Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globalizācijas prioritāte ir vienveidība. Kultūras prioritāte ir daudzveidība. Globalizācijas atribūti ir unifikācija, kosmopolītisms, korporatīvisms, kultūras identitātes nevajadzība un valsts suverenitātes nevajadzība. Kultūras atribūti ir visdažādākās formas daudzveidība un daudzveidības aizsardzība kopsolī ar kultūras identitātes vajadzību un valsts suverenitātes vajadzību.

Kultūras atribūtiem ir jāgarantē totāla savdabība. Katra kultūra vēlas būt totāla savdabība pati sev un totāla savdabība citu kultūru acīs. Kultūra nemīl, ja to vienādo ar kādu citu kultūru. Pieļaujama vienīgi tipoloģiskā līdzība, bet nevis semantiskā vienādība.

Kultūru tipoloģisko līdzību sekmē attiecīgo kultūru autoru piederība vienai rasei. Vienas rases pārstāvju kultūras ir tipoloģiski līdzīgas. Tam ir objektīvs arguments – rases genotipiskā kopība.

Cilvēks nevar izvēlēties savu vecāku rasi. Kultūra nevar izvēlēties savu autoru rasi. Tāpēc katra kultūra ir spiesta samierināties ar savu autoru rasi. Latviešu kultūra vienmēr ir bijusi eiropeīdu rases kultūra. Ar to tai ir jāsamierinās uz mūžu mūžiem. Tā pati nevar izvēlēties negroīdo, mongoloīdo vai kādu citu rasi. Tāpēc latviešu kultūra gribot negribot ir tipoloģiski līdzīga eiropeīdu citām kultūrām.

Taču tik tikko minētajās rindkopās pareizi ir raksturota vienīgi kultūra. Globalizācija ir nepareizi raksturota. Globalizācijas prioritāte faktiski nav vienveidība. Globalizācijas prioritāte ir vienveidība tikai „zelta miljarda” liberālajā ideoloģijā.  Šī ideoloģija cilvēces masās cenšās panākt priekšstatu par globalizācijas vienveidību. Ja globalizācija ir vienveidība, tad cilvēces kultūrām nav vērts mocīties saglabāt savu unikālo seju. Cilvēces masām ir jāpārtrauc nervozēt par savu identitāti un pret jebkura veida identitāti jāizturas kā pret pagātnes tramīgu kaprīzi. Globalizācija vienādo planētas kultūras. Globalizācija ir fatāla vienādotāja. Pret to nav vērts protestēt. Liberālisms neiesaka to darīt. Saprātīgāk ir pakļauties fatālajai vienādotājai. Globalizācija vienalga agrāk vai vēlāk vienādos visas kultūras.

Tādu priekšstatu, lūk, vēlas panākt liberālisms.Tā mērķis ir saglabāt uz planētas Rietumu hegemoniju, kuras komandieris ir ASV. Bet hegemoniju var visērtāk saglabāt tad, ja visi dzīvo atbilstoši Rietumu dzīves standartiem un brīvprātīgi atsakās no savdabības un patstāvības. Tāpēc cilvēcei tiek iestāstīts par vienveidību.

Liberālā ideoloģija apzināti ignorē planētas reālo daudzveidību. Liberālās ideoloģijas saimniekiem ir vajadzīgs, lai visi dzīvotu saskaņā ar viņu diktētajiem noteikumiem. To prasības tiek nomaskētas ar abstrakto jēdzienu „globalizācija”. Zemtekstā tas nozīmē nacionālās valsts suverenitātes zākāšanu, dolāra planetāro kundzību, vietējo finanšu un ekonomisko tirgotavu atvēršanu Rietumu naudai un precēm, dažādu viltīgu partnerības līgumu noslēgšanu, planētas viena stratēģiskā komandpunkta valdīšanu.

Saprotams, globalizācijas jēdzienam var būt ne tikai ideoloģiskā slodze. Ikviens cilvēks jēdzienu var izmantot visdažādākajās apziņas refleksijās, ja to centrā ir planetārās parādības. Tādas parādības var būt visdažādākās gan materiālajā sfērā, gan garīgajā sfērā. Globalizācijas daudzveidība ir ļoti raiba.

