Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi
Jaunā konservatīvā partija10.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti nosaka - 1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Atklātībā nonākušas “oligarhu sarunas” uzskatāmi apliecina, ka tautas suverēno varu apzināti bija piesavinājusies atsevišķu personu grupa.
Ignorējot Satversmē un citos likumos noteikto kārtību, viņi pieņēma valsts likteni izšķirošus lēmumus savu savtīgo interešu labā. Notikumi pirms un pēc šīm sarunām uzskatāmi liecina, ka šo personu vara un ietekme visaugstākajā līmenī bija un ir reāla.
Augstāko valsts amatpersonu - valsts prezidenta, ģenerālprokurora un citu likteņi tika izlemti ciniski un brutāli ignorējot jelkādas demokrātijas pamatnormas un tautas intereses.
Viņu vara un ietekme skaidri redzama arī faktā, ka līdz pat šim brīdim tiesībsargājošās iestādes ir izvēlējušās neredzēt un pat sabotēt šo noziegumu izmeklēšanu.
Pārkāpjot Satversmes garu, reālā vara valstī ir koncentrējusies atsevišķu, šauru grupējumu rokās, kuri, stādot augstāk savas personīgās intereses, ir nodarījuši ļoti smagus zaudējumus valsts ekonomikai un, pats galvenais, tautas nākotnei.
Tieši šie cilvēki ar “trekno gadu” neprātīgo un nekompetento valsts pārvaldi, kā paši teica, “gāzējot grīdā”, radīja miljardu zaudējumus, burtiski piespieda doties trimdā simtus tūkstošus mūsu līdzpilsoņu - bērnus, mazbērnus, brāļus un māsas.
Gadiem ilgi dzīvojot tiesiskā nihilisma apstākļos, kur minētās personas kļuvušas pasakaini bagātas izmantojot savu nelikumīgo politisko ietekmi, bet simti tūkstoši nonākuši uz nabadzības robežas. Tā ir mērķtiecīgi grauta ticība Latvijai kā taisnīgai un saprātīgai valstij, sabiedrībai. Valsts ekonomikā ir nonākusi pie tās simboliskās robežas, kur dzīres svin nespējas administratori un “ātro kredītu” laupītāji, bet izglītības, veselības un citas tautai izšķirīgas reformas ir nokavētas un iestigušas.
No nacionālās drošības viedokļa ir jāapzinās, ka mērķtiecīgi drupinātā un diskreditētā ticība demokrātijas vērtībām var mūs novest pie tikpat traģiskas situācijas, kāda bija Ukrainā 2014. gadā - tā bija tik novājināta, ka kļuva par vieglu mērķi agresīvam kaimiņvalsts režīmam.
Mums ir tiesības teikt - ir pienācis laiks atgriezties pie Satversmē noteiktās tautas varas!
Mēs esam tā tautas daļa, kura nav balsojusi par ZZS un uzskatām, ka ir laiks teikt Rīdzenes sarunu varoņiem, viņu draugiem un domubiedriem - Mēs nesamierināsimies.
Mēs nesēdēsim virtuvēs vai virtuālajā telpā, bet nāksim ielās, pieprasīsim, ja tas būs nepieciešams - mūsu pretošanās līmenis tiks kāpināts.
Tādēļ šodien pieprasām:
1. Prezidentam pieprasīt oligarhu sarunās iesaistīto ministru – Ulda Auguļa un Jāņa Dūklava demisiju.
2. Nacionālās Drošības komisijai un Tieslietu ministram sniegt situācijas izvērtējumu no demokrātijas principu viedokļa.
3. Pieprasīt ģenerālprokurora paskaidrojumu par tiesisko nekompetenci valsts interešu aizstāvībā. Tā iztrūkuma gadījumā pieprasīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeijera atkāpšanos.
Prezidentam dodam izvēli – vai nu rīkoties, vai atkāpties.
Nereaģēšanas gadījumā prasām Valsts prezidenta atkāpšanos. Mums ir tiesības prasīt, ka prezidents drosmīgi un principiāli aizstāvēs uzbrukumus Satversmes burtam un garam.
Trešās Atmodas laikā mēs visi kopā stāvējām Baltijas ceļā, dienu un nakti barikādēs bijām gatavi stāties pretī agresoru tankiem. Mēs ticējam brīvas un demokrātiskas Latvijas ideāliem.
Šobrīd tie ir nozagti. Noziedzniekiem ir laiks stāties tiesas priekšā un atdot nozagto.
Tikai tā mēs varēsim atjaunot ticību 1918. gadā 18. novembrī dibinātajai demokrātiskajai Latvijas valstij, kur vara pieder tautai.
Ir laiks atzīt, ka rupji un tīši pārkāpts Latvijas valsts Pamatlikums – Satversme, pēc burta un gara, ir grauta ticība valstij.
Ir laiks atzīt, ka tiesībsargājošās iestādēs nav bijušas spējīgas pamanīt šos noziegumus, aizstāvēt likumu, valsti un tautu.
Ir atkal pienācis laiks sanākt kopā. Demokrātiju var nosargāt tikai tauta, kurai nav vienaldzīgs tās liktenis. Mums ir jāizšķiras, kādu valsti mēs atstāsim saviem bērniem un mazbērniem. 1918. gada Latviju no drupām uzcēla cilvēki ar pašcieņu, kuri ticēja paši sev un tautai.
Latvijas valsts ir mūsu senču mantojums un mums tā ir jāsargā šodien.
Ceturtdien, 2017. gada 13. jūlijā, pulcēsimies pie Rīgas pils!
Saglabāta oriģinālrakstība.
Attēls no Twitter.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
