šī programma tēmē uz bērnu namu slēgšanu? Valstij pārāk dārgi izmaksā uzturēt pāri par 1000 bērnu bērnunamos. Ja labi atalgotiem valsts ierēdņiem drusku noņemtu, varbūt sanāktu, par ko algot pietiekoši daudz un labus audzinātājus...


problēma-reakcija-risinājums

Ja kaut kur iesaistās tv/radio/troļļi/bojārs/lapsa/viņķeliene/.. visi štata murgotāji, skaidrs, ka pasūtījums

terora akts/ ai, vai, bē, mē/ komendanta stunda

bērnam bāž gaļu mutē/ ai, vai, bē, mē / ārā visus no iestādes

institūcijas bija un būs, tas, kas ir tagad tiešām jāmaina, varbūt brēka cēlu mērķu labā? - visus vecos nederīgos ārā un jaunos iekšā, jo citādi sapelējušo sistēmu nav iespējams iztīrīt, kā viņas atbrīvot, kā nomainīt? Tomēr, vairāk šķiet šobrīd tas ir naudas jautājums - savākt to, kas vēl ir. Parazitāŗā sistēma jūt savu galu un rij, ko var.
Bernu namos, veco ļaužu mājās, invalīdiem - kad bijusi laba dzīve? šodien pamodās treknā žurnāliste, biedrs bojārs ar šalli un vilors no kaktu juristu biedrības. Nepamodās viņi, pilda kopējo uzdevumu. Godīgi un uzticīgi varai līdz nāvei. Un škaudīt viniem par bērnu tiesībam. Jo, ja nebūtu - paši savāktu sev šos bērnus un klusu audzinātu un barotu

Atbildēt

naivie

21.04.2017. 11:52

prasīt jau jūs varat

Atbildēt

qwerty

21.04.2017. 11:27

ASV pēc šāda skandāla kongresmeņi pieprasītu ģenerālprokurora demisiju. Vai pat pēc LJSEA atklātas vēstules klusēs Latvijas Republikas Saeimas deputāti? Ja tā, tad, patiesi, vajadzīgs starptautisks atbalsts, lai Latvijā atjaunotu tiesiskumu.

Atbildēt

OFR-1

21.04.2017. 10:54

Būtu tikai lietderīgi, ja Kalnmeijers atkāptos. Vai tad LV mums nepietika ar Kalkūnu traģēdiju, kad aprūpes centrā tika apzināti novārdzināts bērns? Jebkuru no mums LR iedzīvotājiem var skart šādas problēmas,jebkura bērns var nonākt šādos centros, taču cilvēki par to diemžēl neaizdomājas.

Atbildēt

Eduards Lunis

21.04.2017. 10:30

--Paldies Vilor! Žel, ka reti raksti, bet PATIESI !
-Vakar biju pie IDB vadi'tāja Mūrnieka. Jau otro reizi eju sūdzēties par viņa vadītās iestādes darbinieku neatbilstošu rīcību šiš iestādes mērķim-NODROŠINĀT LIKUMĪBU TIESĪBSARGĀJOŠAJĀS IESTĀDĒS!? Esmu iesniedzis neapstrīdāmis , pamatotus ar dokumentāliem faktiem pierādījumus, kurus ,,neskata un nesaskata,, Ogres policijā, bet arī Mūrnieka iestāde, kuras pienākums ir veikt operatīvās darbības, pamatojas un sadarbojas ar Ogres policijas darbiniekiem, atbild to pašu ! PAR KĀDIEM ,,NOPELNIEM,, VIŅIEM IR PIEŠĶIRTI VAIRĀK KĀ 4 MILJONI!UN TĀDS IR ARI'KNABS!? UN KUR VIŅI IZROK UN SALIEK ATBILDĪGĀS VIETĀS TĀDUS MŪRNIEKUS, BIČKOVIČUS RASNAČUS TĀDĀS ATBILDIĢAŠ VIETĀS!? VAI NAV LAIKS TĀDĀS VIETĀS LIKT ĪSTUS , KRIETNUS, LATVIJAI LOJĀLUS CILVĒKUS!?

Atbildēt

jaa

21.04.2017. 08:22

»

BOROVKOVS

Parakstos zem katra vārda: Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam


Piekrītu, ka Kalnmeieram jāatkāpjas no amata un kopā ar Tieslietu ministru Rasnaču(ja vispār Rasnaču varētu saukt par Tieslietu ministru)! Tas ir "vāks", kas tagad notiek tiesu sistēmā un tās darbībā!!!

Atbildēt

Ž.anette

21.04.2017. 07:23

Prasiet,vai neprasiet,tas nenotiks.Sistēma ir izveidota viss notiek kā jau ierasts un neceriet uz ko citu,jo šitā ir ļoti parocīgi ikvienam,kam ir naudas maisi pagultē.Purvā kurkst tikai vardes,kas pārojas sastāvējušā akacī,jo tur tām visjaukākā vide,necerat izjaukt šo sistēmu,jo kur gan pārosies šīs vardes?

Atbildēt

BOROVKOVS

21.04.2017. 05:05

Parakstos zem katra vārda: Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Atbildēt

cinītis

21.04.2017. 04:55

Ieskatījos Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datos. Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija ir profesionāla organizācija. To dibinājuši juristi. Tātad tas ir juristu rupors, kurš atklāti pateicis, ka Ēriks Kalnmeijers nav godīgs jurists. Gan jau juristi zina, ko runā. Jautājums, vai Ēriks Kalnmeijers atkāpsies un atdos vietu godīgākam juristam?

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...