Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”
Jānis Kalugins15.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Fakts, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu un tā noziegumus, ir minēts Satversmē. No piecām dienām gadā, kad valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, četrās pieminam komunistiskā režīma noziegumus.
Neraugoties uz ekonomiskās attīstības radīto fasādi, Ķīnā joprojām valda režīms, kur augstākā vara pieder nevis tautai vai likumam, bet komunistiskai partijai. Dažādas cilvēktiesību organizācijas un aktīvisti regulāri sniedz ticamus ziņojumus par neskaitāmiem ĶKP režīma noziegumiem pret cilvēci un genocīdu.
Īpaši var izcelt tādas politiski represēto grupas kā Faluņgun praktizētāji, kristieši, tibetieši, uiguri. Cilvēku nolaupīšanas, beztiesiskas brīvības atņemšanas un ieslodzīšanas, “smadzeņu skalošana”, piespiedu darbs, spīdzināšanas un sakropļošanas – tāda ir ĶKP režīma neglītā puse.
Turklāt ir vēl kas tāds, ko iepriekš neviens totalitārs režīms ar savu tautu nav darījis – piespiedu orgānu izņemšana no dzīviem cilvēkiem, lai piegādātu tos Ķīnas transplantācijas industrijai peļņas gūšanai. Eiropas Parlaments savā 2013. gada 12. decembra rezolūcijā par orgānu izņemšanu Ķīnā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis pievērsties orgānu izņemšanas jautājumam Ķīnā; iesaka publiski nosodīt orgānu transplantu ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā un palielināt to savu iedzīvotāju izpratni par šo jautājumu, kuri ceļo uz Ķīnu. Latvija to nav vēl īstenojusi.
Latvijā komunistiskā ideoloģija, komunistisks totalitārais režīms ar likuma spēku atzīti par noziedzīgiem. Par noziedzīgām ir atzītas arī šāda režīma īstenotas politiskās represijas par politisko pārliecību, par pretošanos totalitāram režīmam, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras, par palīdzību politiski vajātām vai represētām personām.
Deklarācijā par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, Saeima apliecināja, ka apzinās komunistiska režīma noziegumu neizmeklēšanas un to starptautiskas nenosodīšanas sekas. Proti, neizmeklējot totalitārā komunistiskā režīma noziegumus, nenosodot vainīgos, tiek uzturēta pārliecība par totalitārā komunistiskā režīma pieļaujamību un par to, ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti izdarīt noziegumus pret cilvēci.
Aicinām Latvijas tautas augstāko pārstāvības institūciju - Saeimu:
1) publiski nosodīt ĶKP režīma īstenotās politiskās represijas pret Faluņgun praktizētājiem, kristiešiem, tibetiešiem, uiguriem;
2) savas kompetences ietvaros veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu ĶKP režīma īstenoto politisko represiju pret minētajām grupām drīzāku izbeigšanu;
3) īstenot Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūcijā par orgānu izņemšanu Ķīnā ietverto aicinājumu - pievērsties orgānu izņemšanas jautājumam Ķīnā; publiski nosodīt orgānu transplantu ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā un palielināt to savu iedzīvotāju izpratni par šo jautājumu, kuri ceļo uz Ķīnu.
Ko iegūs sabiedrība no šim pārmaiņām?
1) Nosodot ĶKP režīma noziegumus, Saeima apliecinās dubultas morāles nepieļaujamību un veicinās sabiedrības uzticēšanos tautas priekšstāvjiem;
2) Latvija nekļūs par ĶKP režīma noziegumu netiešu atbalstītāju;
3) Veicinot drīzāku ĶKP režīma noziegumu izbeigšanu, Latvija vienlaikus ieliks pamatus patiesi labvēlīgām divpusējām attiecībām ar Ķīnu nākotnē, kad ĶKP režīms būs sabrucis;
4) Latvija mazinās risku, ka tās iedzīvotāji, dodoties transplantācijas tūrismā uz Ķīnu, ar savu pieprasījumu veicina Ķīnas orgānu transplantācijas industrijā notiekošās slepkavības.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
