Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globalizācijas prioritāte ir vienveidība. Kultūras prioritāte ir daudzveidība. Globalizācijas atribūti ir unifikācija, kosmopolītisms, korporatīvisms, kultūras identitātes nevajadzība un valsts suverenitātes nevajadzība. Kultūras atribūti ir visdažādākās formas daudzveidība un daudzveidības aizsardzība kopsolī ar kultūras identitātes vajadzību un valsts suverenitātes vajadzību.

Kultūras atribūtiem ir jāgarantē totāla savdabība. Katra kultūra vēlas būt totāla savdabība pati sev un totāla savdabība citu kultūru acīs. Kultūra nemīl, ja to vienādo ar kādu citu kultūru. Pieļaujama vienīgi tipoloģiskā līdzība, bet nevis semantiskā vienādība.

Kultūru tipoloģisko līdzību sekmē attiecīgo kultūru autoru piederība vienai rasei. Vienas rases pārstāvju kultūras ir tipoloģiski līdzīgas. Tam ir objektīvs arguments – rases genotipiskā kopība.

Cilvēks nevar izvēlēties savu vecāku rasi. Kultūra nevar izvēlēties savu autoru rasi. Tāpēc katra kultūra ir spiesta samierināties ar savu autoru rasi. Latviešu kultūra vienmēr ir bijusi eiropeīdu rases kultūra. Ar to tai ir jāsamierinās uz mūžu mūžiem. Tā pati nevar izvēlēties negroīdo, mongoloīdo vai kādu citu rasi. Tāpēc latviešu kultūra gribot negribot ir tipoloģiski līdzīga eiropeīdu citām kultūrām.

Taču tik tikko minētajās rindkopās pareizi ir raksturota vienīgi kultūra. Globalizācija ir nepareizi raksturota. Globalizācijas prioritāte faktiski nav vienveidība. Globalizācijas prioritāte ir vienveidība tikai „zelta miljarda” liberālajā ideoloģijā.  Šī ideoloģija cilvēces masās cenšās panākt priekšstatu par globalizācijas vienveidību. Ja globalizācija ir vienveidība, tad cilvēces kultūrām nav vērts mocīties saglabāt savu unikālo seju. Cilvēces masām ir jāpārtrauc nervozēt par savu identitāti un pret jebkura veida identitāti jāizturas kā pret pagātnes tramīgu kaprīzi. Globalizācija vienādo planētas kultūras. Globalizācija ir fatāla vienādotāja. Pret to nav vērts protestēt. Liberālisms neiesaka to darīt. Saprātīgāk ir pakļauties fatālajai vienādotājai. Globalizācija vienalga agrāk vai vēlāk vienādos visas kultūras.

Tādu priekšstatu, lūk, vēlas panākt liberālisms.Tā mērķis ir saglabāt uz planētas Rietumu hegemoniju, kuras komandieris ir ASV. Bet hegemoniju var visērtāk saglabāt tad, ja visi dzīvo atbilstoši Rietumu dzīves standartiem un brīvprātīgi atsakās no savdabības un patstāvības. Tāpēc cilvēcei tiek iestāstīts par vienveidību.

Liberālā ideoloģija apzināti ignorē planētas reālo daudzveidību. Liberālās ideoloģijas saimniekiem ir vajadzīgs, lai visi dzīvotu saskaņā ar viņu diktētajiem noteikumiem. To prasības tiek nomaskētas ar abstrakto jēdzienu „globalizācija”. Zemtekstā tas nozīmē nacionālās valsts suverenitātes zākāšanu, dolāra planetāro kundzību, vietējo finanšu un ekonomisko tirgotavu atvēršanu Rietumu naudai un precēm, dažādu viltīgu partnerības līgumu noslēgšanu, planētas viena stratēģiskā komandpunkta valdīšanu.

Saprotams, globalizācijas jēdzienam var būt ne tikai ideoloģiskā slodze. Ikviens cilvēks jēdzienu var izmantot visdažādākajās apziņas refleksijās, ja to centrā ir planetārās parādības. Tādas parādības var būt visdažādākās gan materiālajā sfērā, gan garīgajā sfērā. Globalizācijas daudzveidība ir ļoti raiba.

