Melbārdes "latviskā dzīvesdziņa" pēc PIETIEK publikācijām izpaužas, izraujot nevietā izaugušu kociņu

Pietiek veselās divās publikācijās aprakstīja, kā KM, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jārūpējas gan par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan kultūrvides pievilcīgumu un kultūras pieminekļu izskatu visā valstī, pati savu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 11a faktiski nekopj – skatam paveras nošņurkuši vārti, apdrupušas ārsienas, pliki pleķi, kas kādreiz bijuši puķudobes, uz kāpnēm jau sākuši augt mazi kociņi.

Pati ministrija nealgo ne sētnieku, ne kādu citu, kura pienākumos ietilptu uzturēt vidi ēkas apkārtnē, kaut gan saimniecības nodaļas pienākumos ietilpst arī veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.

Sākotnēji kultūras ministre pauda viedokli - viņa neuzskatot, ka nekoptā ēka un tās apkārtne būtu kas ārkārtējs, turklāt ministrija darot visu iespējamo savas rocības ietvaros. „Kultūras ministrija uztur un apsaimnieko ēku Valdemāra ielā 11a finansiālo iespēju robežās, kas ļauj paveikt nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus un steidzamākos remontdarbus,” Pietiek skaidro Melbārde.

Turklāt Kultūras ministrijas durvjupriekšas sakopšana neesot nekāda prioritāte. „Apstākļos, kad kultūras nozarei pastāvīgi trūkst finansējuma, Kultūras ministrijas ēkas remonts nav starp prioritātēm,” uzsver ministre. Turklāt ministrija uzskata, ka par ēkas apdrupušo izskatu nemaz neesot atbildīga, jo nams pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ).

Tomēr VNĪ apliecināja, ka tas gluži neatbilst patiesībai. Kā Pietiek skaidroja VNĪ pārstāve Jolanta Grāmatniece, pašreizējais KM ēkas stāvoklis ir rezultāts tam, ka nav rasts finansējums, lai starp VNĪ un KM noslēgtu nekustamā īpašuma nomas līgumu, kā rezultātā nomas maksa tiktu novirzīta ēkas uzturēšanai un nepieciešamajiem remontdarbiem.  „Šobrīd  ir spēkā pagaidu risinājums – apsaimniekošanas/lietošanas līgums, ar kuru īpašuma apsaimniekošana un uzturēšana ir deleģēta KM,” norāda Grāmatniece.

Tiesa, ēkas apkārtnes izskats liecina, ka runa ir ne tikai par finanšu līdzekļiem, bet arī par vienkāršu vēlēšanos sakopt savu durvjupriekšu. Apkopēju un sētnieka pakalpojumus KM iegādājas ārpakalpojumā. Lai gan iepirkumā skaidri definēts, kādus pagalma un pieguļošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumus ministrija vēlas saņemt, proti, iepirkuma uzvarētājam esot jānodrošina pagalma slaucīšana, atkritumu savākšana, zālāja pļaušana un ravēšana, zālāju, krūmu un ietves laistīšana, lapu un atkritumu savākšana, krūmu apgriešana vienu reizi sezonā vai pēc Kultūras ministrijas norādījumiem, tomēr nama izskats un apkārtne liecina, ka neviens ministrijā nerūpējas, lai šis līgums arī tiktu pildīts.

Pēc Pietiek publikācijām, kas bija veltītas šai tēmai, ministrijas vadība gan uz tām ir reaģējusi diezgan savdabīgi, - nekādi citi uzkopšanas darbi nav manāmi, toties ir izrauts uz objekta pagalma kāpnēm izaugušais kociņš. Kultūras ministres "sabiedrisko attiecību speciāliste" Iveta Bērziņa-Bebriša atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai ministrija ir vēl kaut ko veikusi savas durvjupriekšas uzkopšanas labā, izņemot uz kāpnēm augošā kociņa iznīdēšanu, un vai rīkojumu to izraut devusi ministre vai kāds cits.

Saistībā ar šo situāciju Pietiek publicē dažus publiskus izteikumus pasākumos, kuros kultūras ministre pēdējā pusotra gada laikā īpaši spilgti slavējusi latviskās dzīvesdziņas diktēto vajadzību pēc sakoptas vides:

- „Uzņēmēji, kuri veiksmīgi iekļauj latvisko gudrību savā darbībā, ir lielisks piemērs, kā integrēt senās prasmes mūsdienīgā dzīvesveidā.”

- "Gan valdības deklarācijā, gan Saeimas darbā būtu noderīgi informēt lēmumu pieņēmējus par dažādām tēmām un atslēgas jēdzieniem. Piemēram, ievēroju, ka daudzi nesaprot, kas ir latviskā dzīvesziņa. To tad vajadzētu arī skaidrot."

- "Ir ļoti svarīgi darīt visu, lai mēs valsts simtgadi sagaidām ar sakārtotiem kultūras objektiem. Mēs darīsim visu, lai tas notiktu."

Novērtē šo rakstu: