Iesaki rakstu: 
Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!
Lasītājiem, kuri dzīvo naivās iedomās, ka Baltkrievijas robežas iekārtošana ir šī gada aktualitāte, atgādināšu: jautājums par austrumu robežas izbūves nepieciešamību ir skatīts valdības līmenī jau 2011. gadā, lēmums pieņemts 2014., un no 2015. līdz 2019. gadam budžeta naudiņa tika (pļekarēta) apgūta uz Krievijas robežas. Īsti pabeigts netika, jo izsprāga skandāli par daudzmiljonu nebūšanām. Tas arī apturēja darbu sākšanu uz Baltkrievijas robežas, par kuriem vispārēja vienošanās bija noslēgta jau 2018. gadā.
Tobrīd robežas josla esot lēsta 173 kilometrus gara, no tiem žogu vajagot 134 kilometriem. Tātad bez liekiem sīkumiem: lēmums principā pieņemts pirms desmit gadiem, “vispārīga vienošanās” – pirms trim, un vēl pēc trim gadiņiem no šī brīža viss būšot gatavs kā krāšņa līgava. Kopā trīspadsmit gadi no konceptuāla lēmuma, seši gadi – no darbošanās sākuma.
Nevaru izvairīties no salīdzināšanas ar citu robežbūvi – Apvienotās Karalistes izcilāko arhitektūras pieminekli Adriāna valni. Tas nosaukts Romas imperatora Adriāna vārdā (literatūrā atrodams kā Caesar Traianus Hadrianus), kurš palicis vēsturē kā impērijas robežu stiprinātājs. Vaļņa garums ir kādas 73 jūdzes jeb nepilni 118 kilometri.
Salīdzināsim ar mūsu gadījumu, un izrādīsies, ka, neraugoties uz gandrīz 2000 gadu attālumu, dažos parametros atšķirība nav liela. Adriāna valnis iecerēts ap 118. vai 119. gadu, celtniecība sākās 122. gadā, pamatā ar armijas spēkiem un tiem līdzi ceļojošiem speciālistiem, un darbi lielākoties pabeigti sešu gadu laikā. Ikurāt kā pie mums. Un mums tas gabals tak ir arī garāks, vai ne? Bet!
Adriāna valnis ir fundamentāla mūra būve, lielākoties trīsarpus metrus plata, nekur ne mazāk par divarpus, un vēl viduslaikos ir bijusi vismaz trīsarpus metrus augsta! Mūra būve uz pamatiem, ar fortiem un muitas punktiem, kas militāru nozīmi saglabājusi vairākus gadsimtus un stāv līdz šai dienai! Nākamgad varētu svinēt celtniecības uzsākšanas 1900. gadadienu.
Savukārt mūsu valdība, lepnumā izriestu krūti, ziņo par izpļautā krūmmalā (izmētātiem) standartiem atbilstoši izvietotiem pāris ruļļiem dzeloņdrāšu. Un šo te “fortifikāciju” kā līgot nolīgos termiņos, kuros romiešu leģioni ar mūra sienu šķērsoja visu Ziemeļangliju. Nāk prātā dzejas rindas par kretīnu dejošanu aiz loga, un vēl visādas citādas domas nāk prātā.
Tiem, kas šai vietā cer sākt lasīt mūsu robežatbildīgās ministres Marijas Golubevas kritiku, nāksies vilties. Nu kā var sunīt kādu par ministrijas vadīt nemācēšanu, ja šis cilvēks nekad, nekad dzīvē nav bijis kaut jele kāda kantorīša vadītājs! Itin nekāda!
Pašā krīzes karstumā – acīmredzot, lai ar savu nejēgšanu un neprašanu kaut ko nesačakarētu, – aizbrauc atpūsties kaut kur pie zilām jūrām. Un ieliek publiskai apskatei pa kādai bildītei pierādījumam. Nesen no amata izlidoja Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs, kurš Kabulas krīzes brīdī arī bijis kūrortā un nav gana žigli atbildējis uz telefona zvaniem.
Bet aiz Adriāna vaļņa viena kārtība, mums aiz pāris murskuļiem dzeloņdrāšu pavisam cita – droša un prognozējama. 30 miljonus izgrābt no budžeta nedrīkst bezatbildīgi un nervozi, tas jādara līgani un saskaņā ar iepirkuma procedūru. Citādi sabūvēs tur nezin ko, plēsīs bikses gan “bēgļiem”, gan vietējiem izpalīgiem.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
