LŽA noraida melus par asociācijas darbību NEPLP un Latvijas Radio konfliktā
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde05.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski noraida melus, kas publiskajā telpā izskanējuši saistībā ar LŽA vadības stingri pausto atbalstu Latvijas Radio redakcionālajai neatkarībai. Aicinām īpaši valsts amatpersonas neizplatīt nepatiesu informāciju un respektēt žurnālistu profesionālās organizācijas darbu preses brīvības un žurnālistu tiesību aizstāvībai Latvijā.
Aizvadītajās dienās par LŽA izplatīta nepatiesa informācija, valdes priekšsēdētājai Ritai Rudušai piedēvējot «uzbrukumu organizēšanu» pret Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Šie apvainojumi balstīti nopludinātā LŽA e-pastu sarakstes fragmentā, valdes priekšsēdētājas aktīvo iesaisti Latvijas Radio aizstāvībā pret nepamatotiem NEPLP uzbrukumiem aplami interpretējot tieši pretēji — kā uzbrukumu vēršanu pret Padomi.
Šādus nepamatotus pārmetumus līdz ar draudiem vērsties Drošības policijā LŽA vadītāja ir saņēmusi arī no NEPLP locekļa Ivara Āboliņa, tāpēc LŽA aicina valsts amatpersonas pārtraukt nepatiesas informācijas izplatīšanu un savā darbībā respektēt Satversmi un likumus.
«Melu kampaņa pret LŽA apliecina divas patiesības — cik netīras ir radio «sakārtotāju» metodes un cik svarīgu darbu asociācija dara, aizstāvot Latvijas Radio redakcionālo neatkarību. Mēs to skaidri un skaļi turpināsim, jo tikai brīvs un politiķu neietekmēts sabiedriskais medijs var patiesi kalpot klausītājiem,» saka LŽA valdes priekšsēdētājas vietniece Nellija Ločmele (īstajā uzvārdā Tjarve).
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