Jēdziens „globalizācija” ir vēsturiski jauns jēdziens. Tas kļuva populārs pirms dažiem gadu desmitiem. Jēdziens ir atvasināts no daudz senāka vārda „globāls”. Jau sen cilvēki par globālu dēvēja kaut ko tādu, kas attiecās uz visu pasauli un ir visaptverošs pasaules mērogā. Piemēram, pasaules karš, pasaules globālās problēmas ūdens un pārtikas apgādē.

Visjaunākajos laikos apspriež ne tik daudz statiskas globālas izpausmes. Visjaunākajos laikos galvenokārt apspriež globālos procesus – dažādu artefaktu (cilvēka darinājumu) planetāro izplatību. Cilvēki ir masveidā sākuši domāt un rīkoties planetārā mērogā. Piemēram, demogrāfijas un migrācijas jomā. Arī liberālisms ir planetārā mēroga misionārs. Pārdomāti nomaskējies ģeopolitiskais misionārs. 

Globalizācijas atribūts ir daudzu līdz galam nesaprastais multikulturālisms. Multikulturālisms ir kultūru polifonijas identitāte un šīs identitātes ideoloģija. Tātad globāla akcija. Multikulturālismā atspoguļojās cilvēces pašsaglabāšanās instinkts. Respektīvi, vēlēšanās izdzīvot smagos polietniskajos apstākļos, kad katrs etnoss fanātiski sargā savu identitāti. Tas apgrūtina etnisko līdzāspastāvēšanu, kā arī bremzē solidaritāti starpetniskajās attiecībās. Tādā vēsturiskajā situācijā ir vajadzīga jauna morālā, psiholoģiskā, zinātniskā, politiskā un ideoloģiskā pieeja. Šī jaunā pieeja ir multikulturālisms.

Par multikulturālismu ne tikai Latvijas sabiedrībā ir nožēlojami pelēcīga neskaidrība. Nožēlojami pelēcīgo neskaidrību sistemātiski baro veselā saprāta lejupslīde un masu cilvēku mentalitātes sociāli politiskās varenības pieaugums. Bezprātīgie un aprobežotie politiķi, ierēdņi, žurnālisti, pseidozinātnieki kropļo multikulturālisma skaidrojumu.

Tā, piemēram, nākas lasīt, ka multikulturālisms nerisinot kultūru mijiedarbību. Multikulturālisms paredzot dažādu kultūru līdzāspastāvēšanu, bet nevis mijiedarbību. Līdzāspastāvēšana daudziem šovinistiski sakarsētiem prātiem nepatīk. Viņi vēlas mijiedarbību. Praktiski tas nozīmē - asimilāciju. Šovinistiski sakarsētie prāti klusībā sapņo par asimilāciju. Viņu ieskatā maksimālais, ko multikulturālisms spējot etnopolitikā, esot tolerances veicināšana. Bet tā nav taisnība.

Multikulturālismam var būt milzīga loma kultūru mijiedarbībā. Taču vispirms ir jāvienojas par mijiedarbības definīciju. Šovinistiski sakarsētajiem prātiem mijiedarbība ir politiskā spiediena rezultāts, izpildot valdības lēmumus. 

Kā zināms, voluntāri uzspiesta griba nekad neko labu nav panākusi. Visbiežāk ir panākusi neapmierinātību un atklātu pretestību. Tas katrā ziņā attiecās arī uz politiskās varas uzspiesto kultūru mijiedarbību. Cita lieta ir organiski evolucionējoša mijiedarbība, dabiskās nepieciešamības un brīvprātīgi veikta mijiedarbība, bet nevis politiskās varas uzspiestā mijiedarbība, ko mūsdienās ne reti dēvē par „integrāciju”. Arī Latvijā ir vairākas „integrācijas programmas”. To uzmuldēšana ir finansiāli izdevīgs pasākums. „Integrācijas” aizsegā var sadalīt miljonus.

Ļoti būtisks ir viens moments. Multikulturālisma likteni nenosaka vienīgi attiecīgās zemes pamattautas etnopolitika. Multikulturālisma liktenis ir manāmi atkarīgs no attiecīgās zemes cittautiešu diasporām. Proti, no katras diasporas sirds skaidrības un prāta gudrības.

