Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot glābt situāciju pēc tam, kad Pietiek publiskoja patiesās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda eksotiskā brauciena uz Peru galvaspilsētu Limu vairāk nekā 10 tūkstošus eiro lielās izmaksas un viņa noslepenoto brauciena atskaiti, Gerharda vadītā ministrija ir nākusi klajā ar plašāku "neslepenu" ziņojumu par šī brauciena nozīmi. Publicējam pilnībā arī to:

"Kopsavilkums par Latvijas dalību Klimata pārmaiņu konferencē Limā, Peru 2014. gada 1.-14. decembrī

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) līgumslēdzēju pušu konferences 20.sesija (COP) un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes 10.sesija (CMP), Līgumslēdzēju pušu Pakļautās izpildinstitūcijas (SBI) 41.sesija, Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) 41.sesija un īpašās darba grupas par Durbanas Paplašinātās rīcības platformas (ADP) 2.sesijas 7. Turpinājums (turpmāk - Klimata konference) notika 12 dienas, bet, ieskaitot sagatavošanās sanāksmes, klimata konference ilga 15 dienas.

Klimata konferencē darbs notika 5 paralēlās sarunu plūsmās un katrā no tām ik dienu paralēli notika vairākas sanāksmes. Papildus, notika arī ES iekšējās sanāksmes katrā no jautājumu blokiem. Paralēli norisinājās arī valstu grupu sanāksmes, bilaterālās tikšanās, paralēlie pasākumi (side-events).

Latvijas delegācija Klimata konferencē kopumā apmeklēja ap 430 dažāda ilguma sanāksmes (sākot no relatīvi īsām 30 minūšu sanāksmēm līdz pat sanāksmēm, kas ilga visu dienu, un pēdējās dienās arī nakts laikā) visu darba plūsmu ietvaros (COP, CMP, ADP, SBI, SBSTA), kā arī divpusējās tikšanās, neformālās konsultācijas un Eiropas Savienības (ES) iekšējās koordinācijas sanāksmes u.c. Katras dienas beigās Latvija kā ienākošā prezidentūra piedalījās arī ES galveno sarunu vedēju sanāksmēs, kurās tiek novērtēta aizgājusī diena un izlemti dažādi stratēģiskie sarunu jautājumi. Latvijas delegācijas pārstāvji piedalījās ES ekspertu grupu sanāksmēs (EGI, EGA, LEX, SCIENCE, EGMIT, EGMEX, AFOLU), kurās notiek saturiskā ES viedokļa sagatavošana. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, kuri prezidentūras laikā uzņemsies ekspertu grupu vadību un koordinēšanu, Klimata konferences iznākums noteica darba kārtību prezidentūras laikā. Ņemot vērā ES dalībvalstu lielo interesi, Latvijas pārstāvji organizēja un piedalījās daudzās divpusējās un daudzpusējās sarunās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes un darba programmu, kā arī izzinātu citu dalībvalstu viedokļus un intereses.

Ņemot vērā dažādo līmeņu (t.sk. augsta līmeņa) sanāksmju norisi konferences laikā, bija nepieciešama Latvijas delegācijas pārstāvniecība ne vien ekspertu, bet arī politiskajā līmenī. Klimata konferences laikā Latvijas delegācija pakāpeniski pārņēma pienākumus no Itālijas kā ES Padomes prezidentūras. Latvija ne vien aktīvi iesaistījās ES komandas darba sagatavošanā, bet arī tiešā veidā jau piedalījās ES sarunu vedēju darba koordinēšanā. Latvijas pārstāvji koordinēja ES darbu COP, CMP un SBI plūsmās un katru dienu plānoja ES sarunu vedēju darbu šajās plūsmās, veidoja statusa pārskatus par sarunu progresu u.tml. Papildus, ņemot vērā Eiropas Komisijas lūgumu, Latvijas pārstāvji palīdzēja arī ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā un koordinēšanā.

Delegācijas dalībnieku specifiskie uzdevumi Klimata pārmaiņu konferencē:

Alda Ozola delegācijas vadība, prezentācijas sniegšana atbildēšana uz publiski sesijā uzdotajiem jautājumiem par Latvijas progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanā.

Ilze Prūse - delegācijas vadība, viedokļa sagatavošana un sniegšana Latvijas delegācijas un 2015.gada I pusgada Prezidentūras vārdā. Prezentācijas sagatavošana un atbalsta sniegšana atbilžu sniegšanā uz publiski Latvijai uzdotajiem jautājumiem. Dalība divpusējās ES sanāksmēs ar citām valstīm un valstu grupām. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Latvijas prezidentūras formālā prezentēšana ES koordinācijā un prezidentūras prioritāšu un ieceru pārrunāšana ar ES dalībvalstīm. Piedalīšanās ADP sesijās, kā arī COP un CMP sesijās, paralēli notiekošajos ar starptautiskajām sarunām saistītajos pasākumos.

Elīna Baltroka - dalība ES koordinācijas sanāksmēs, dalība ES sarunu vedēju un galveno runātāju koordinācijas sanāksmēs. Iepazīšanās ar esošajiem koordinatoriem, lai precizētu uzdevumus Latvijas prezidentūras laikā. Dalība ADP sesijās, ES ekspertu grupas par tālāko rīcību (EGFA) darba plānošana sadarbībā ar grupas ekspertiem.

Ilze Vonda - Latvijas delegācijas darba koordinēšana un dienas kārtību veidošana, nepieciešamo izmaiņu operatīvā koordinēšana. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Dalība ES juristu grupas (LEX) sanāksmēs un tās darba plānošana 2015.gadam. Dalība SBI un SBSTA plūsmas sanāksmēs.

Elīna Reihmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana COP plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Pēc Eiropas Komisijas lūguma - atbalsts ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā. Dalība COP un ADP sesijās.

Gusts Zustenieks - dalība SBSTA un SBI plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par finansēm un UNFCCC budžeta jautājumiem. ES ekspertu grupas par budžetu (CG- BUDGET) darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Maija Križmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana SBI plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Dalība SBI sesijas ietvaros notiekošajās sanāksmēs, MA sanāksmēs.

Sofija Grīnvalde - dalība SBI un SBSTA plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par tirgus mehānismiem. Dalība ES ekspertu grupā par mehānismiem (CG-MEX) un ES ekspertu grupā par mazināšanu (EGMIT), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Agita Gancone - prezentācijas sagatavošana un dalība MA sanāksmē. Dalība SBSTA sanāksmēs par ziņošanu un uzskaiti. Dalība ES ekspertu grupā par ziņošanas jautājumiem (CG-REP) un tās turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Ieva Bruņeniece - dalība SBI un SBSTA sanāksmēs par pielāgošanās un zinātnes jautājumiem. Dalība ES ekspertu grupās par adaptāciju (EGA) un zinātni (CG-SCIENCE), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Klimata konferencē nozīmīgākie apspriestie jautājumi:

1) Iecerēto nacionāli nosakāmo emisiju samazināšanas saistību (intended nationally determined contributions, INDC) un pirms — 2020 ambīciju palielināšanas potenciāla lēmums;

2) 2015. gada vienošanās teksta elementi;

3) Jautājumi, kas saistīti ar klimata finansēšanu un fondiem (SCF, LDCF, GEF, GCF, LTF);

4) Ziņošana (tajā skaitā Kioto protokola 2. perioda ziņošanas, uzskaites un pārskata jautājumi); jautājums tiks skatīts SBSTA 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

5) Daudzpusējā novērtēšana;

6) Esošie (JI, CDM) un jaunie (NMM, FVA, NMA) Kioto protokola un Konvencijas mehānismi;

7) Reaģēšanas līdzekļi (response measures); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

8) Zaudējumi un postījumi (loss and damage); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

9) 2013.-2015. gada pārskats (tajā skaitā IPCC 5. ziņojums);

10) Nacionālie pielāgošanās plāni;

11) Mežsaimniecības jautājumi;

12) Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas jautājumi.

