Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai
Finanšu un kapitāla tirgus komisija18.09.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Nezinu nezinu
19.09.2020. 14:54»
paradokss
Pat si asv kabatas organizacija,,finansu un kapitala tirgus komisija,, lien no cenzuras maz atkarigaja portala pietiek.com !saprot ,ka tas mulkibas sorositmedijos tvnet.lv,delfi.lv un kasjauns.lv maz kurs lasis,bet te vismaz komentarus var atrauties
pietiek neatklāj, vai nav pārpublicēts darbs. Maz ticams, ka “”īpaši pietiek”! Jo tēma neatbilst pietiek komentētāju līmenim!
paradokss
19.09.2020. 08:50Pat si asv kabatas organizacija,,finansu un kapitala tirgus komisija,, lien no cenzuras maz atkarigaja portala pietiek.com !saprot ,ka tas mulkibas sorositmedijos tvnet.lv,delfi.lv un kasjauns.lv maz kurs lasis,bet te vismaz komentarus var atrauties !
tirgus reputācija
19.09.2020. 05:52Tirgi tikai tirgojās , bet nedomā par savu reputāciju......
Korporatīvās pārvaldības principi attiecas arī uz 4. maija cionistu valsts korporāciju
18.09.2020. 17:52tās interesēs veicinot iekšējo sadarbību un uzticību starp iestādēm.
G20/OECD Korporatīvās Pārvaldības Principi
Publicēts: 17.01.2020.
Korporatīvās pārvaldības mērķis ir palīdzēt izveidot vidi, kurā valdītu uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumu, finanšu stabilitātes un godprātīgas komercdarbības veicināšanai, tādējādi atbalstot spēcīgāku izaugsmi un iekļaujošāku sabiedrību.
A.Gurrija, OECD ģenerālsekretārs
G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi
ietver labo korporatīvās pārvaldības praksi, kas tiek īstenota OECD dalībvalstīs, un atbilstība šiem principiem ir ļoti augsta mēraukla.
Principi tika pieņemti 1999. gadā, aktualizēti 2004. gadā un vēlreiz pārskatīti 2015. gadā. Pēdējā Principu caurskatīšana un aktualizēšana tika veikta ar mērķi, lai Principi ņemtu vērā visaktuālākās tendences un izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras valstīm un pašām kapitālsabiedrībām, īstenojot labu korporatīvo pārvaldību. Principu izstrādē un aktualizēšana piedalījās politikas veidotāji, regulatori, biznesa vides pārstāvji un citas iesaistītās puses, līdz ar to Principi ir izstrādāti un kalpo kā starptautisks etalons, lai novērtētu un pilnveidotu korporatīvās pārvaldības normatīvo regulējumu un praksi. Aktualizētā Principu redakciju saņēma svētību arī no G20 valstu līderiem, tādējādi apliecinot, ka laba korporatīvā pārvaldība ir un būs pieprasīta visos līmeņos, ieskaitot, visaugstākos.
Latvija kļuva par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti 2016. gadā. Iestāšanās procesā tika vērtēta Latvijas normatīvā regulējuma un prakses atbilstība OECD Korporatīvās pārvaldības principiem un veikti nepieciešamie uzlabojumi, lai tiktu sasniegta atbilstība starptautiski atzītajiem labas korporatīvās pārvaldības principiem. Vienlaikus Latvijai kā OECD kandidātvalstij tika dota iespēja iesaistīties OECD Korporatīvās pārvaldības principu pārskatīšanas procesā.
Lai padarītu G20/OECDKorporatīvās pārvaldības principus vieglāk pieejamus Latvijas kapitālsabiedrībām, Tieslietu ministrijas sadarbībā ar NASDAQ Riga, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Baibas Strupišas juridisko biroju ir nodrošinājusi Principu tulkojumu latviešu valodā. Principu tulkojums ļaus Latvijas kapitālsabiedrībām ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar aktuālākajām tendencēm korporatīvās pārvaldības jomā un smelties iedvesmu labas korporatīvās pārvaldības īstenošanai savā ikdienas praksē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
