Latvijas varas iestāžu lēmums par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova iekļaušanu „melnajā sarakstā”, liedzot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju, pamatā balstījies trīs apsvērumos, no kuriem svarīgākais varētu būt bijis iekšpolitiskais – drošības iestāžu pamatotā informācijā balstītās bažās, ka Lužkovs, ņemot vērā savus politiskos uzskatus un neierobežotos naudas līdzekļus, varētu sniegt visa veida atbalstu apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). „Mēs nebijām ieinteresēti ļaut viņam reanimēt vienu radikālu politisko līķi un kļūt par tā karogu,” Pietiek norādīja amatpersona, kura bija tuvu lēmuma par atteikumu pieņemšanai.
Lužkova lūgums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ticis vērtēts vismaz divas nedēļas, un šajā laikā izsvērtas gan iespējamās iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās sekas, ja Kremļa nežēlastībā kritušais bijušais Maskavas mērs apmestos uz dzīvi Latvijā. To, ka saņemti kādi mājieni vai konkrēti signāli no Krievijas vēstniecības par to, ka Lužkova izmitināšana Latvijā būtu nevēlama, amatpersonas noliedz. Vienlaikus tiek atzīts, ka viens no aspektiem, kādēļ Lužkovam atteikts, bijis viedoklis, ka šīs personas dēļ nav vērts apdraudēt attiecības ar Kremli. Būtiskākas šajā aspektā bijušas bažas, ka Latvijai var rasties sarežģījumi, ja Krievijas varas iestādes Lužkovam cels oficiālas apsūdzības, jo tad nākotnē Latvijai varētu rasties dilemma par ekspolitiķa izdošanu.
„Lužkovs mums kļūtu par pastāvīgu problēmu,” Pietiek atzina kāds avots, aicinot neraudzīties uz Lužkovu kā Kremļa politiski vajātu personu. Kā zināms, ir aizdomas par Lužkova un viņa dzīvesbiedres Jeļenas Baturinas saistību ar liela mēroga korupciju. Pēc krišanas Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva nežēlastībā par premjera Vladimira Putina ietekmes cilvēku uzskatītais Maskavas mērs no amata tika atbrīvots.
Izvērtēts arī tas, ka Lužkovs Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā ieguldījis 200 000 latu, kas nepārsniedz minimālo apjomu, lai saskaņā ar likumu iegūtu tiesības uz uzturēšanās atļaujas prasīšanu, kā arī tas, ka viņš kā sev piederošu nekustamo īpašumu deklarējis kādu noliktavas ēku Jūrmalā. Pēc visiem tiem izteikumiem un demaršiem, kurus Maskavas eksmērs pēdējā desmitgadē atļāvies pret Latviju, šie ieguldījumi Latvijas amatpersonām nostiprinājuši pārliecību, ka Lužkovam neesot arī morālu tiesību uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Šis aspekts neesot bijis mazsvarīgs, uzsvēra amatpersona, kas bija tuvu stāvoša lēmuma pieņemšanai. Neoficiāli tiek norādīts, ka saistībā ar Lužkova biznesa interesēm un ieguldījumiem Latvijā esot bažas, ka viņš mūsu valsti varētu izmantot naudas atmazgāšanai. Tomēr Latvijas varasiestādes neveicot izmeklēšanu šai sakarā.
Tomēr interesantākais aspekts, ko ņēmušas vērā Latvijas varasiestādes, esot piesardzība par Lužkova iespējamām politiskajām ambīcijām. „Pastāv pamatoti dibinātas aizdomas, ka Lužkovs savulaik visādos veidos ir atbalstījis PCTVL,” Pietiek norādīja informēta amatpersona, atsakoties precizēt, vai runa ir arī par finanšu līdzekļiem. Jāatgādina, ka PCTVL, kas bija pārstāvēts iepriekšējās Saeimās, šoruden nepārvarēja slieksni iekļūšanai parlamentā. Drošības iestāžu rīcībā esošā informācija radījusi bažas, ka Lužkovs, ņemot vērā savus politiskos uzskatus un Latvijas mērogiem faktiski neierobežotos naudas līdzekļus, varētu sniegt atbalstu PCTVL. „Mēs nebijām ieinteresēti ļaut viņam reanimēt vienu radikālu politisko līķi un kļūt par tā karogu,” Pietiek norādīja amatpersona, kura bija tuvu lēmuma par atteikumu pieņemšanai.