Jēdziens „globalizācija” ir vēsturiski jauns jēdziens. Tas kļuva populārs pirms dažiem gadu desmitiem. Jēdziens ir atvasināts no daudz senāka vārda „globāls”. Jau sen cilvēki par globālu dēvēja kaut ko tādu, kas attiecās uz visu pasauli un ir visaptverošs pasaules mērogā. Piemēram, pasaules karš, pasaules globālās problēmas ūdens un pārtikas apgādē.

Visjaunākajos laikos apspriež ne tik daudz statiskas globālas izpausmes. Visjaunākajos laikos galvenokārt apspriež globālos procesus – dažādu artefaktu (cilvēka darinājumu) planetāro izplatību. Cilvēki ir masveidā sākuši domāt un rīkoties planetārā mērogā. Piemēram, demogrāfijas un migrācijas jomā. Arī liberālisms ir planetārā mēroga misionārs. Pārdomāti nomaskējies ģeopolitiskais misionārs. 

Globalizācijas atribūts ir daudzu līdz galam nesaprastais multikulturālisms. Multikulturālisms ir kultūru polifonijas identitāte un šīs identitātes ideoloģija. Tātad globāla akcija. Multikulturālismā atspoguļojās cilvēces pašsaglabāšanās instinkts. Respektīvi, vēlēšanās izdzīvot smagos polietniskajos apstākļos, kad katrs etnoss fanātiski sargā savu identitāti. Tas apgrūtina etnisko līdzāspastāvēšanu, kā arī bremzē solidaritāti starpetniskajās attiecībās. Tādā vēsturiskajā situācijā ir vajadzīga jauna morālā, psiholoģiskā, zinātniskā, politiskā un ideoloģiskā pieeja. Šī jaunā pieeja ir multikulturālisms.

Par multikulturālismu ne tikai Latvijas sabiedrībā ir nožēlojami pelēcīga neskaidrība. Nožēlojami pelēcīgo neskaidrību sistemātiski baro veselā saprāta lejupslīde un masu cilvēku mentalitātes sociāli politiskās varenības pieaugums. Bezprātīgie un aprobežotie politiķi, ierēdņi, žurnālisti, pseidozinātnieki kropļo multikulturālisma skaidrojumu.

Tā, piemēram, nākas lasīt, ka multikulturālisms nerisinot kultūru mijiedarbību. Multikulturālisms paredzot dažādu kultūru līdzāspastāvēšanu, bet nevis mijiedarbību. Līdzāspastāvēšana daudziem šovinistiski sakarsētiem prātiem nepatīk. Viņi vēlas mijiedarbību. Praktiski tas nozīmē - asimilāciju. Šovinistiski sakarsētie prāti klusībā sapņo par asimilāciju. Viņu ieskatā maksimālais, ko multikulturālisms spējot etnopolitikā, esot tolerances veicināšana. Bet tā nav taisnība.

Multikulturālismam var būt milzīga loma kultūru mijiedarbībā. Taču vispirms ir jāvienojas par mijiedarbības definīciju. Šovinistiski sakarsētajiem prātiem mijiedarbība ir politiskā spiediena rezultāts, izpildot valdības lēmumus. 

Kā zināms, voluntāri uzspiesta griba nekad neko labu nav panākusi. Visbiežāk ir panākusi neapmierinātību un atklātu pretestību. Tas katrā ziņā attiecās arī uz politiskās varas uzspiesto kultūru mijiedarbību. Cita lieta ir organiski evolucionējoša mijiedarbība, dabiskās nepieciešamības un brīvprātīgi veikta mijiedarbība, bet nevis politiskās varas uzspiestā mijiedarbība, ko mūsdienās ne reti dēvē par „integrāciju”. Arī Latvijā ir vairākas „integrācijas programmas”. To uzmuldēšana ir finansiāli izdevīgs pasākums. „Integrācijas” aizsegā var sadalīt miljonus.

