Maligina mantiniecēm varas pārņemšana izdevusies, pēc vairākiem mēģinājumiem atrodot „atsaucīgu” Uzņēmumu reģistra notāri
PIETIEK09.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantiniecēm – viņa meitai Nikai Saveļjevai un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei (abas attēlā) – varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā ir izdevusies, pateicoties tam, ka pēc vairākiem mēģinājumiem ir izdevies atrast „atsaucīgu” Uzņēmumu reģistra notāri, kas ir atzinusi iesniegtos dokumentus par pietiekamiem. Pietiek rīcībā ir nonācis trešās mantinieces Irinas Maliginas kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei adresēts iesniegums, kurā detalizēti aprakstīts, kā tieši tikusi sameklēta „atsaucīgā” notāre, - publicējam šo dokumentu ar nebūtiskiem īsinājumiem.
Iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu
2017. gada 09. decembrī nomira Valērijs Maligins, personas kods 050565-… (turpmāk – Mantojuma atstājējs), kuram piederēja 40 (četrdesmit) jeb 100% (viens simti procentu) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģ.Nr.40003283699 (turpmāk – Sabiedrība) kapitāla daļas.
Saskaņā ar Mantojuma atstājēja 22.02.2016 pēdējās gribas rīkojuma aktu - publisku testamentu, visa Mantojuma atstājēja manta tika novēlēta vienādās daļās viņa bērniem – Irinai Maliginai, Nikai Saveļjevai un Annai Emīlijai Maliginai (turpmāk – Līdzmantinieces), tātad katrai 1/3 (vienas trešās) domājamās daļas apmērā, kuras to pieņēma un saņēma ar katrai izdotu atsevišķi mantojuma apliecību. N.Saveļjeva mantojuma apliecību saņēma 07.09.2018, A.E.Maligina 11.09.2018, bet I.Maligina to saņēma 13.09.2018. Līdz ar ko Mantojuma atstājēja atstātais mantojums kā juridiska persona beidza kopumā pastāvēt 13.09.2018, un kopš šī datuma mantojums Līdzmantinieku starpā pastāv kopīpašnieku attiecības.
Līdzmantinieču starpā nav panāktas vienošanās par visa mantojuma sadali reālās daļās, līdz ar ko to savstarpējām attiecībām, rīcībā ar to kopējo mantoto mantu, ir piemērojamas Civillikuma tiesību normas par kopīpašumu (Civillikuma 1068. pants, 719. pants).
Līdz 2019. gada 02. janvārim Sabiedrības dalībnieku reģistrā kā vienīgais 100% tās kapitāldaļu īpašnieks bija norādīts Mantojuma atstājējs, bet par vienīgo Sabiedrības valdes locekli no 07.02.2018 – 02.01.2019 bija iecelta Irina Maligina.
Aktuālo (pieņemto 30.08.2018) Sabiedrības statūtu 4. punkts noteic: “Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.”
Mantojuma sakarā Niku Saveļjevu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv un viņas vārdā rīkojas viņas vīra tēvs Andrejs Saveļjevs, viņas vīrs Sergejs Saveļjevs, zvērināts advokāts Haralds Velmers, kurš strādā un faktiski savus pakalpojumus sniedz kopā ar juristi Milanu Beleviču, un zvērinātu advokātu Aldi Pauniņu, kurš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS “Gaso”, kurā savas un savu ekonomisko sadarbības partneru no Krievijas Federācijas ekonomiskās intereses īsteno Juris Savickis, kurš savulaik bija Mantojuma atstājēja kreditors. Pašas Nikas Saveļjevas atrašanās vieta jau vairāk nekā pusgadu nav zināma, viņa ir izdevusi Andrejam Saveļjevam universālpilnvaru un viņu vairs neviens nav redzējis, personīgi viņa pati nekādus darījumus atstātā mantojuma sakarā nav slēgusi, visu it kā viņas interesēs dara Andrejs Saveļjevs.
Savukārt otru Mantojuma atstājēja mantinieci - nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv viņas māte Signe Baldere-Sildedze (bijusī Mantojuma atstājēja sieva), kuras tēvs ir uzņēmējs Helmuts Balderis, kurš arī caur uzņēmumu SIA “HB
Kā redzams no 05.12.2018 notariālā akta formā sastādītā dokumenta “Apliecinājums par līdzēju ierašanos tiesiska darījuma noslēgšanai” 5. punkta, A.E.Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze 05.12.2018 paziņo, ka Sabiedrības valdei būtu bijis jāsagatavo, viņasprāt, grozījumi uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā, lai atspoguļotu mantojumā saņemtās kapitāla daļas (lai arī pati nebija pie valdes ar šādu lūgumu vērsusies). Turklāt līdz 27.11.2018 vēl nebija skaidrības Mantojuma atstājēja mantojuma aizgādņa amata sakarā. Tātad līdz 05.12.2018 nekādu nedz dalībnieku reģistru, nedz dalībnieku vai mantinieku lēmumu Sabiedrības sakarā nav.
Savukārt pēc 05.12.2018 tikšanās pie zv.notāres Valdas Vaivaras, Signe Baldere-Sildedze saprot, ka bez prettiesiskas rīcības veikšanas viņai neizdosies likumīgā ceļā ātrā veidā pārņemt kontroli Sabiedrībā, kas garantētu vietu AS “Olainfarm” padomē un kontroli tajā, tai skaitā arī pār AS “Olainfarm” valdi. Mantojuma reālas sadales tiesvedības Signi un Andreju Saveļjevu neinteresē, un viņi atrod šo citu risinājumu sekojošajā.
Un proti, prettiesiski apejot Komerclikuma 187.1 pantā noteikto kārtību, kādā mantinieks piesaka grozījumus kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieku reģistrā (nedz N.Saveļjva, nedz A.E.Maligina nav vērsušās pie Sabiedrības valdes ar attiecīgu paziņojumu par mantojuma saņemšanu), kā arī ignorējot Komerclikumā noteikto kārtību, kādā tiek sasauktas dalībnieku sapulces, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai mantiski izdevīgus dalībnieku lēmumus (neievērojot Komerclikuma 213-215.pantos noteikto, kas un kādā kārtībā sasauc dalībnieku sapulces), Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina ir bez jebkāda tam tiesiska pamatojuma patvaļīgi sastādījušas jaunu, ar 06.11.2018 datētu Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu.
Kad tā reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā sastapās ar valsts notāru vairākiem lēmumiem par minētā dalībnieku reģistra izmaiņu atlikšanu (sk. 06.12.2018 Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr.1-5n/226), N.Saveļjeva ar A.E.Maliginu organizētā personu grupā, mantkārīgā nolūkā patvaļīgi sastādīja Sabiedrības dalībnieku lēmumu (Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018, kas datēts ar 02.11.2018), ar kuru nolemts atcelt no Sabiedrības valdes locekļa amata Irinu Maliginu (ar 02.11.2018), un iecelt valdes locekļa amatā Milanu Beļeviču, personas kods 030677-…
Pieteikumu par šādu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iesniedzot 27.12.2018 pl.14:58 ar pieteikuma izmaiņām numuru 188151, bet sastopoties ar valsts notāra Māra Romanovska lēmumu par izmaiņu atlikšanu līdz 21.01.2019, 28.12.2018 iesniedza iesniegumu par šī pieteikuma ar tam klāt pievienotiem dokumentiem atgriešanu, un 28.12.2018 pl.13:57 iesniedza jaunu pieteikumu Uzņēmumu reģistra ar pieteikuma reģistrācijas numuru 188813, kuru saņēma un 02.01.2019 pilnībā apmierināja valsts notāre Iveta Leitāne (viņas lēmums jau ir apstrīdēts Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram G.Paiderei), tādējādi N.Saveļjevai un A.E.Maliginai, ar to juristes Milanas Beļevičas, zvērināta advokāta Haralda Velmera un citu personu palīdzību, pārņēma pilnu kontroli pār Sabiedrību.
Turklāt 03.01.2019. 16:10 Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts jauns pieteikums izmaiņām - šoreiz Sabiedrības statūtu grozījumi, lai dzēstu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai neizdevīgo Sabiedrības statūtu 4. punktu (proti, Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.).
