Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Maidans

Ex-seržants (lit.pseidonīms)
23.02.2014.
Komentāri (131)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar Ukrainas notikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter Rīgas mērs Nils Ušakovs ir izteicies: "Ukraina mums māca, pie kā var novest sabiedrības šķelšana… Mums visiem ir jācer, ka tie, kas Latvijā no abām pusēm nodarbojas ar cilvēku naidošanu, saukļiem pret krieviem un pret latviešiem, vienas etniskās grupas baidīšanu ar otru - aizdomāsies. Naids un neiecietība vienmēr beidzās slikti. Notiekošais Ukrainā ir traģiska katastrofa, kas draud ar valsts sabrukšanu, pie kā ir novedusi naida politika…. Un dod, Dievs, mums Latvijā izdarīt secinājumus un saņemt mācību no tā, kas šobrīd notiek Kijevā."

Izlasot to, mēle niez pieminēt, ka pats citāta autors bija tas, kas šo sabiedrību šķēla, ja atceramies kaut vai valodas referendumu. Nu, bet labi, tagad par tēmu. Ja jau Ušakovs velk paralēles ar Latviju Ukrainas notikumu sakarā, tad mēģināšu to izdarīt arī es, ne mazākā mērā nepretendējot uz izcila politikas analītiķa lauriem.

Iesākumā par Ukrainu. Saskatīt Ukrainas notikumos sabiedrības šķelšanos var tikai aprobežots subjekts vai tāds, kurš informāciju smeļas tikai un vienīgi no Kremļa kontrolētiem TV kanāliem, kuros “žurnālists” Dmitrijs Kiseļovs un viņam līdzīgie ar putām uz lūpām apgalvo, ka Maidans - tie ir Rietumu algoti bojeviki, kas mēģina gāzt likumīgo valdību.

Kas tad ir noticis patiesībā? Korumpēts režīms saudzis ar ekonomiskām struktūrām (pie mums šis varas veidojums vairāk pazīstams zem nosaukuma politmafija), kas pakāpeniski ir demontējis demokrātiju, ierobežojot parlamenta pilnvaras un palielinot prezidenta varu, no vienas puses, un Tauta, kurai šis režīms bija piegriezies. Turklāt režīms ir lietojis vardarbību pret sākotnēji miermīlīgām pretējās puses protesta akcijām, tādejādi dodams stimulu vardarbības eskalācijai, kas novedusi pie cilvēku upuriem.

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka atteikšanās no sarunām par iestāšanos ES nebija vienīgais iemesls protestiem, bet drīzāk gan pēdējais piliens. Protams, šis piliens bija nozīmīgs, jo ukraiņi saprot, ka dalībai ES ar visiem tās trūkumiem ir viena svarīga priekšrocība - kopienas regulējumi jūtami ierobežo politmafijas iespējas īstenot bezpreģelu valstī.

Kāds pateiks - bet Ukrainas parlaments un prezidents taču tika ievēlēti demokrātiskā ceļā. Pareizi. Mēģināšu izskaidrot šo fenomenu, kas ir raksturīgs daudzām bijušā padomju bloka valstīm. No vēstures zināms, ka tā saucamās Rietumu demokrātijas pie sava valsts uzbūves modeļa, ko divos vārdos var nosaukt par pilsonisku sabiedrību un kas var tikt uzskatīts par optimālu, ir nonākušas pa garu un ērkšķainu ceļu, caur kariem, revolūcijām un ar līķu kaudzēm.

Cerēt, ka, demontējot padomju sistēmu, šis process būs ātrs un nesāpīgs, būtu naivi, ņemot vērā, ka tādas mentālās padomju sistēmas paliekas kā dzīvošana melos, bezprincipu pielāgošanās un neapvaldīta tieksme pēc materiāliem labumiem, kuras realizācijas iespējas padomju sistēmā bija ierobežotas, ir laidušas dziļas saknes, un lai šo vērtību skalu mainītu, iespējams, ir jānomainās paaudzei. No šejienes arī cilvēku vilšanās, vēlme pēc “stipras rokas”, utml.

 Var atcerēties pēckara Vāciju, kas pacēlās 15 gadu laikā. Ekonomika bija drupās, un nacisma ideoloģija arī bija daudzu galvās. Tā bija. Bet bija arī Maršala plāns un denacifikācija. Jāņem vērā arī vāciešu mentalitāte - strādīgums, tieksme pēc anordnung un disciplinētība, bet galvenais bija tas, ka nacisma ideoloģijas izgāšanās bija acīmredzama - valsts drupās un sabiedroto pārvaldība. Turpretim, padomju sistēmas transformācija noritēja bez episkiem satricinājumiem. Nu un beidzot desovjetizācija tā pa īstam arī nenotika (Ukrainā dažas vietās Ļeņina pieminekļi tika nojaukti tikai tagad).