Diasporai ir divi uzdevumi. Diasporas uzdevums ir etnokulturālās identitātes saglabāšana un adaptācija dzīves vidē, panākot abu uzdevumu harmonisku realizāciju.

Diasporas kultūra ir divu kultūru sintēze - dzīves vides un savas kultūras sintēze. Daudziem diasporas pārstāvjiem ir divas dzimtenes; mazā un lielā dzimtene, reālā un vēsturiskā dzimtene. Ja cilvēks ir tālu prom no dzimtenes, tad viņš sāk vairāk cienīt un mīlēt savu kultūru. Tas noteikti ir jāzina un jāņem vērā etnopolitikas autoriem. Bet tas vēl nav būtiskākais.

Būtiskākais ir tas, ka diasporas eksistences nosacījumus ļoti lielā mērā ietekmē attiecīgās diasporas elites politiskā un kulturoloģiskā kompetence. Un, lūk, šajā ziņā var būt milzīgas problēmas. Diasporas politiski un kulturoloģiski kompetentas elites trūkums var nodarīt lielu postu. Tā tas ir noticis pēcpadomju Latvijā. Pie mums jau no paša sākuma diasporu elites prioritātes vienmēr ir bijušas „prihvatizācija” un alkatīgs „bizness”. Lielajā krievu diasporā vispār neatradās elite, kura gribētu rūpēties par savējiem. Krievu diasporas „kuratori” jau pašā sākumā kļuva ebreju politiskie karjeristi.

 Protams, katrā diasporā ir sastapti patriotiski noskaņoti cilvēki. Taču viņus vienmēr nobīda malā „latviešu valdošajām aprindām tuvu stāvošie” un „diasporai vērtīgie” glumie pielīdēji. Šo rindu autoram pēdiņās citētā leksika ir rūgti iespiedusies atmiņā jau no aizvadītā gadsimta 80.gadu beigām, nodarbojoties ar valodas politiku un no 1993.gada ar multikulturālismu.

Faktiski multikulturālā vide ir ļoti atraktīva vide. Tajā ideju translācija notiek radoši un bez ārējā spiediena. Tas aprobežotiem etnopolitiķiem ļoti nepatīk. Aprobežotiem etnopolitiķiem patīk visur iejaukties un visus komandēt. Alerģija pret iejaukšanos un komandēšanu ir ne tikai cilvēkiem, bet arī tautām un kultūrām.

Tagad nepārdomāti saka, ka multikulturālisms veicinot separātismu un konfrontāciju. Atšķirīgu etnosu un kultūru līdzāspastāvēšana esot separātisma un konfrontācijas avots. Internetā 2015.gada 17. augustā varēja lasīt šādu teikumu: „[..]Eiropā skaita un lieluma ziņā aug savrupas reliģiskas un kultūras kopienas, kas ir pretrunā ar pilsoniskās sabiedrības ideju”.

Atkal ir jāvienojas par definīciju. Kas ir pilsoniskā sabiedrība? Vai tik tiešām pilsoniskā sabiedrība ir etniski, kulturoloģiski, reliģiski unificēta sabiedrība?

Par pilsonisko sabiedrību ir divas definīcijas: liberālistu definīcija un pārējo definīcija. Saskaņā ar liberālisma kanoniem pilsoniskā sabiedrība ir sociāli politiski impotenta sabiedrība. Tā sastāv no atsevišķiem (atomāriem) pilsoņiem. Viņi ir atrauti no sava etnosa, reliģiskās draudzes, diasporas. Liberālisma pilsoniskajā sabiedrībā neeksistē rases identitāte un etniskā identitāte, kultūras identitāte un reliģiskā identitāte. Eksistē vienīgi pilsoniskā identitāte.

Tātad atkal tāpat kā liberālisma viltībās ar globalizāciju  tiek dots trieciens identitātei. Tiek pieļauta vienīgi pilsoniskā identitāte. Citas identitātes nav vajadzīgas.

