Iesaki rakstu: 
Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi iedzīvoties Eiropas Savienības finansējumā. Tieši pašlaik, kad LU rektors Mārcis Auziņš pats sevi virza par Latvijas prezidentu, visnepareizāk būtu noklusēt par ievērojama skaita studentu pievilšanu un Eiropas naudas apšaubāmu izlietošanu.
M.Auziņš vienmēr izrādījis sevi kā augstākās izglītības ekspertu, tomēr par to rodas lielas bažas, redzot, ko LU ir izdarījusi ar spēcīgo Latvijas medicīnas izglītību. Kamēr medicīnas izglītību nodrošināja tikai Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), bijušais Rīgas Medicīnas institūts, tā bija uzticama un ar labu reputāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Vēlme pelnīt naudu un par katru cenu apgūt Eiropas fondus rada riskus ne vien LU, bet visai Latvijai kopumā. Piemēram, vairāki simti apšaubāmie medicīnas māsām izsniegtie diplomi.
2009. gada vasarā Eiropas Sociālā fonda projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības nozares ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros arī LU tika uzsākta apmācību programmu īstenošana māsu tālākizglītībai - pamatspecialitāšu ieguvei. Mērķis bija pārkvalificēt padomju laikā izglītotās māsas, lai tās iegūtu bakalaura diplomus un iegūtu kādu no māsu pamatspecialitātēm, piemēram, bērnu aprūpes māsa u.c. Īsti nebija skaidrs, vai attiecīgā studiju programma ir akreditēta.
Cerētās bakalaura studiju programmas vietā studenti tika apmācīti tālākizglītības kursos, solot vēlāk piešķirt bakalaura diplomu. Pēc māsu saceltā skandāla, jo viņas saprata, ka ir pieviltas, īsi pirms izlaiduma tika ieskaitītas LU koledžas līmeņa programmā. Par nepilnu 3 mēnešu studijām māsām piešķīra augstskolas diplomus, kas ir pretrunā ar visiem attiecīgajiem likumiem. Un šādi tika apgūta Eiropas Sociālā fonda nauda. Ārstu pārkvalifikācija notika līdzīgā veidā. Tas viss neraisītu lielas bažas, ja tas neattiektos uz ārstiem un māsām, kam jāārstē cilvēki.
Par medicīnas izglītības kvalitātes pazemināšanos var runāt arī nesen atvērtās LU zobārstniecības programmas ietvaros. Laikā, kad ierobežoja studiju programmu dublēšanos, LU par katru cenu tika virzīta zobārstniecības programma. Kā pamats tika minēts it kā no ārzemēm saņemtais finansējums programmas izveidošanai. Pašlaik iedzīvotāji nezina, kas viņiem urbs vai raus zobus – vai labi izglītoti zobārsti un zobu ķirurgi, kas izglītojušies labi aprīkotās RSU klīnikās, vai arī, kas šo izglītību apguvuši dažu gadu laikā vienā no LU auditorijām? Labi zināms, ka zobārstniecībā nepieciešama ievērojama materiālā bāze ar mācību klīnikām un iekārtām. Tieši tāpēc šīs programmas akreditācija nebija iespējama vairāku gadu garumā. Vai tiešām tas bija valstiski domāts, ka LU M.Auziņa vadībā nodublēja visdārgāko studiju programmu valstī, sākot visu no nulles, lai apgūtu finansējumu un orientēties uz peļņu?
Pārņem bažas, ja iedomājas, ka šādā veidā Mārcis Auziņš turpinātu strādāt kā prezidents.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