Atgriežoties pie Ukrainas. Saskaņā ar pēdējām ziņām (uz 22.02.2014) Janukovičs ir pametis Kijevu un it kā devies uz Harkovu - savu tradicionālo atbalsta reģionu. Izskatās, ka viņš varu jau ir zaudējis un vienošanās, kas tika panākta ar ES valstu līdzdalību, ir nulles vērtībā. Varbūt cer savākt atbalstītājus un mēģināt pretnostatīt Ukrainas Austrumu reģionus Kijevai, lai izrādītu savu noderību Maskavai? Ja arī salasīs savus līdzinātājus, tad plašāku atbalstu diez vai iegūs, jo arī tur Tautai šis režīms ir piegriezies.

 Vienīgais, ko viņš var mēģināt izdarīt, ir glābt savu ādu, mūkot Kremļa paspārnē, tāpēc ukraiņiem ir īstais laiks padomāt par robežpunktu nodrošināšanu, tai skaitā lidostās, lai viņam šo iespēju liegtu ar sekojošu nodošanu tiesai. Un jātiesā viņš ir, un ne tikai viņš, jo rokas ir asinīs. Kā var spiest roku un vienoties ar slepkavu ! Maidanieši pareizi darīja, ka pasūtīja opozīcijas deputātus trīs mājas tālāk.

Un tagad par Latviju kontekstā ar Ušakova asociācijām.

Rudenī notiks Saeimas vēlēšanas, kas zināmā mērā var būt izšķirošas valstij. Personīgi esmu nolēmis šīs velēšanas boikotēt un mēģināšu paskaidrot savu pozīciju. Visus pēdējos 20 gadus tauta ir devusi uzticības mandātu atdodot savas balsis vienai vai otrai partijai, Vai tas ir attaisnojies ? Uzskatu, ka nav. Neieskatoties dziļākā vēsturē, iesaku paanalizēt pašreizējās koalīcijas vienošanos (skat. pielikumu) un salīdzināt ar reālo situāciju. Šī raksta uzdevums nav analizēt VL ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā vai Reformu partijas ielikteņu ministrijās un valsts uzņēmumu valdēs profesionalitāti. Pieminēšu tikai vienu “apņemšanos” kontekstā ar nule kā šajā portālā aprakstīto lidostas Rīga valdes paplašināšanu:

„Reformēt valsts īpašuma pārvaldes modeli, nodalot valsts uzņēmumu pārvaldību (kas jāveic atsevišķai aģentūrai ar profesionālu, nepolitisku, neatkarīgu padomi) no nozaru politikas izstrādes. Valsts uzņēmumi nedrīkst būt konkrēto nozaru ministru pārstāvēto partiju interešu īstenošanas instruments."

Ja nekrievu elektorāts boikotēs vēlēšanas (par to, ka krieviskais neboikotēs, šaubu nav), tad būs labāk vai sliktāk? Nezinu. Tomēr ir viena lieta, kas ir svarīgāka, un tā ir pašcieņa. Ja vienreiz tev uzliek uz galvas kluci (vispār jau tas tiek darīts patstāvīgi), tad otrreiz to pieļaut negribas, un vienalga, būs sliktāk vai labāk.

Un nobeigumā varētu mēģināt prognozēt, kā īsti būs, ja velēšanas tiks boikotētas. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka gadījumā, ja “latviskās partijas” nesavāks koalīcijas veidošanai nepieciešamo balsu skaitu, ir divi varianti:

- tiek veidota koalīcija, piesaistot SC un atvēlot premjera amatu un valdības veidošanu kādai no “latviskajām” partijām

- SC ar savām satelītpartijām (piemēram, Šlesera Vienoti Latvijai vai Sudrabas miskastē reģistrēto “Visas tautas kustību”) savāks nepieciešamo balsu skaitu valdības veidošanai.

Pirmajā variantā pastāv iespēja ierobežot SC spēju realizēt šeit Kremļa intereses, paredzot attiecīgus punktus koalīcijas vienošanās dokumentā, kā arī mehānismu šīs vienošanās saistību izpildes kontrolei un/vai nododot SC pārziņā attiecīgas ministrijas, caur kurām šī ietekme nevar tikt realizēta pilnā mērā.

