Iesaki rakstu: 
Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-
2016. gada Lāčplēša dienā nevis rītausmā, bet paslepus pēc saulrieta Latvijas valsts karogs Smiltenes novadā tika pacelts 35 metrus augstā, ar flančiem saskrūvētā naftas trubā, kam uzgaļa vietā - stārķa ligzdas pamatnei līdzīga, MK noteikumiem neatbilstoša konstrukcija.
Par faktu sazinājos vienu no MK noteikumu, kuri reglamentē valsts karoga lietojumu, izstrādātājām Dr. iur. Sintiju Stipri. Viņa noelsās un minēja salīdzinošu piemēru – MK noteikumi nereglamentē, kādam jābūt smokingam. Tas nenozīmē, ka Rīgas pilī uz pieņemšanu var ierasties treniņtērpā. Karoga mastu arī definē starptautiski vispārpieņemtas paražu tiesības. Ārlietu ministrija man rakstiski atbildēja, ka valsts karoga lietošanas noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības.
Janvārī iesniedzu Smiltenes novada pašvaldībā iesniegumu „Par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida pārkāpšanu”, kurā minēju, ka uzskatu, ka Smiltenes Jāņkalnā uzstādītais izstrādājums nelīdzinās karoga mastam un Latvijas valsts karoga pacelšana pie tā ir klajas necieņas izrādīšana Latvijas valsts karogam. Tā vietā, lai pati ar šmuci tiktu galā, Smiltenes novada administratīvā komisija šo iesniegumu pārsūtīja Valsts policijai.
Tikai vakar no Valsts policijas saņēmu īsu, lakonisku atbildi: 2017. gada 10. maijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un telefoniska piebilde, jo Valsts prezidenta kancelejas Heraldikas komisija šo lietu jau esot izvērtējusi.
Šeit jāpiezīmē, ka joprojām atslēgas figūra Heraldikas komisijā ir iztapīgā komuniste Ramona Umblija, ar kuru man ceļi jau krustojušies:
1. 1988. gada 8. maijā (Padomju Kultūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas kapu sakopšanas talkas ietvarā) mēs, četri puiši, noorganizējām Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim pēc VDK rīkojuma riņķī apstādīto koku un krūmu nociršanu. Pret mums tika ierosināta krimināllieta par vērtīgu koku stādījumu iznīcināšanu, nodarot 40 247,00 rubļu kaitējumu. Kad devāmies pie talkas organizētājas Ramonas Umblijas, viņa mūs pamatīgi izlamāja un pārmeta, ka tos lielos, skaistos kokus gan vajadzēja saudzēt - un vispār, lai nepinot viņu iekšā, paši vainīgi, tad arī atbildiet!
2. Pēc Karoga manifestācijas 1988. gada 16. jūlijā uzsākām interesēties par karoga ražošanas iespējām. Grupā apspriedām iespējas pašiem uzsākt karoga šūšanu vairumā. Lai saņemtu atļauju to darīt, mūsu pārstāvji devās uz Padomju Kultūras fonda Latvijas republikānisko nodaļu Aspazijas bulvārī. Šeit, runājot par karoga izmēriem, Ramona Umblija atkal izpaudās - kā gan tas izskatīsies, ka mūsu karogs blakus LPSR un PSRS karogiem būs lielāks?!
Kamēr pie varas būs Triju Zvaigžņu ordeņoti komunisti kā Ramona Umblija, Latvijā kārtības nebūs!
1989. gadā par ālēšanos ar karoga pacelšanu virs „Ziemeļblāzmas” saņēmu 20.00 rubļu administratīvo sodu. Interesanti, ko saņemšu, kad Smiltenes novada dome un Valsts policija ieraudzīs Jāņkalna naftas trubu guļam zemē...
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
