Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jautājums Ķerusam
02.01.2017. 08:46No visas Jūsu sarakstes ar šo Liopu, man nepaliek skaidrs - vai Jūs saņēmat, vai nesaņēmāt Aizsardzības ministrijas naudu par pupuķu skaitīšanu? Tāds ir jautājums.
..
28.12.2016. 19:54»
Jānis
Par mežu "aizstāvja" Ķerus zināšanu un izpratnes līmeni(apzinātas demegoģijas?) daudz izsaka viņa atbilde uz Liopas informāciju par Austrijas mežsaimniecību. Savtīgs demagogs līdz kaula smadzenēm
Atbilde bija ļoti korekta, jo pašam Liopam par situāciju Austrijā nav ne mazākās sajēgas.
Icaks.
28.12.2016. 12:17Labāk ieliec saiti uz vietni, kurā var iepazīties ar LOB un tai pietuvināto finanšu apriti pēdējos piecos gados.
..
27.12.2016. 20:32»
grieze
Komentārā skaidri norādīju, ka kopšanas cirte nevis elektrolīnijas trases ciršana
Ļoti uzmanīgi jāapskata, kas tas par mežu, pirms kretinēt .
grieze
27.12.2016. 04:22Komentārā skaidri norādīju, ka kopšanas cirte nevis elektrolīnijas trases ciršana.
Jānis
26.12.2016. 18:59Par mežu "aizstāvja" Ķerus zināšanu un izpratnes līmeni(apzinātas demegoģijas?) daudz izsaka viņa atbilde uz Liopas informāciju par Austrijas mežsaimniecību. Savtīgs demagogs līdz kaula smadzenēm.
anubet
26.12.2016. 18:44Divi pajoliņi ņemas, Pietiek priecīga ka ir ko likt iekšā. Nevienu neinteresē, vai tas kādu interesē.
vauu!
26.12.2016. 18:42»
..
Ventspils šosejas malā elektriķi attīrīja augstsprieguma līniju. Pārējais viss ir bezsakara muldēšana ar vienu domu
Tātad elektriķi tomēr drīkst?
..
26.12.2016. 18:21»
grieze
Nevajag melot, ka DAP necērt mežus koksnes ieguvei. Jājautā- tad ko dara ar nocirsto? Ventspils šosejas malā ĶNP izcirta kopšanas cirti. Blakus rezervāta zonai, kur praktiski mežs kā tāds izbeidzies, bebri nopludinājuši to saucamo "rezervātu". Mežs bebru iznīcināts arī šosejas pretējā pusē. Velti mežinieki...
Ventspils šosejas malā elektriķi attīrīja augstsprieguma līniju. Pārējais viss ir bezsakara muldēšana ar vienu domu.
knuts
26.12.2016. 11:29»
:-(
Putni jau nodokļus nemaksā- tas ir galvenais mežu izcertēju arguments...
Ne jau valsts vai ieredņi maksās,bet valsts pilsoņi no savāktajiem nodokļiem kā sodu par kļūdām ieredņu un partiju izvēlē.
Zvirbulis
26.12.2016. 07:34Piegriezies jau tas Ķerrus ar saviem rakstiem ! Būtu labāk kaut ko lietderīgu darījis - kaut par virpotāju vai metinātāju strādājis.
Bet neko jau citu nemāk, kā tikai vicināt zaļo karogu, kliegt presē un pētīt pupuķus.
Un šitādiem vēl par kaut to naudu maksā ?
grieze
26.12.2016. 01:45Nevajag melot, ka DAP necērt mežus koksnes ieguvei. Jājautā- tad ko dara ar nocirsto? Ventspils šosejas malā ĶNP izcirta kopšanas cirti. Blakus rezervāta zonai, kur praktiski mežs kā tāds izbeidzies, bebri nopludinājuši to saucamo "rezervātu". Mežs bebru iznīcināts arī šosejas pretējā pusē. Velti mežinieki bija centušies. Atnāca dabas sargi un iznīcināja ātri jo ātri.
Jā, bet saku vēlreiz- Ķerus melo.
:-(
25.12.2016. 22:16Putni jau nodokļus nemaksā- tas ir galvenais mežu izcertēju arguments.
Nozēlojami, ka no valdības puses tiek palielināts izciršanas apjoms, nedomājot kaut vai par ES prioritāro biotopu un sugu aizsardzību.
Nonāks Latvija ESTiesā, tad valsts par neapdomīgo meža cirtēju nodarīto dabūs maksāt soda naudas.
tu pārteicies
25.12.2016. 19:05»
antons mikoss
Pēdējos gados prieks vērot, kā treilēšanas vietas tiek līdzinātos, meža ceļi sakopti. Harmonizācija jāturpina, lai kā izteiktos naudas rausēji
lai kā izteiktos naudas devēji
antons mikoss
25.12.2016. 18:52Pēdējos gados prieks vērot, kā treilēšanas vietas tiek līdzinātos, meža ceļi sakopti. Harmonizācija jāturpina, lai kā izteiktos naudas rausēji.
Kovārnis nepētīts
25.12.2016. 17:51Jāatzīst, ka dolārzaļie pupuķu un simtkāju 26. kājas pētnieki ir pretīgi, lai cik intensīvi taisnotos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