Otrajā variantā cerēt uz to, ka SC atteiksies no savas programmatiskās nostādnes “par ciešu sadarbību visās jomās ar Krieviju”, vismaz kamēr tur pie varas čekistiski mafiozais režīms, laikam nenākas, un par to liecina gan šīs partijas līdzšinējās aktivitātes, gan risks zaudēt savu elektorātu. Šajā variantā, saglabājot dalību ES un NATO (kas ir Kremļa interesēs), kā arī de iure neatkarīgas valsts statusu, de facto šī statusa nebūs un valsts iekārta, formāli saglabājot demokrātijas izkārtni, pamazām pārvērtīsies korumpētā un totalitārā režīmā, līdzīgi kā tas bija Ukrainā.

Šajā gadījumā ir tikai viens jautājums - vai Doma laukumā būs iespējams otrs Maidans?

ZATLERA REFORMU PARTIJAS, VIENOTĪBAS UN NACIONĀLĀS APVIENĪBAS VIENOŠANĀS PAR REFORMU UN TIESISKUMA KOALĪCIJAS UN VALDĪBAS IZVEIDOŠANU

Rīgā, 2011. gada 10. oktobrī

Mēs, Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA), ar šo apņemamies izveidot reformu valdības komandu, kuru atbalsta programmatiski saskanīga, demokrātijas pamatvērtībās balstīta koalīcija – Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA).

Mēs kopīgi apliecinām savu gatavību strādāt koleģiāli, konstruktīvi un kopīgam mērķim, paaugstinot politiskās kultūras līmeni gan savstarpējās attiecībās, gan Latvijas politiskajā vidē kopumā.

Atbalsts reformām

Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātos izglītības sistēmas reformu plānus visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tai skaitā, ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli.

Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātu modernu industriālo politiku, kā arī jaunu nodarbinātības politiku EM vadībā.

Mēs būtiski samazināsim darbaspēka nodokļus, reformu izstrādājot kopīgi Finanšu un Ekonomikas ministrijās.

Mēs atbalstīsim tautas ievēlēta Valsts prezidenta institūciju, pieņemot nepieciešamos likumus un grozījumus Satversmē saskaņā ar Pielikumu nr.1.

Esam gatavi atbalstīt un kopīgi īstenot arī citas reformas, kuras veicina Latvijas kā nacionālas, tiesiskas un konkurētspējīgas valsts attīstību, saskaņā ar šīs vienošanās Pielikumu nr. 1.

Līdzvērtīga partnerība reformu īstenošanā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis būs Vienotības, ZRP un NA  izstrādāto reformu virzītājs valdībā, izveidojot profesionālu reformu komandu.

Koalīcijas līgumā nostiprināsim principu, ka nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevar pieņemt,  pārbalsojot ZRP ar  balsu vairākumu.

Naudas lomas mazināšana politikā

Cīņā ar naudas ietekmi politikā neaprobežosimies tikai ar oligarhu ietekmes izskaušanu parlamentā vai valdībā. Tā papildus prasa sistēmiskas, strukturālas izmaiņas, kas novērstu prettiesisku interešu grupu ietekmi pie jebkura valdības politiskā sastāva.

Līdzās pienācīgai partiju finansēšanai no budžeta, līdzās adekvātai augstāko politisko un valsts pārvaldes amatpersonu darba samaksai, atklātībai Saeimas un Ministru kabineta darbā, tiesiskuma valdībai ir nepieciešams un iespējams arī:

  • reformēt valsts īpašuma pārvaldes modeli, nodalot valsts uzņēmumu pārvaldību (kas jāveic atsevišķai aģentūrai ar profesionālu, nepolitisku, neatkarīgu padomi) no nozaru politikas izstrādes. Valsts uzņēmumi nedrīkst būt konkrēto nozaru ministru pārstāvēto partiju interešu īstenošanas instruments;
  • izveidot apvienotu, neatkarīgi pārvaldītu un finansētu sabiedrisko mediju.

Saliedēta sabiedrība

Mūsu mērķis ir saliedēta un iekļaujoša sabiedrība. Visi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir lojāli Latvijai – jūtas piederīgi šai zemei, atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latvijas valsti, godā latviešu valodu un Latvijas valsts likumus, ir mūsējie.