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Komerclikuma 218.panta pirmo daļu, grozījumiem Sabiedrības statūtos ir nepieciešams dalībnieku lēmums, kas pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits, bet kā jau ticis norādīts – šobrīd spēkā esošie Sabiedrības statūti to 30.08.2018 redakcijā paredz jebkāda lēmuma pieņemšanu ar 3/4 jeb 75% balsu, kuru kopā nav N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu, nav izslēdzams, ka minētās personas ir radījušas virkni viltotu dokumentu, lai formāli ievērotu Komerclikuma prasības par atkārtotas dalībnieku sapulces sasaukšanu, kurā N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu būtu nepieciešamās balsis statūtu grozījumu izdarīšanai, taču šāda rīcība ir prettiesiska, bet sastādītais rezultātā dalībnieku lēmums vai lēmumi ir atzīstami par spēkā neesošiem.
Lai apzināti un prettiesiski sarežģītu Irinai Maliginai nelikumīgās situācijas apstrīdēšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ar 06.11.2018 datētajā Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā netika norādīta Irina Maligina, tā vietā tika atstāts Mantojuma atstājējs, lai arī N.Saveļjeva un A.E.Maligina, kā arī Milana Beļeviča nevarēja nezināt, ka Irina Maligina arī ir Sabiedrības kapitāldaļu īpašniece 1/3 to daļā.
Vēlos vērst Jūs uzmanību uz to, ka ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” ir sastādīts pamatojoties uz Civillikuma 716. panta otro daļu, kas noteic: “Ja mantojuma atstājējs nav noteicis nedalītā mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtību, tad to nosaka līdzmantinieku vairākums pēc mantojuma daļu lieluma.”.
Taču mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nav un nenozīmē pieņemt lēmumu visu kopīpašnieku vietā un vārdā konkrētai rīcībai ar visu kopīpašumā esošu mantu. Līdzīgi, kā klasiskos nekustamā īpašuma kopīpašuma gadījumos, mantas pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nozīmē noteikt robežas katra kopīpašnieka īpašumam, lai katrs no kopīpašniekiem varētu lietot, uzturēt, norēķināties ar/par savu kopējā īpašuma daļu, taču minētā kārtība nav izlemta ar 02.11.2018 datētajā dokumentā ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018”. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko ar minēto dokumentu N.Saveļjeva un A.E.Maligina varētu nolemt, ir ar kuriem kārtas numuriem 40 Sabiedrības kapitāla daļu viņas katra varētu lietot, bet ne pēc būtības pieņemt Sabiedrības dalībnieku lēmumu, ar kuru visas no šīs 40 Sabiedrības kapitāla daļām izrietošās tiesības tikušas izlietotas bez visu Līdzmantinieku līdzdalības, kas ir Civillikuma 1068. panta pirmās daļas pārkāpums un nerada tiesiskas sekas.
Civillikuma 719. pants noteic: “Rīcībai ar mantojumu vajadzīga visu līdzmantinieku piekrišana un nepietiek tikai ar balsu vairākumu. Tādēļ nevienam mantiniekam nav tiesības vienam pašam pārdot vai ieķīlāt savu līdzmantinieku daļas, vai apgrūtināt mantojumu ar parādiem pāri par savas daļas vērtību, vai vispār ar neizdalīto masu rīkoties, sašaurinot pārējo līdzdalībnieku tiesības. Tāda rīcība nav spēkā, bet tomēr tas, kas labā ticībā ieguvis atsavinātu kustamu lietu, nezaudē tiesību uz to.” Civillikuma 1068.panta pirmā un otrā daļa noteic: “1068. Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”
Turklāt ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” nonāk klajā pretrunā Komerclikuma 157. panta pirmās daļas kā imperatīvas tiesību normas prasībām (“Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.”), jo kapitāldaļu kopvaldījuma gadījumā, Līdzmantiniekiem ir visiem jāvienojas un jāieceļ kopīgs pārstāvis šo mantoto kapitāldaļu pārvaldīšanai, kas nav un nevar būt izdarīts, jo nav visu Līdzmantinieku gribas izteikuma.
Pie šādiem apstākļiem, un kā jau to biju minējusi savos iepriekšējos (no 27.12.2018, 02.01.2019, 03.01.2019 iesniegumos Valsts policijai), man ir pamats uzskatīt, ka ir notikusi dokumentu viltošana, proti, viltots Krimināllikuma izpratnē ir ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018”, ar 06.11.2018 datētais Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījums, ko es lūdzu Jūs pārbaudīt ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem, pieņemot lēmumu par ekspertīzes noteikšanu norādītajiem diviem dokumentiem ar mērķi vismaz noskaidrot, vai tie ir parakstīti norādītajos datumos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
