Iesaki rakstu: 
Manā dzīvē ir divi svarīgi jautājumi, uz kuriem nespēju rast atbildes. Pirmais – kāpēc masu mediji bez jebkāda filtra tiražē bezjēdzīgus un pat bīstamus uztura padomus. Otrais, daudz mazsvarīgāks – kāda ir dzīves jēga un vai pastāv dzīvība ārpus Saules sistēmas.
Fakts, ka internets ir viena liela miskaste, nevienu vairs nepārsteigs. Nepārbaudīti un neapstiprināti veselības un uztura padomi katru dienu dāsni nonāk ziņu portālos, izgulsnējoties sadaļās "Viņa", "Sieviete" un "Veselība". Tiklīdz nonāk pie veselības un uztura, pat tie kanāli, kas ikdienā iepriecina ar kaut cik kvalitatīvām ziņām par sabiedrību un politiku, pēkšņi kļūst līdz nelabumam dzelteni un stāsta, ka vēzi ārstē ar sodu un ka šokolāde ir efektīvs līdzeklis svara samazināšanai.
Taču tas, kas mani interesē, ir nevis pats miskastes saturs, bet veids, kā tajā miskastē var nonākt. Vai tiešām mediju darbiniekiem ir tik ļoti vienalga par satura kvalitāti, ka tie gatavi publicēt jebko? Paeksperimentēsim!
Brīnumainas pārvērtības
Internets iemācīja man, ka es varu kļūt par jebko. Tāpēc es kļuvu par dziednieci. Sertificētu dziednieci, jo, bez šaubām, vārds "sertificēts" piešķir papildu bonuspunktus jebkurai profesijai.
Lai kļūtu par sertificētu dziednieci, nepieciešama virkne sarežģītu procedūru: pietiek sevi nosaukt par tādu. Tā dzima sertificēta dziedniece Laila Ozoliņa. Laila tāpēc, ka uz dullo atvēru plānotāju un trāpīju uz 2. martu. Ilgi nevarēju izšķirties starp Lavīzi, Luīzi un Lailu, līdz saprastu, ka vārda "Laila" vibrācijas atstāj spēcīgāku enerģētisku iespaidu. Lai enerģētisko iespaidu pastiprinātu vēl vairāk, paņēmu klāt spēcīgu, latvisku uzvārdu. Kaut kur biolaukā notika īssavienojums, un sertificētā dziedniece bija gatava sākt rakstīt.
Laila izveidoja sev e-pastu inboxā. Jo tas ir latviski, un Lailai dzīvē noteikti pietrūkst Dormeo matrača reklāmas.
Apkopojot ilgstošu Praksi, Viedumu un Kosmosa sarunu kopsavilkumu, ko jaunizceptā dziedniece ieguva 20 eksistences minūtēs, cienījamā dziedniece Laila sāka rakstīt. Sasmērējot gana daudz sviesta uz papīra, ieguvu rakstu, kas aicināja:
- Neēst ķiplokus un sīpolus, jo tiem ir slikta enerģētika;
- Neēst eksotiskus augļus un produktus, ko latvieši nekad nav ēduši, jo tos nespēj pilnvērtīgi sagremot mūsu "ģenētiskais kods";
- Badoties un detoksificēties;
- Taisīt kafijas klizmu.
Iedevu palasīt savu veikumu cīņu biedrenei Zimbai, kas ar sajūsmas pilnu saucienu "Beidzot man dzīvē noderēs baltu filoloģija!" pielika rakstam klāt mazliet latviskās dzīvesziņas un kafijas klizmas latvisko māsu – kliņģerīšu tējas klizmu.
Protams, visi ieteikumi ir absolūti antizinātniski un aplami.
Pēc pāris stundām Laila nosūtīja savu rakstu visiem interneta medijiem, kas ienāca prātā. Fails "Patiesi-dziedniecisks-uzturs.docx" aizceļoja meklēt savu vietu interneta miskastē.
Rezonanse
Atzīšos godīgi – man ne jausmas, vai interneta portāli vispār publicē informāciju, ko viņiem atsūta nezināmas izcelsmes subjekti. Lielas cerības es neliku un gandrīz jau aizmirsu par savu mazo nerātnību, līdz nākamajā dienā atnācu uz darbu, atvēru delfi.lv un ieraudzīju... ka mans raksts ir nopublicēts (http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/dziednieces-ieteikumi-kapec-latviesiem-nevajadzetu-est-sipolus-kiplokus-un-bananus.d?id=46822149)! Turklāt nevis oriģināls, bet smuki pārfrāzējot.
Neatpalika arī Dievietei.lv (http://dievietei.lv/sertificeta-dziedniece-laila-ozolina-patiesi-dziedniecisks-uzturs/), kas gan ir drusku mazāk pārsteidzoši.
Izbaudot uz sevis kognitīvo disonansi no "nezinu, raudāt vai smieties" sērijas, gāju izdarīt secinājumus.
Ko tas nozīmē?
