Iesaki rakstu: 
Par to, kā būtu jārīkojas aizvien pretrunīgāk vērtētajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Normundam Vilnītim, - bijušais ģenerālprokurors, pašreizējais tieslietu ministra padomnieks Jānis Maizītis.
Kā, jūsuprāt, atrisināt samilzušo konfliktu KNAB, biroja darbinieku izteiktās aizdomas par vadītāju Normundu Vilnīti, kas jau ilgstoši traucē KNAB normālu darbību?
Šī situācija vairs nevar ilgi turpināties, un šajā konfliktā būtu jābūt kādām vidutājam. Īpaši, kad ir skaidrs, ka balsojums Saeimā nav tik vienkāršs.
Konflikts KNAB ir samilzis, un manā skatījumā, pirmkārt, Vilnīša kungam pašam vajadzētu pieņemt lēmumu, ja viņš netiek galā ar to, kas notiek viņa iestādē. Varbūt Vilnīša kungam ir jādod iespēja kādam citam strādāt, jo tas jau nav rezultāts, ja turpinās savstarpēji konflikti.
Man ir grūti komentēt šos faktus, kas ir pret Vilnīti, jo īsti neesmu iedziļinājies šajā lietā. Tur ir komisija, kas to pēta. Es tiešām nezinu, kas tur notiek.
Bet ir taču redzams, ka Vilnītis pats neprotas aiziet?
Nu, tāpēc uzskatu, ka te ir jābūt kādam vidutājam, kurš mēģina šo konfliktu risināt, jo ir skaidrs, ka tas pats no sevis neatrisināsies.
Tad kas šajā gadījumā varētu būt vidutājs?
Jebkura autoritāte vienam un otram. Piemēram, būtu jānoskaidro, kas Vilnīša kungam ir autoritāte šajā valstī.
Jūs bijāt ģenerālprokurors vēl šajā pavasarī, kad konflikts KNAB jau bija uzplaucis...
Uzplaucis vēl nebija, bija tikai aizmetņi.
Tomēr varbūt jau toreiz vajadzēja uz to reaģēt, lai neļautu šim konfliktam KNAB vadībā attīstīties, īpaši zinot, ka Vilnīša vietniekiem jau pavasarī bija aizdomas, ka viņš nopludina operatīvo informāciju?
Es pašos pamatos uzskatu, ka šī Vilnīša piedāvātā reģionālo KNAB nodaļu veidošana un KNAB struktūras reorganizācija jau nav tas cēlonis konfliktam.
Cēloņi ir daudz dziļāki, un līdz galam jau tas vēl nav pateikts, un nav skaidrs, kādi tad ir šī konflikta cēloņi. Manuprāt, tie ir daudz dziļāki, kuru dēļ ir tik asa konfrontācija.
Bet kā tad rīkoties premjeram kā KNAB pārraugam šajā situācijā?
Tas, protams, nav tik vienkārši - atstādināt vadītāju. Jābūt kaut kādiem būtiskiem faktiem, lai atbrīvotu cilvēku. Arī no otras puses, kāpēc tagad atbrīvot vietniekus, - tas nevar būt tikai tāpēc, ka priekšniekam nepatīk tas, ka viņi norāda kaut kādas lietas, kas ir vadītājam nepatīkamas.
Es tiešām uzskatu, ka šādā situācijā tādai pilsoniskai vadītāja stājai arī ir jābūt. Ja nevar vadīt iestādi, ja nav šo ideju, spēju vai rīcības, tad nevajag apgrūtināt arī visu pārējo sabiedrību, izpildvaru un visus, kas gaida ne jau konflikta atrisināšanas rezultātu, bet korupcijas apkarošanu. Tā vienkārši ir vadītāja necienīga rīcība.
Vadītājam ir jāspēj vadīt. Vai nu viņš ir vadītājs, vai nu viņš spēj vadīt sev pakļautos cilvēkus, vai nespēj. Ir ļoti daudz iespēju, kā panākt to, lai kolektīvs strādā. Eksistē veselas vadības zinātnes, kas māca, kā jārīkojas. Ja cilvēks nevar to izdarīt, tad arī ir godīgi jāatzīst, ka es to nevaru izdarīt, un godīgi tad arī jānoliek savas pilnvaras un jāatkāpjas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
