Iesaki rakstu: 
Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēl simts tautas priekšstāvjus.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 22.pantu Saeimas sēdes ir atklātas, ja vien saskaņā ar Satversmē noteikto kārtību, izņēmumu gadījumos, nav nolemts noturēt aizklātu sēdi.
Visas Saeimas sēdes tiek fiksētas stenogrammās, un sēžu stenogrammas ir pieejamas Saeimas mājaslapā, kā arī, lai nodrošinātu ikvienam interesentam iespēju brīvi iegūt informāciju un sekot līdzi parlamenta darbam, Saeimas mājaslapā tiek nodrošināta iespēja ikvienam sekot līdzi Saeimas sēžu tiešraidēm, kā arī citām aktualitātēm parlamentā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, visa informācija par Saeimas sēžu norisi tiek fiksēta un pieejama jebkuram sabiedrības loceklim gan audio, gan videoierakstu formātā.
Identiski kā lielākā daļa deputātu komunikācijai ar sabiedrību un saviem vēlētājiem izmantoju Facebook platformu, kurā cita starpā informēju sabiedrību par Saeimas lēmumiem, kā arī regulāri Facebook platformā ievietoju video fiksācijas no Saeimas sēdēm, kas atspoguļo koalīcijas deputātu darbību pretēji priekšvēlēšanu aģitācijas periodā solītajam un pretēji Valdības deklarācijā minētajam.
Arī citi Saeimas deputāti Facebook platformā dalās ar sev būtisku informāciju no Saeimas sēdēm, tajā skaitā ievietojot savu runu videoierakstus.
Līdz šim brīdim Facebook platformas administratori nekad nav cenzējuši vai dzēsuši Saeimas atklāto sēžu videoierakstu fragmentus, kurās fiksētas Saeimas deputātu runas un kuras ir pieejamas jebkuram interesentam Saeimas mājaslapā.
2020.gada 24.aprīlī Facebook platformā ievietoju video fragmentu no Saeimas atklātas sēdes, kurā cita starpa vērsos pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un citiem Saeimas deputātiem ar aicinājumu balsot pēc savas sirdsapziņas, ārkārtas situācijas laikā nodrošinot atbalstu grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem. Savā runā vairākkārtēji citēju iedzīvotāju vēstules, kurās bija veltīti neglaimojoši, bet ne rupji epiteti koalīcijas partiju pārstāvjiem par pieņemtajiem lēmumiem, ignorējot bez iztikas līdzekļiem palikušo iedzīvotāju intereses valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā. Lai ierobežotu opozīcijas deputāta tiesības, izmantojot savas pilnvaras, Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece mani pārtrauca un atslēdza mikrofonu.
Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Tiesības uz izteiksmes un vārda brīvību ir pamats ikviena cilvēka brīvībai paust savus uzskatus, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas. Vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti plaša, un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz "informāciju" vai "idejām", kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Tāpat jāuzsver, ka vārda brīvības robežas pret amatpersonām ir daudzkārt plašākas.
Latvijas Republikas Satversmes 28.pantā ir skaidri un nepārprotami norādīts, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas vai godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
Kā arī pārsteidzoša ir Facebook platformas administratoru kompetence, vērtēt, cenzēt un dzēst Latvijas Republikas Saeimas sēžu videoierakstus. Arī minētajai platformai ir jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie likumi un jo īpaši mūsu Konstitūcija.
Pēc vispāratzītas konstitucionālas teorijas ieskatiem viens no priekšnoteikumiem parlamenta sekmīgai uzdevumu izpildei ir deputātu personas neaizskaramība, lai pasargātu parlamenta locekli pret nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, kas pret to vērstas no izpildvaras puses. To mēdz apzīmēt par tautas priekšstāvja imunitāti.
Vērtējot konkrētos Latvijas Republikas Satversmes pantus kopsakarībā, Saeimas deputāts var brīvi izplatīt informāciju un paust savus uzskatus, pildot savus amata pienākumus parlamentā, tajā skaitā neglaimojušu informāciju par koalīcijas deputātiem, to pieņemtajiem lēmumiem, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē norādītos izņēmuma gadījumus.
Saeimas deputāta darbībā nav tiesības iejaukties ne tiesai, ne žurnālistiem, ne interneta platformu administratoriem, ne internēta platformu oficiālajiem ziņu patiesuma vērtētājiem, jo mans pienākums kā tautas vēlētam priekšstāvim ir cīnīties par tautas interesēm, īpaši ārkārtas situācijas laikā.
Iespējams, Facebook platformas administratori nav iedziļinājušies cenzētās un dzēstās ziņas saturā, tajā, ka faktiski ar šādām darbībām ierobežo Latvijas Republikas Saeimas deputāta tiesības sniegt patiesu, vispusīgu informāciju par Saeimas darbu Latvijas sabiedrībai, bet paļāvusies uz citu personu - Facebook platformas lietotāju, iespējams, manu politisko oponentu, izdarītiem viltus ziņojumiem.
Latvijas Republikas Satversmes preambulā rakstīts - 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts Ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Ņemot vērā to, ka uzskatu, ka dzīvoju demokrātiskā un suverēnā valstī, kura aizsargā cilvēka pamattiesības, kurā aizliegts ierobežot personas tiesības brīvi paust viedokli, īpaši Saeimas deputāta tiesības pildot savus amata pienākumus izteikt savas domas, lūdzu nekavējoties veikt pārbaudi un noskaidrot personas, kuras veikušas darbības, lai ierobežotu mana vārda brīvību, iesniegušas viltus ziņojumus Facebook platformas administratoriem, tādejādi aizskatot manas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības un saukt šīs personas pie atbildības. Man ir pamats uzskatīt, ka šādas iespējas cenzēt manu Saeimas sēdē pausto ir ReBaltica žurnālistiem un Delfi žurnālistiem, kam piešķirt ReCheck oficiāls statuss. Parasts cilvēks šādu cenzūru objektīvi nevar panākt sociālā vietnē, to var izdarīt tikai īpaši pilnvarotas tam personas. Līdz ar to, man šķiet, ir pamats pārbaudīt šo personu informācijas nesējus, lai pārliecinātos, ka šīs personas neveic pretlikumīgas darbības un nodarbojas ar cenzūru, cenzējot Saeimas deputāta runu Saeimas sēdē. Minētā darbība ir pretlikumīga un būtiski aizskar manas tiesības gan kā Latvijas Republikas pilsonim, gan kā Saeimas deputātam.
Papildus lūdzu nekavējoties vērsties pie Facebook platformas administratoriem ar norādījumu nekavējoties atjaunot dzēsto ierakstu manā Facebook platformas profilā un turpmāk neiejaukties demokrātiskas valsts politiskā procesā, atspoguļojot Saeimas sēdēs notiekošo. Vienlaikus arī lūdzu izvērtēt, vai šajā gadījumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes pēc Krimināllikuma 80.panta, 80.5panta, 89.panta, 145.panta vai citu normu pazīmēm.
Lūdzu informēt par pārbaudē konstatēto un pieņemtajiem lēmumiem.
* Vēstule adresēta valsts prezidentam E. Levitam, ģenerālprokuroram Ē. Kalnmeieram, Latvijas Republikas tiesībsargam J. Jansonam, iekšlietu ministram S.Ģirģenam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam J.Straumem, ASV vēstniecībai
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