Īsi un kodolīgi – neskatoties uz to, ka rakstu ir nopublicējuši tikai divi portāli, viens no kuriem ir delfi.lv, tas jau ir daudz, jo publikāciju skaitam būtu jābūt precīzi nullei. Nevar zināt, vai nenopublicēs vēl kāds. Man, tev, tavai māsai – pusaudzei vai vecmāmiņai – pensionārei tika piespēlēta informācija:
- Informācija, kuras autors ir nezināms cilvēks. Vai tiešām mēs ticēsim kādam tikai tāpēc, ka viņš sauc sevi par sertificētu dziednieku?
- Informācija, kuras autora kvalifikāciju neviens pat nav iedomājies pārbaudīt. Pat ja mēs ticam dziedniekiem, varbūt būtu vērts uzzināt dziednieku reģistrā, vai tāda Laila Ozoliņa vispār pastāv?
- Informācija, kas ir klaji šarlatāniska un vienkārši muļķīga: detoksifikācija ir mīts, kafijas klizma ir bezjēdzīga un bīstama, ēdienam nav enerģētikas un jēdzienu "uztura ģenētiskais kods" es izdomāju pati. Ja cilvēks atteiksies no eksotiskajiem augļiem ziemas periodā, kad vietējais piedāvājums nelutina ar daudzveidību, un ielies sev dibenā kliņģerīšu tēju, kas būs atbildīgs par sekām?
Secinājumi
Mēs dzīvojam laikmetā, kad pagūglēt ir refleksīva atbilde uz smadzeņu "vajag informāciju" kairinājumu. Un faktiski katra cilvēka dzīvē pienāk jautājums, kad smadzenes prasa uzzināt, ko ēst un kā notievēt.
Tāpēc jebkuram, kas publicē informāciju par veselību un uzturu, jāpārliecinās, vai informācija nāk no droša un ticama avota. Kas nav DailyMail kārtējais "britu zinātnieki pierādījuši". Un nedrīkst publicēt to, kas izklausās pēc pilnīgām muļķībām. Var kļūdīties un noticēt tam, kas izklausās nopietns – tas ir normāli. Bet publicēt izteiktus murgus nav piedodami.
Nenoliegšu – es ļoti labi saprotu portālus, kas negrib publicēt zinātniskus rakstus, jo tie nav adaptēti ar zinātni nesaistītam lasītājam – tos vienkārši neviens nelasīs. Un tikpat labi es saprotu lasītājus, kuri nevēlas pavadīt laiku, meklējot, ko nozīmē kārtējais sarežģītais termins rakstā. Mums ārkārtīgi pietrūkst labu zinātnes žurnālistu, kas varētu tulkot zinātni no zinātniskās valodas uz vieglu uztveramu ikdienas valodu.
Daži padomi raksta kvalitātes izvērtēšanai
Izvērtē avotu, kurā raksts ir publicēts. Vai tas ir kvalitatīvu ziņu avots vai "dzeltens" portāls? Vai šī ir medicīnas rakstura lapa vai alternatīvās medicīnas blogs?
Apskati, vai rakstam ir autors. Raksti bez autoriem jau norāda uz to, ka par izvietoto informāciju neatbild neviens.
Ja autors ir norādīts, izvērtē, vai viņa personība ir īsta. Ja ir, padomā, vai izglītība un kvalifikācija atļauj izteikties par uztura jautājumiem. Ļoti bieži par uzturu izsakās jogas pasniedzēji, astrologi, naturopāti, dziednieki, ezotēriķi. Tie nav uzticami informācijas avoti.
Apskati raksta stilu. Ja tekstā redzi frāzes "Brīnumainais atklājums", "Aizmirsti visu, ko līdz šim zināji par X", "Noslēpums, ko tev nekad neizstāstīs ārsti", "Veic brīnumus" — pret rakstīto jāizturas ļoti skeptiski.
Atslēgvārdi, kas var norādīt uz raksta pseidozinātniskumu: "paātrina vielmaiņu", "detox", "uztura enerģētika", "brīnumainas molekulas", "revolucionāra formula", "specifisks produkts X ārstē saslimšanu Y".
Labam rakstam būtu jābūt pamatotam ar pētījumiem, ko parasti izvieto atsaucēs.
Uztura jomā ir daudz argumentācijas kļūdu. Ja redzat, ka raksts pamato kādu diētu vai uztura shēmu ar vārdiem "mūsu senči ēduši un nav slimojuši" , "slavenība X notievēja ar šo diētu, tāpēc tev arī ir jāizmēģina", "dabiski produkti ir labi, nedabiski – inde", pret izlasīto jāizturas ļoti skeptiski. Mūsu senču dzīvildze nebija diez ko gara, jēdziens "dabisks" ir kārtējais mārketinga triks, ar ko pārdot, un slavenības diemžēl ļoti bieži ir pseidozinātnes izplatītāji.
Ja nerodas pārliecība – pajautā speciālistam! Vienkārši uzraksti Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijai vēstuli, un tev atbildēs.
* Pārpublicēts no http://ksenijakomente.lv/mediju-atbildiba-ka-ksenija-par-dziednieci-kluva
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
