Iesaki rakstu: 
Tīri simboliski sanācis, ka, pieminot piecus gadus, kopš Gunita Kaņepe Ziemassvētkos nošāva lūšu māti un pameta lūšu mazuļus bada nāvei mežā, lūšu medībām Latvijā skan kapu zvani. Šo gadu laikā medību ideologi regulāri publicēja savus apcerējumus par lūšu populācijas apšaušanas saprātīgumu un mērenību. Raksturīgi, ka medību ideologiem grūtības sagādā pateikt pat vienu teikumu, lai kaut ko nesamelotu vai apzināti nemaldinātu sabiedrību. Raksta turpinājumā tiks aplūkoti trīs jautājumi, kas atsegs gan medību ideologu nezināšanas, gan melīguma un brutalitātes apmērus.
Pirmkārt, mednieku mantra par to, ka lūsis lokot tikai svaigas asinis, maitu neēdot un stirnas nogalinot sporta pēc. Sugas aizsardzības plānā var izlasīt, ka viena lūšu māte ar mazuli patērē vienu stirnu nedēļā, tikpat arī patērē lūšu tēviņš.
Otrkārt, medniekiem patīk biedēt cilvēkus ar apokalipses ainiņām, kas notiktu, ja lūšu medības tiktu aizliegtas. Kā piemērs tiek piesaukta Norvēģija, kur miljoniem kronu tiek izmaksāts kompensācijās par nokostajām aitām.
Tikai noklusētas tiek sekojošas lietas – katru vasaru norvēģi mežā palaiž 2.5 miljonus aitu, kas tur nepieskatītas klaiņo līdz rudenim. Stirnu skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav pārāk liels, kā rezultātā aitu skaits daudzkārt pārsniedz stirnu skaitu. Lūšiem piedēvē 7000 - 10 000 nokostas aitas gadā, par kurām kopā izmaksā 2,1 – 2,9 miljonus eiro kompensācijās.
Atšķirībā no ne tik bagātām valstīm norvēģi neprasa pierādīt, ka tieši plēsēji ir nokoduši attiecīgo aitu. Vairāk nekā 97% no it kā nokostajām aitām autopsija netiek veikta, un vairumā gadījumu pat neprasa uzrādīt aitas ķermeni.
Pēc valdības pieprasījuma pētnieku grupa apkopoja datus par lūšu postījumiem 18 gadu garumā un secināja, ka nav iespējams, ka lūši nogalinājuši visas aitas, par kurām tika izmaksātas kompensācijas. Zaudējumi tikuši uzrādīti 9 reizes lielāki, un lūšiem bieži piedēvēja aitas, kuras nogalinājuši citi plēsēji (vilki, lāči, tiņi, lapsas, ērgļi), vai tās, kuras gājušas bojā no slimībām un negadījumiem.
Aita mežā var vienkārši noklīst un netikt atrasta rudenī, kad tās visas cenšas sadzīt atpakaļ aplokos. Katru gadu 80 000 - 100 000 aitas Norvēģijā tiek pazaudētas. Pētnieki noskaidroja, ka visvairāk aitas nomedīja lūšu tēviņi apvidū, kur bija maz stirnu, bet daudz aitu mežā.
Uzbrukumu skaits aitām strauji samazinājās, stirnu skaitam sasniedzot četras uz kvadrātkilometru (pieticīgs rādītājs pārējā Eiropā), neskatoties uz turpat klīstošajām aitām. Daudzi lūši nomedī vismaz dažas aitas gada laikā, jo no tām nevar izvairīties mežā vasarā. Bet par spīti aitu pārpilnībai stirna joprojām ir galvenā medījamā suga lūšu ēdienkartē.
Treškārt, salīdzināsim lūšu apšaušanas apmērus Eiropas Savienībā. Lūšus medī Latvijā, Zviedrijā un Somijā. Zviedrijā ir 290 000 mednieku, 1118 lūšu, kas vecāki par gadu, un pēdējo septiņu gadu laikā nošauti tika 454 lūši (vidēji 65 lūši gadā). Tātad sanāk viens lūsis uz 4500 medniekiem.
Latvijā ir 21 000 mednieku, 205 lūši ziemas beigās (Silavas aprēķini), un pēdējo septiņu gadu laikā nogalināti 845 lūši (vidēji 121 lūsis gadā). Tātad sanāk viens lūsis uz 174 medniekiem. Starpība starp Zviedrijas un Latvijas medniekiem ir 26 reizes!
Latvijā ir 5.5 reizes mazāk lūšu nekā Zviedrijā, bet nošauj 2 reizes vairāk. Pēc Zviedrijas standarta Latvijā varētu nošaut 5 lūšus gadā. Turklāt nevajag aizmirst, ka Latvijā lūsis ir Dzīvotņu direktīvas 4.pielikumā un medības nedrīkst notikt, bet Valsts meža dienests apgādā Eiropas komisiju ar maldinošiem datiem par lūšu kopskaitu un 20 gadus Brisele Latvijai piešķir labvēlīgu statusu. Kā novēroja Marks Tvens: “Meli ir jau puspasauli apskrējuši, kamēr patiesība vien auj kājas.”
Secinājums: Latvijas mednieku brutalitāte ir noslēpums vien pašai Latvijas sabiedrībai – visi pārējie par to jau ir lietas kursā un atsakās sekot Latvijas apkaunojošajam piemēram.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
