Luksus viesnīca, pils, helikopteru bāze un olīvu birzis: pilns saraksts ar Meroni plānotajiem pirkumiem Krētā par Ventspilī izshēmoto naudu
Imants Liepiņš04.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekskluzīvu nekustamo īpašumu iepirkšana Krētā, kuru iegādei “arestētās mantas glabātāja valsts interesēs” Rūdolfa Meroni vajadzībām tiek iztukšoti Ventspilī arestētie uzņēmumi, savā kopplatībā ir plānota (ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem) daža puspagastiņa apmēros.
Pēc tam, kad Pietiek publicēja detaļas par mājas iegādi Krētas salā Grieķijā, kas finansēta par Ventspilī arestētajiem uzņēmumiem izshēmotu naudu, informēti lasītāji komentāros norādīja: šī 100 kvadrātmetru māja uz 666 kvadrātmetru zemesgabala neesot nekāda “villa”, tā esot tikai “pieticīga mājele kalpiem”, bet patiesos pirkumus vajagot meklēt turpat netālu.
Informācija apstiprinājusies: šodien piedāvājam lasītājiem sarakstu ar visiem pirkumiem, kādus Rūdolfs Meroni, izmantodams savu “arestētās mantas glabātāja” statusu, bija iecerējis veikt Krētā, apmaksai izmantojot Ventspilī arestēto uzņēmumu līdzekļus, kas pirms tam izmazgāti caur nerezidentu firmu un čaulas kompāniju ķēdi.
2015. gada augustā vietējais Krētas celtnieku brigadieris Antonios Hatzdikakis no firmas Tetraktis sūtījis savus komentārus un ziņojumus par progresu, pierakstot tos sarkaniem burtiem pie R. Meroni dotajiem darbu uzdevumiem (fails apskatāms un izlasāms pilnā garumā attēlu galerijā pie šī raksta). Savukārt konkrētajā failā 2017. gada 23. janvārī šo saraksti pārlicis pats tās saņēmējs — Rūdolfs Meroni.
Uzdevumi Krētā saistībā ar nekustamajiem īpašumiem bijuši šādi:
1) 2015. gada vidū jau bijusi iegādāta pils Aggelianā, kurai A. Hatzdikakis bija paspējis nokārtot “luksusa villas” statusu, kas ļauj to komerciāli iznomāt — tātad tā jau bijusi iegādāta un izremontēta;
2) Olīveļļas spiestuve Milopotamosā ar 30 hektārus lielu olīvu birzi, kā arī vēl papildus olīvu birzis 92 hektāru platībā un attiecīgās ražošanas ēkas, iekārtas; A. Hatzdikakis sūdzas, ka pašreizējais īpašnieks G. Kotzabasakis neizrādot lielu vēlmi pārdot savu eļļas rūpalu;
3) 3 hektāru zemesgabala pirkšana netālu uz Bali un Skepasti pusi — A. Hatzdikakis raksta, ka tūlīt ķersies klāt šī nekustamā īpašuma “autopsijai” (kā viņš to pats dēvē);
4) Pilij blakus esošajā zemesgabalā piebūvējama papildu māja tā, lai izmantotu maksimāli lielāko atļauto apbūves blīvumu, un vienlaikus ar šo būvniecību būtu veicami remontdarbi pilī. No citiem e-pastiem saprotams, ka blakus uzbūvētās divstāvu mājiņas platība tikusi plānota 130 kvadrātmetru platībā;
5) Kāda Ranjas kundze “pēc mazāk emocionālām pārdomām” tomēr esot nolēmusi nepārdot vienu īpašumu, taču tirgošanā ir otrs, kurš maksā miljonu;
6) Helikopteru nosēšanās laukums Panormosas virzienā, kurš varētu izmaksāt tikai 30 līdz 40 tūkstošus eiro, tomēr klāt vēl jārēķina biroja ēka un helikopteru tehniskās apkopes angārs (par pašu helikopteru — divu Robinson R66 jūras variantu ar pontoniem — iegādi, kas tāpat veikta no arestētajiem uzņēmumiem Ventspilī izpumpētās naudas, Pietiek jau detalizēti rakstīja, tāpat kā par R. Meroni plānu reģistrēt lidaparātus ASV un vēlāk izshēmot tos cauri Latvijas muitai, lai varētu izvairīties no ievedmuitas un nodokļu maksāšanas Eiropā);
7) Egejas jūras krastā jācenšas iegādāties luksusviesnīcu Club Marine Palace & Suites Panormosā, kas pieder Grecotel Group. Tā kā vietējo apstākļu zinātājam A. Hatzdikakim, kurš personīgi pazīst uzņēmuma atbildīgo menedžeri Atēnās, ir aizdomas, ka Grecotel varētu negribēt pārdot šo biznesu, viņam ir padomā pāris līdzvērtīgi objekti Panormosā. Viņš piedāvā R. Meroni uzbūvēt vēl jaunāku, vēl lielāku, vēl modernāku un mūsdienīgāku luksusviesnīcu.
Tā kā ar šiem plāniem nekas nav beidzies, 2016. gada 15. jūnijā R. Meroni uzdevis izdarīt novērtējumu nākamajam pirkumam — 96 hektārus lielam objektam jūras krastā.
Iepriekšējie raksti par Meroni un Grieķijas shēmām:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