Ļoti būtisks ir viens moments. Multikulturālisma likteni nenosaka vienīgi attiecīgās zemes pamattautas etnopolitika. Multikulturālisma liktenis ir manāmi atkarīgs no attiecīgās zemes cittautiešu diasporām. Proti, no katras diasporas sirds skaidrības un prāta gudrības.

Diasporai ir divi uzdevumi. Diasporas uzdevums ir etnokulturālās identitātes saglabāšana un adaptācija dzīves vidē, panākot abu uzdevumu harmonisku realizāciju.

Diasporas kultūra ir divu kultūru sintēze - dzīves vides un savas kultūras sintēze. Daudziem diasporas pārstāvjiem ir divas dzimtenes; mazā un lielā dzimtene, reālā un vēsturiskā dzimtene. Ja cilvēks ir tālu prom no dzimtenes, tad viņš sāk vairāk cienīt un mīlēt savu kultūru. Tas noteikti ir jāzina un jāņem vērā etnopolitikas autoriem. Bet tas vēl nav būtiskākais.

Būtiskākais ir tas, ka diasporas eksistences nosacījumus ļoti lielā mērā ietekmē attiecīgās diasporas elites politiskā un kulturoloģiskā kompetence. Un, lūk, šajā ziņā var būt milzīgas problēmas. Diasporas politiski un kulturoloģiski kompetentas elites trūkums var nodarīt lielu postu. Tā tas ir noticis pēcpadomju Latvijā. Pie mums jau no paša sākuma diasporu elites prioritātes vienmēr ir bijušas „prihvatizācija” un alkatīgs „bizness”. Lielajā krievu diasporā vispār neatradās elite, kura gribētu rūpēties par savējiem. Krievu diasporas „kuratori” jau pašā sākumā kļuva ebreju politiskie karjeristi.

 Protams, katrā diasporā ir sastapti patriotiski noskaņoti cilvēki. Taču viņus vienmēr nobīda malā „latviešu valdošajām aprindām tuvu stāvošie” un „diasporai vērtīgie” glumie pielīdēji. Šo rindu autoram pēdiņās citētā leksika ir rūgti iespiedusies atmiņā jau no aizvadītā gadsimta 80.gadu beigām, nodarbojoties ar valodas politiku un no 1993.gada ar multikulturālismu.

Faktiski multikulturālā vide ir ļoti atraktīva vide. Tajā ideju translācija notiek radoši un bez ārējā spiediena. Tas aprobežotiem etnopolitiķiem ļoti nepatīk. Aprobežotiem etnopolitiķiem patīk visur iejaukties un visus komandēt. Alerģija pret iejaukšanos un komandēšanu ir ne tikai cilvēkiem, bet arī tautām un kultūrām.

Tagad nepārdomāti saka, ka multikulturālisms veicinot separātismu un konfrontāciju. Atšķirīgu etnosu un kultūru līdzāspastāvēšana esot separātisma un konfrontācijas avots. Internetā 2015.gada 17. augustā varēja lasīt šādu teikumu: „[..]Eiropā skaita un lieluma ziņā aug savrupas reliģiskas un kultūras kopienas, kas ir pretrunā ar pilsoniskās sabiedrības ideju”.

Atkal ir jāvienojas par definīciju. Kas ir pilsoniskā sabiedrība? Vai tik tiešām pilsoniskā sabiedrība ir etniski, kulturoloģiski, reliģiski unificēta sabiedrība?

Par pilsonisko sabiedrību ir divas definīcijas: liberālistu definīcija un pārējo definīcija. Saskaņā ar liberālisma kanoniem pilsoniskā sabiedrība ir sociāli politiski impotenta sabiedrība. Tā sastāv no atsevišķiem (atomāriem) pilsoņiem. Viņi ir atrauti no sava etnosa, reliģiskās draudzes, diasporas. Liberālisma pilsoniskajā sabiedrībā neeksistē rases identitāte un etniskā identitāte, kultūras identitāte un reliģiskā identitāte. Eksistē vienīgi pilsoniskā identitāte.

Tātad atkal tāpat kā liberālisma viltībās ar globalizāciju  tiek dots trieciens identitātei. Tiek pieļauta vienīgi pilsoniskā identitāte. Citas identitātes nav vajadzīgas.

