Iesaki rakstu: 
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no biedriem saistošā Ētikas kodeksa. LMĒP Ētikas kodekss iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums un citus. Izvērtējot sūdzības un mediju sniegtās atbildes, Ētikas padome 18 gadījumos atzina, ka notikuši Ētikas kodeksa pārkāpumi, bet 33 sūdzībās pārkāpumi netika konstatēti.
No 18 gadījumiem, kuros Ētikas padome saskatīja dažādu ētikas principu pārkāpumus, visbiežāk – septiņas reizes – nebija ievērots godprātības princips, kas prasa nepieļaut un novērst nepatiesu, sagrozītu vai maldinošā formā pasniegtu informāciju, pārspīlējumus, stereotipizāciju un centienus tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.
Četros pārkāpumu gadījumos nebija ievērots daudzveidības princips, kas paredz, ka medijs nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, arī tad, ja medijam tie šķiet personīgi nepieņemami. Tikpat reizes nebija ievērots cieņas jautājums, kas paredz, ka plašsaziņas mediji saskarsmē, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs, apliecina ikviena cilvēka unikālo vērtību.
Trīs pārkāpumu gadījumos mediji nebija ievērojuši faktu un viedokļu nošķīrumus. Tikpat reizēs mediji nebija veikuši faktu pārbaudi. Trīs gadījumos arī tika secināts, ka medijs nebija sniedzis pietiekami objektīvu informāciju. Pa vienai reizei tika konstatēts interešu konflikts, kritiskas attieksmes trūkums pret informācijas avotu un diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums.
Ētikas kodeksa pārkāpums ar lielāko rezonansi sabiedrībā bija televīzijas ziņu sižets, kurā tika izplatīta nepārbaudīta un nepatiesa informācija saistībā ar bijušā CVK vadītāja Arņa Cimdara nāves apstākļiem, nepatiesi apgalvojot, ka mirušajam bijis viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Sižetam bija sniega bumbas efekts, un šis gadījums ilustrē, cik būtiski medijiem ir ievērot ētikas kodeksā ietvertos principus, jo pat kļūdas atzīšana un atvainošanās vēlāk var nesniegt vajadzīgo efektu. Rezultātā ir ne vien kaitēts kāda cilvēka un viņa ģimenes reputācijai, bet arī daļā cilvēku mazinās uzticēšanās medijiem kā godprātīgam un uzticamam informācijas avotam.
LMĒP ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.
Uz Ētikas padomes atzinumu statistiku varam raudzīties divējādi. Trīs gados, kopš darbojas LMĒP Ētikas padome, ir izveidota laba bāze mediju ētikas praksei. Ar konkrētu situāciju analīzi un ētikas pārkāpumu publiskošanu sabiedrība un mediji var labāk izprast, kā Ētikas kodekss ir piemērojams situācijās, ar kādām žurnālisti saskaras ikdienā. Turpretim fakts, ka divās trešdaļās gadījumu ētikas pārkāpumi netiek konstatēti, liecina, ka Ētikas padomei ir arī svarīga loma sabiedrības medijpratībā. Publiski izvērtējot katru šādu sūdzību, tiek veidota demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamā izpratne, ka medijiem ir ne vien pienākumi, bet arī plašas tiesības un īpaša loma sabiedrībā. Tiem ir gan t.s. sargsuņa loma, ceļot gaismā sabiedrībai svarīgus jautājumus, gan plašas tiesības īstenot vārda brīvības principu, dodot vietu arī kādam netīkamiem viedokļiem un faktiem.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Ārpus biedra statusā Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā.
* Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