Mūsu valdības veidošanas pamatā ir nevis etniskais princips, bet gan demokrātiska politiska izvēle, kuru Latvijas tauta ir izdarījusi 11.Saeimas vēlēšanās. Tas ir politiski un programmatiski loģisks lēmums. Mūsu koalīcija respektēs visu vēlētāju gribu un strādās visas sabiedrības interesēs.

Neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām. Mēs apzināmies, ka vēstures notikumu sekas ir pārvaramas, tikai nosodot totalitāro režīmu noziegumus un attīstot Latviju kā stipru un tiesisku nacionālu valsti un saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu pilsonisku sabiedrību.

Mēs stiprināsim latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un tās plašāku lietošanu, kā arī nodrošināsim labākas valsts valodas apgūšanas iespējas.

Vienlaicīgi nodrošināsim iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu, tai skaitā saglabāsim esošās iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Vienlaikus nodrošināsim pilnvērtīgu izglītību valsts valodā katrā Latvijas skolā.

Latvijas nepilsoņu statuss netiks pārskatīts, viņu tiesību loks netiks sašaurināts, tiks veicināta kvalitatīva naturalizācija un tiks atvieglota pilsonības iegūšanas kārtība nepilsoņu bērniem.

Mēs cīnīsimies ar jebkādas diskriminācijas izpausmēm sabiedrībā.

Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanu Latvijā noteiksim par valdības augstāko prioritāti.

Pārstāvības demokrātija parlamenta darbā

Lai uzsvērtu un nostiprinātu patiesi demokrātisku attieksmi pret vēlētājiem un izrādītu cieņu viņu izvēlei, mēs uzticēsim nozīmīgu Saeimas komisiju vadību arī opozīcijas partiju pārstāvjiem.

Mēs esam pārliecināti, ka, uzlabojot pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, var ievērojami mazināt destruktīvas opozīcijas riskus parlamentā.

Komunikācija ar sabiedrību

Diskusijas publiskajā telpā saistībā ar jaunās valdības veidošanu ne vienmēr ir liecinājušas par augstu politisko kultūru, tāpēc reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu neviens nedrīkst uzskatīt par kādas politiskās partijas vai partiju apvienības uzvaru vai zaudējumu.

Mēs apņemamies kopā solidāri pārstāvēt un aizstāvēt šo savu lēmumu, neizmantojot to savas popularitātes gūšanai un reitingu celšanai uz citu rēķina.

Ekstrēmisms nav pieļaujams

Mēs nosodīsim jebkuras ekstrēmisma izpausmes jebkuras politiskas partijas - neatkarīgi no tās atrašanās koalīcijā vai opozīcijā - biedru rīcībā. Ja kāda amatpersona pārkāps valstiski akceptējamas uzvedības normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem, tā tiks nekavējoties atbrīvota no amata.

Starptautiskās attiecības

Jaunajai valdībai ir jānodrošina Latvijas ārpolitikas pēctecība, Latvijas starptautiskā reputācija un progress attiecībās ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem un kaimiņvalstīm. Latvijas Republika, būdama aktīva NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecības ar Krieviju turpinās tajā labu kaimiņattiecību un savstarpēja izdevīguma gaisotnē, kuru radījusi Valda Zatlera darbība Valsts prezidenta amatā.

Ministru prezidenta kandidāts                                                                       VALDIS DOMBROVSKIS

Zatlera reformu partijas valdes priekšsēdētājs                                                VALDIS ZATLERS

Vienotības valdes priekšsēdētāja                                                                   SOLVITA ĀBOLTIŅA

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāji                                                        GAIDIS BĒRZIŅŠ

                                                                                                      RAIVIS DZINTARS   

Pielikums nr. 1

10.10.2011.

*** VĒRTĪBAS ***

Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība.

Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina.

Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums.

Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem.

*** DARBI ***

Ekonomikā un valsts budžeta politikā īstenosim reformas striktas fiskālās disciplīnas ietvaros. Nepieļausim valsts budžeta deficītu virs 3% no IKP un tālāku valsts parāda attiecības pret IKP pieaugumu. Pieņemsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu.

Mērķtiecīgi samazināsim darba spēka nodokļu slogu (indikatīvi - 9 procentpunkti no bruto algas) un pārnesīsim to uz patēriņu un nekustamo īpašumu.  Sākot ar 2012. gadu, piešķirsim sociālā nodokļa atlaides uz vienu gadu uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbiekus, jauniešus bez darba pieredzes.

Īstenosim modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu nesniedz atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai nozarei tikai sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Nodrošināsim regulāru, kvalitatīvu un caurspīdīgu dialogu starp ministriem un nozaru asociācijām.

