Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kuras amatpersonas savulaik bija iesaistītas tā sauktajā „digitālgeitā”, pērn paklusām, bez konkursa rīkošanas no kāda Zviedrijas uzņēmuma iegādājusies jūras kabeli: uzņēmums pagaidām atsakās nosaukt darījuma cenu, taču Pietiek zināms, ka tā lēšama miljonos. „Runā ka pieticis visiem Satiksmes ministrijā un LVRTC,” par šī darījuma aizkulisēm pauž Pietiek informācijas avoti.

LVRTC to, ka dārgais pirkums veikts bez konkursa pamato ar faktu, ka kabeļa iegāde notikusi saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 3.panta 4.daļu, kas paredz, ka publisko iepirkumu likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus.

Savukārt kabeļa iegādes cenu LVRTC neatklāj, pamatojoties ar standarta atrunu – noslēgtais liegums šai valsts kapitālsabiedrībai liedzot publiskot šādu informāciju. Tikai pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca informācija par šo līdz šim slēpto darījumu, tiekot gatavota „vēstule otrai pusei ar lūgumu atļaut publiskot darījuma summu”.

LVRTC neatklāj arī nekādas detaļas par iegādāto kabeli, taču no saviem avotiem Pietiek ir zināms, ka optikas kabelis Ventspils-Gotlande ir nopirkts no uzņēmuma Baltcom Fiber

Par kabeļa iegādes nepieciešamību LVRTC skaidro, ka tas, „īstenojot uzņēmuma stratēģiskās attīstības mērķus, jau vairāk kā sešus gadus paplašina datu pārraides infrastruktūru, izbūvējot maģistrālo optisko tīklu Latvijas teritorijā un veidojot starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm starptautiskās datu plūsmas nodrošināšanai”.

Pērn pabeigta maģistrālā optiskā tīkla Rietumu un Austrumu loka izbūve, kas savieno LVRTC infrastruktūras objektus - torņus un mastus tostarp, nozīmīgāko Baltijas datu plūsmu apmaiņas punktu – Rīgas Radio un televīzijas staciju Zaķusalā.

LVRTC maģistrālais tīkls savienots ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Baltkrieviju un Igauniju. Loģisks tīkla attīstības turpinājums, kas balstījies arī uz klientu pieprasījumu pēc starptautiskiem datu tranzīta maršrutiem, bijis pārjūras datu pārraides nodrošināšana, izveidojot vai iegādājoties jūras kabeli.

„Veicot ekonomisko izvērtējumu, tika secināts, ka jauna kabeļa izveide būtu vairākkārt dārgāka nekā tobrīd tirgū pieejamo un funkcionējošo kabeļu iegāde. Pārrunas par jūras kabeļa iegādi LVRTC veda jau no 2013.gada, bet kabeļa iegāde no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma notika 2015.gadā,” skaidro LVRTC.

„Līdz ar jūras kabeļa iegādi šis Latvijai ir vienīgais šādas kapacitātes un funkcionējošs jūras kabelis. Tā kā LVRTC ir neprivatizējama kapitālsabiedrība, tad šis ir arī vienīgais 100% valstij piederošs jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.”

Izveidotā infrastruktūra esot ļāvusi LVRTC faktiski pirmajiem tirgū atvērt fizisko šķiedru nomas tirgu virknei starptautisko operatoru, kā arī ļaujot nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

No Igaunijas ir septiņi jūras kabeļi uz Somiju un Zviedriju, savukārt Lietuvai ir viens jūras kabelis uz Gotlandi, informē LVRTC.

Pietiek pagaidām saistībā ar slēpto dārgo pirkumu nav izdevies saņemt kādus komentārus ne no satiksmes ministra Ulda Auguļa, ne no viņa vadītās ministrijas.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Baltcom Fiber reģistrēta Latvijā, kompānijas valdes loceklis ir Valters Bajārs, bet tās vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums HVE Balt-Com Fiber AB. Par tā īpašniekiem oficiālu ziņu nav.

Baltcom Fiber par sevi informē, ka ir „daļa no Baltkom telekomunikāciju uzņēmumu holdinga, kas jau nodrošina ISP, ciparu kabeļtelevīzijas un balss telefonijas pakalpojumus”. Uzņēmuma mājas lapā pieminēts arī Ventspils-Gotlandes kabelis: „Mūsu tīkla priekšrocība ir tiešais savienojums starp Latviju un Zviedriju pa zemjūras optisko kabeli Ventspils - Gotlande - Stokholma. Tas mūsu klientiem nodrošina īsākus tīkla aiztures laikus un augstākus drošības standartus, salīdzinot ar citu operatoru savienojumiem caur, piemēram, Igauniju un Somiju. Sākot no 2005. gada, mēs esam spējuši šos standartus noturēt un  uzlabot mūsu pakalpojumu pieejamību arī ģeogrāfiski.”

Kā rāda Lursoft dati, Bajāram uz pusēm ar Aigaru Evertovski pieder SIA EB Plans, - Evertovskis ir Tele2 Juridiskā un regulēšanas departamenta direktors.

Laikraksts Diena 2004. gadā par šo kabeli rakstīja: „Kabeļtelevīzijas uzņēmuma Baltkom TV prezidents Pēteris Šmidre iegādājies pusi no zemjūras optiskā datu pārraides kabeļa, kas varētu kļūt par alternatīvu Lattelecom piederošajai datu pārraides izejai uz ārpasauli. Līdz šim izeja uz starptautisko tirgu bija Lattelecom, bet pakāpeniski starptautiskajā datu pārraidē iesaistās arī Latvenergo ar Baltijas vienoto tīklu, kā arī citi uzņēmumi.

P. Šmidre Dienai sacīja, ka otrs zemjūras kabelis Latvijā ir "loģisks solis", jo alternatīvai jābūt ne tikai konkurences dēļ, bet arī resursu rezerves variantu dēļ. "Beidzot būs vēl viens tīkls uz Ziemeļrietumiem, kas nepieciešams jebkurai civilizētajai valstij," viņš sacīja. Kabeli varēšot izmantot Baltkom grupas uzņēmumi un citi interneta pakalpojumu sniedzēji. P.Šmidre stāsta, ka kabeļa daļu viņš apzināti iegādājies kā privātpersona, lai neradītu iespaidu, ka tas ir Baltkom projekts, kas grupas uzņēmumiem dotu priekšrocības. "Ar Baltkom nav paredzētas "speciālas attiecības", kas mazinātu konkurenci," viņš sacīja, vēlāk gan piebilstot, ka "tirgus var pateikt savu vārdu".

Prognozējot jaunu konkurenci, tai pašā laikā P.Šmidre uzsver, ka abiem datu pārraides izeju īpašniekiem būtu jāveido partnerattiecības, lai nodrošinātu rezerves variantu nepieciešamības gadījumā. Cik samaksāts kabeļa līdzšinējam īpašniekam Foco 16, uzņēmējs neatklāj, sakot, ka darījuma summu un visas saistības grūti aprēķināt. Otrā kabeļa daļa pieder nīderlandiešu uzņēmējam Japam Dikensam. Līdz šim kabelis nav izmantots, un tam ir liela jauda, kuru, pēc P.Šmidres teiktā, varēs izmantot ilgi.”

Novērtē šo rakstu:

77
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...