Klimata konference bija pēdējais ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pilnais forums pirms 2015. gada, kad Parīzē plānots pieņemt vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada (turpmāk - Parīzes vienošanās). Tādējādi Limā bija obligāti jāpanāk reāls progress vienošanās teksta izstrādē. Darbs Klimata pārmaiņu konferences laikā galvenokārt noritēja, balstoties uz ADP plūsmas līdzpriekšsēdētāju sagatavotajiem Pušu viedokļu kompromisu lēmuma projektiem.

Divas dienas pēc klimata konferences oficiālā noslēguma Puses vienojās par lēmumu „Limas sauciens klimata pasākumiem" (Lima Call for Climate Actiori). Ar šo lēmumu esošais līdzpriekšsēdētāju elementu teksts tika apstiprināts kā 2015. gada vienošanās melnraksta teksts. Šīs ir būtisks solis ceļā uz klimata konferenci Parīzē 2015. gadā. Lēmums aicina samazināšanas saistības aprakstīt skaidrā un caurskatāmā veidā, kā arī norāda uz nepieciešamību, balstoties uz par saistībām iesniegto informāciju, spēt izvērtēt iespējas novērst globālās temperatūras pieaugumu 2°C robežās.

Paralēli „Limas saucienam klimata pasākumiem" klimata konferencē tika pieņemta arī virkne citu nozīmīgu lēmumu, t.sk. ministru deklarācija par izglītošanas un informēšanas nozīmīgumu un tika panākts progress pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu attīstīšanā, finansējuma mobilizēšanā attīstības valstīm, valstu rīcības caurskatāmības nodrošināšanā (daudzpusējā novērtēšana) u.c.

Limas klimata konference bija izšķiroši nozīmīga starptautisko klimata jautājumu darba kārtības noteikšanai Latvijas prezidentūras laikā. Limā tika nolemts, kādi iesniegumi 2015. gada pirmajā pusē jāgatavo iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (atbildīga būs Latvijas prezidentūra). Klimata pārmaiņu konferences saturs un rezultāti noteica Latvijas prezidentūras laikā organizējamo sanāksmju saturu un uzdevumus darbam ekspertu grupās, t.sk., to, kādi pozīciju dokumenti ir jāgatavo un kāds varētu būt to saturs, kādas divpusējās tikšanās ES vārdā nepieciešamas u.c.

Papildus klimata sarunām Limas klimata konferences laikā pirmās nedēļas laikā paralēli starptautiskajām klimata sarunām pirmo reizi Kottvencijas un Kioto protokola vēsturē notika valstīm noteikto mērķu sasniegšanas daudzpusējās novērtēšanas process (MA). Šajā novērtēšanā savus mērķus un progresu to sasniegšanā aizstāvēja arī Latvija. Pēc savas prezentācijas Latvija saņēma jautājumus no vairākām pasaules valstīm, tajā skaitā Ķīnas, Brazīlijas un Austrālijas. Klātesošie Latvijas prezentāciju novērtēja ļoti pozitīvi. MA ir daļa no jaunizveidotās starptautiskā novērtējuma un pārbaudes (IAR) procesa, attīstītajām dalībvalstīm, kas ir noteikts ar Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem. Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada jūnijā notiks otrā daļa daudzpusējam novērtējumam atlikušajām 14 ES dalībvalstīm (BE, BG, CZ, EE, DE, EL, IE, LT, MT, PL, RO, SK, SI, UK). Latvijai būs jānodrošina dalībvalstu koordinācija par atbilžu sagatavošanu uz uzdotajiem jautājumiem un iekļaujamo informāciju prezentācijās, kas saistīta ar kopējo Eiropas Savienībai noteikto mērķa sasniegšanu."

Novērtē šo rakstu:

31
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...