Mazas tautas gudrība ir neļaut kļūdīties tiem, kuri ir pie varas
Māris Kučinskis, Ministru prezidents31.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar Valmierā un Daugavpilī! Sveiki Liepājā, Alūksnē, Ventspilī un Jelgavā! Sveicināti Rīgā! Labvakar visā Latvijā!
Šis ir brīdis, kad daudzi no jums ģimenes un varbūt draugu lokā sēž pie svētku galda un skaita aizejošā gada pēdējās minūtes. Un arī es šovakar esmu savās lauku mājās Valmieras pusē un kopā ar ģimeni ļaujos apcerei par to, kas ir un kas nav padarīts šajā gadā. Šovakar arī jūs pārcilājat atmiņas un pārdomājat to, kā tad ir gājis: labi vai ne gluži labi, bet pēc tam… Pēc tam lejiet laimes nākotnei, ieraugiet cerēto un ticiet tam. Būs un izdosies. Tā jābūt!
Aiziet 98. gads kopš Latvijas valsts dibināšanas. Gads ar panākumiem un, protams, arī ar kļūdām. Latvija šogad kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, lai gan gada sākumā bija daudzi, kuri skaļi medijos šādu iespēju noliedza. Par spīti viņiem mēs tur esam!
Šogad valdība beidzot spēra pirmos soļus izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformēšanas virzienā. Pirmie soļi allaž ir grūti, trūkst pieredzes, nav atbalsta, bet ir jāiet un jāiet. Jāpieņem lēmumi, kuri neizbēgami saceļ kritikas viļņus. Parasti kritizē tie, kuriem pašiem ir pietrūcis drosmes. Tie, kuri ilgi stāvējuši malā ērtās pozās, smīkņājuši un klusējuši, kuri nekad neko nav gribējuši darīt. Valdība dara visu, lai padarītu pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Nākamā gada budžets būs pirmais, kurā veselības aprūpei piešķirtais finansējums būs lielāks nekā pirms krīzes. Pirmais solis, kurš ļauj apgalvot, ka mēs padarām veselības aprūpes sistēmu pieejamāku un drošāku. Tikai pirmais solis! Tikai pirmais, kuram sekos nākamie!
Valdība reformē izglītības sistēmu, lai katrs skolnieks, kurš kopā ar savu ģimeni dzīvo tālā Latvijas malā, stājoties augstskolā, būtu konkurētspējīgs ar viņa vecuma rīdziniekiem. Vai tas ir neiespējams solījums? Nē, tā ir mūsu iespēja! Nesen veiktais Latvijas skolnieku zināšanu tests parādīja, ka mēs kopējā rezultātu tabulā esam pasaules valstu viducī, savukārt Latvijas skolēni, kuri mācās Rīgā, var konkurēt ar šī testa līderiem – Singapūras skolēniem! Mums jāreformē skolu tīkls un jāpadara augstas kvalitātes izglītība pieejama ikvienam. Netalantīgu bērnu nemēdz būt! Ir tikai sistēma, kura nav veidota, lai attīstītu bērnu spējas un pavērtu ceļu viņu sapņiem. Mums ir talantīgi skolotāji, viņiem ir jārada iespējas strādāt mūsu nākotnes labā. Šis ceļš ir vienīgais, kā mēs varam veidot taisnīgu un saliedētu Latviju, veidot valsti, kurai var uzticēties.
Es pieminēju arī šogad pieļautās kļūdas. Zinu, ka politiķi par kļūdām nemēdz runāt atklāti, es pārkāpšu šo tradīciju. Politikai jābūt atklātai.
Runājot par minimālajām sociālajām iemaksām un mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņām, ilgu laiku biju pārliecināts, ka tas ir labs un taisnīgs risinājums. Diemžēl reālā uzņēmējdarbība ir daudz sarežģītāka, nekā to paredz likumi, un līdzšinējais mikrouzņēmumu regulējums daļai ir to pārvērtis par nodokļu optimizācijas shēmu. Tā nedrīkst būt!
Otra problēma: ko darīt provincē tālu prom no Rīgas strādājošiem uzņēmumiem, kas grib strādāt, bet nevar nodrošināt pilnvērtīgu darbu visiem darba ņēmējiem 12 mēnešus no vietas, bet viņiem jāmaksā katru mēnesi obligātās sociālās iemaksas no minimālās algas? Viņi to nevar atļauties un ir gatavi doties “aplokšņu algu” biznesa virzienā.
Negribu meklēt vainīgos, jo ir jāiet uz priekšu. Nodokļu normu izmaiņas nodzēsa draudošo ugunsgrēku, kas sāktos jau rīt, 1. janvārī.
Latvijas nodokļu sistēmu gaida būtiskas reformas, un tās jau ir iekļautas valdības un koalīcijas plānos. Mērķis ir vienkāršas, viegli saprotamas, taisnīgas nodokļu sistēmas izveide, kas aizsargās arī tos, kas nepiedalās darba tirgū, un iedrošinās tos, kuri baidās no birokrātijas. Ir jāmainās visiem! Valsts iestādēm jābūt elastīgām, ātrām, jo arī iesācēju idejas nedrīkst palaist garām.
Nākamais gads mums arī daudz ko sola. Būtiski pieaugs Eiropas fondu finansējums, dodot jaunu impulsu krīzē nonākušajai celtniecības nozarei, radīs jaunas darba vietas un labvēlīgi iespaidos Latvijas ekonomikas attīstību. Mūsu uzdevums ir izmantot šo Eiropas fondu ieguldījumu, lai attīstītu valsts tautsaimniecību un veicinātu tās eksporta potenciālu.
Un vēl – neticiet tiem, kuri sola visu izdarīt viegli, ātri un uzreiz. Es arī gribu ātri, viegli un uzreiz, tikai apzinos, ka tā nemēdz būt. Vēsture māca, ka mazas tautas gudrība ir neļaut kļūdīties tiem, kuri ir pie varas. Esiet klāt!
Godājamie tautieši!
Latvijas valsts nav nedz tās prezidents, nedz premjers, nedz deputāti. Latvijas valsts esam mēs visi kopā. Visi kopā neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vai pasaules malā mēs dzīvojam, neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs runājam mājās! Atmiņas, šaubas, nākotnes cerības, arī vilšanās un prieks – ja tas viss ir saistīts ar Latviju, tad droši sauciet sevi par savējiem! Katrai balsij ir jābūt sadzirdētai, ja tajā izskan cerība par savu valsti, savu Latviju! Cienīsim sevi un būsim uzticīgi brīvai Latvijai!
Laimīgu Jauno gadu mums visiem! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