2013.gadā nodrošināsim taisnīgu pensiju indeksāciju, ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas ietvaros.

Reformēsim izglītības sistēmu, īpaši profesionālo un augstāko izglītību. Ieviesīsim visiem pieejamas augstākās izglītības finansēšanas modeli.

Uzlabosim sadarbību un līdzsvaru starp valsts varas atzariem. Pilnveidosim Saeimas vēlēšanu sistēmu, ieviešot lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu un vēlētāju reģistru visās vēlēšanās. Stiprināsim tiešo demokrātiju, veicināsim Saeimas darbības atklātumu un vēlētāju pilnvērtīgu pārstāvniecību. Pilnveidosim Valsts prezidenta institūtu, nodrošināsim Ministru kabineta darba pēctecību, un veicināsim demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšanu.

Veiksim visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai Latvija pievienotos eirozonai 2014. gadā.

Veicināsim Latvijas pievienošanos Eiropas enerģijas, transporta un informācijas tīkliem un NATO aizsardzības infrastruktūrai. Turpināsim aktīvu līdzdalību NATO un ES militārajās operācijās, ieskaitot Afganistānu.

Stiprināsim Latvijas enerģētisko neatkarību. Veicināsim zaļo enerģiju, zaļo dzīvesveidu un zaļās ekonomikas attīstību.

Nostiprināsim drošības un ekonomiskās saites ar Latvijas stratēģisko sabiedroto – ASV un uzturēsim labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, balstoties uz savstarpējas cieņas un izdevīguma principiem.

Veicināsim Eiropas Savienības arvien ciešāku integrāciju, it īpaši ekonomiskās pārvaldības, vienotā tirgus un drošības jomās.

Politiskās reformas

Tautas prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru modeļa un likumprojektu izstrādāšana un saskaņošana notiek līdz  2012.g.jūnijam.

Tiešās demokrātijas stiprināšanai tiek izstrādāts un pieņemts Likums par referendumu, kas paredz iespēju valdībai un pašvaldībām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem pēc būtības -  līdz 2012. gada septembrim.

Valdība, pamatojoties uz izstrādāto Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas modeli un saskaņā ar Likumu par referendumu sarīko referendumu - ne vēlāk kā 2013. gada martā (pašvaldību vēlēšanu dienā).

Uz referenduma pozitīva rezultāta pamata Saeimā tiek virzīti un pieņemti Satversmes grozījumi (no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam).

Ja Saeimā ir nepieciešamais atbalsts Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai, tad kāda no partijām var virzīt sagatavotu Satversmes grozījumu likumprojektu apstiprināšanai Saeimā.

Ja līdz 2014. gada martam Saeimā nav izdevies sasniegt nepieciešamo vairākumu Satversmes grozījumu pieņemšanai, tad likumprojekts tiek virzīts tautas nobalsošanai Satversmes 78. panta kārtībā,  ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu vienlaikus ar 2014. gada vēlēšanām.

Tiek sagatavoti un virzīti pieņemšanai arī Satversmes grozījumi par fiskālo atbildīgumu un valsts pienākumu nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu.

Saeimas vēlēšanu reforma (apgabali, reģistrs, e-balsošana) - līdz 2013. gada oktobrim.

Nodokļu politika

Principiāla vienošanās samazināt darbaspēka nodokļus. FM un EM kopīgi izstrādā plānu, kā to īstenot. Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap 1/3 no IKP.

Jauna industriālā politika un nodarbinātība

Nodarbinātības politika un ieviešanas pārraudzība tiek nodotas no LM uz EM, nodrošinot labāku sasaisti ar IZM programmām un darba tirgus vajadzībām.

Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība jāuzskata par vienotu, valstij un valsts ekonomikai nozīmīgu tēmu, un tās nevar risināt atrauti vienu no otras. 

Uz plānošanas reģionu bāzes izveidosim pilnvērtīgas reģionu pārvaldības ar būtiski paplašinātām pārvaldības tiesībām, pienākumiem un resursiem reālas ekonomiskās izaugsmes veidošanai. 

Nozīmīga ir lauku teritoriju ekonomiskā dzīvotspēja cilvēku palikšanai laukos. 

Īstenosim aktīvu demogrāfiskās situacijas uzlabošanas soļus gan dzimstības veicināšanai, gan emigrācijas mazināšanai un reemigrācijas veicināšanai, gan pielāgojoties sabiedrības novecošanās tendencēm. 

Novērtē šo rakstu:

32
72

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...