Pilsoniskā identitāte sociāli politiski ir ļoti vāja identitāte. Pilsonis ir atstāts viens pats. Visa pilsoniskā sabiedrība ir vienpašu mehāniska summa un nekas vairāk. Pilsoniskās sabiedrības biedri nav saistīti ar apziņu un gribu, kopīgiem uzskatiem un kopīgām interesēm. Katrs pilsonis-vienpatis ir atrauts no tautas, baznīcas, diasporas.

Bet pats drūmākais ir tas, ka liberālisma pilsoniskajā sabiedrībā tautas kolektīvā pašidentifikācija tiek likvidēta. Nepastāv tautas kopīgie ideāli un mērķi. Nepastāv tautas iespēja kolektīvi aizstāvēt savu etnisko un kultūras identitāti, kā arī valsts nacionālo suverenitāti. Liberālismā nav iespējams padzīt Lielo Bandu. To nevar izdarīt viens cilvēks – LR pilsonis. To var izdarīt tikai kolektīvs spēks. Bet kolektīvs spēks pilsoniskajā sabiedrībā nespēj uzdīgt. No liberālisma viedokļa Latvijā ir ideāla pilsoniskā sabiedrība. Tāpēc vienotās vienotības krāsotās un nekrāsotās dāmas vienotās partijas kongresā vienoti dzied vienotas oratorijas par Lielās Bandas panākumiem.

Globālās migrācijas un demogrāfiskās pārejas uzstutētajā eiropeīdu nākotnē multikulturālisms ir neizbēgama realitāte. Rietumu valstu etnopolitikas sekmes būs atkarīgas no prasmes pielietot multikulturālisma koncepciju atbilstoši lokālajiem nosacījumiem. Līdz šim tas nav izdevies, jo priekšroku guva asimilēšanas mānija. Šī mānija visu izpostīja. Rietumeiropas politiskā elite, protams, tūlīt vainu uzvēla multikulturālismam un paškritiski neatzina savu politiski stratēģisko izgāšanos.

Rietumu civilizācijā dažās zemēs ļoti dziļas saknes ir individuālismam. Tajās liberālisma pilsoniskā sabiedrība principā nav svešķermenis. Cilvēkiem patiešām nav liela interese ne par etnisko identitāti, ne par reliģisko identitāti. Lielpilsētu iedzīvotāji jau var nesaprast vārdu „etniskā kultūra” nozīmi. Šajās zemēs kauns un negods ir tam, kurš kādam jautā par viņa etnisko izcelsmi un ticību.

Taču Rietumu civilizācijā ir zemes, kurās dominē etniski kolektīvistiskās identitātes gars. Šajās zemēs individuālisma gars nav impozants. Cilvēkiem vairāk interesē etniski kolektīvistiskā identitāte nekā individuālistiski pilsoniskā identitāte. Latvieši ietilpst šajā grupā. Latviešu sirdīm un prātiem tīksminoša vērtība ir valoda, pagānisma un folkloras tradīcijas, etniski nepiejaucēti kadri valsts pārvaldē. Latviešiem vistuvākās ir kolektīvistiskās vērtības.

Acīmredzot nākotnē viss būs atkarīgs no tā, cik pareiza būs polietniskās un multikulturālās sabiedrības stratēģiskā konsolidācija. Ja politiķi pratīs reālo daudzveidību konsolidēt visiem kopīgu stratēģisko mērķu vārdā, saglabājot etnosu un kultūru diferenci, tad dzīve ritēs bez savstarpēji neuzticīgas un naidīgas baltkvēles. Personu, sociālo spēku, intelektuālo korporāciju, ideju, koncepciju, teoriju pretstāve noteikti būs, jo lieliski piestāv multikulturālajai atraktīvajai videi. Pretstāve būs, bet nebūs asiņaina konfrontācija, kā tas diemžēl ir sastopams jau tagad. Ja etnopolitika būs šovinistiska, tad ir jārēķinās ar konfrontāciju. Jo tālāk nākotnē, jo „baltajiem” konfrontācijā ar citām rasēm būs arvien mazākas un mazākas izredzes kaut ko panākt savā labā. Par to atgādinās divas organiski vienotas statistikas - migrācijas statistika un demogrāfiskā statistika.

Novērtē šo rakstu:

23
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...