Pilsoniskā identitāte sociāli politiski ir ļoti vāja identitāte. Pilsonis ir atstāts viens pats. Visa pilsoniskā sabiedrība ir vienpašu mehāniska summa un nekas vairāk. Pilsoniskās sabiedrības biedri nav saistīti ar apziņu un gribu, kopīgiem uzskatiem un kopīgām interesēm. Katrs pilsonis-vienpatis ir atrauts no tautas, baznīcas, diasporas.

Bet pats drūmākais ir tas, ka liberālisma pilsoniskajā sabiedrībā tautas kolektīvā pašidentifikācija tiek likvidēta. Nepastāv tautas kopīgie ideāli un mērķi. Nepastāv tautas iespēja kolektīvi aizstāvēt savu etnisko un kultūras identitāti, kā arī valsts nacionālo suverenitāti. Liberālismā nav iespējams padzīt Lielo Bandu. To nevar izdarīt viens cilvēks – LR pilsonis. To var izdarīt tikai kolektīvs spēks. Bet kolektīvs spēks pilsoniskajā sabiedrībā nespēj uzdīgt. No liberālisma viedokļa Latvijā ir ideāla pilsoniskā sabiedrība. Tāpēc vienotās vienotības krāsotās un nekrāsotās dāmas vienotās partijas kongresā vienoti dzied vienotas oratorijas par Lielās Bandas panākumiem.

Globālās migrācijas un demogrāfiskās pārejas uzstutētajā eiropeīdu nākotnē multikulturālisms ir neizbēgama realitāte. Rietumu valstu etnopolitikas sekmes būs atkarīgas no prasmes pielietot multikulturālisma koncepciju atbilstoši lokālajiem nosacījumiem. Līdz šim tas nav izdevies, jo priekšroku guva asimilēšanas mānija. Šī mānija visu izpostīja. Rietumeiropas politiskā elite, protams, tūlīt vainu uzvēla multikulturālismam un paškritiski neatzina savu politiski stratēģisko izgāšanos.

Rietumu civilizācijā dažās zemēs ļoti dziļas saknes ir individuālismam. Tajās liberālisma pilsoniskā sabiedrība principā nav svešķermenis. Cilvēkiem patiešām nav liela interese ne par etnisko identitāti, ne par reliģisko identitāti. Lielpilsētu iedzīvotāji jau var nesaprast vārdu „etniskā kultūra” nozīmi. Šajās zemēs kauns un negods ir tam, kurš kādam jautā par viņa etnisko izcelsmi un ticību.

Taču Rietumu civilizācijā ir zemes, kurās dominē etniski kolektīvistiskās identitātes gars. Šajās zemēs individuālisma gars nav impozants. Cilvēkiem vairāk interesē etniski kolektīvistiskā identitāte nekā individuālistiski pilsoniskā identitāte. Latvieši ietilpst šajā grupā. Latviešu sirdīm un prātiem tīksminoša vērtība ir valoda, pagānisma un folkloras tradīcijas, etniski nepiejaucēti kadri valsts pārvaldē. Latviešiem vistuvākās ir kolektīvistiskās vērtības.

Acīmredzot nākotnē viss būs atkarīgs no tā, cik pareiza būs polietniskās un multikulturālās sabiedrības stratēģiskā konsolidācija. Ja politiķi pratīs reālo daudzveidību konsolidēt visiem kopīgu stratēģisko mērķu vārdā, saglabājot etnosu un kultūru diferenci, tad dzīve ritēs bez savstarpēji neuzticīgas un naidīgas baltkvēles. Personu, sociālo spēku, intelektuālo korporāciju, ideju, koncepciju, teoriju pretstāve noteikti būs, jo lieliski piestāv multikulturālajai atraktīvajai videi. Pretstāve būs, bet nebūs asiņaina konfrontācija, kā tas diemžēl ir sastopams jau tagad. Ja etnopolitika būs šovinistiska, tad ir jārēķinās ar konfrontāciju. Jo tālāk nākotnē, jo „baltajiem” konfrontācijā ar citām rasēm būs arvien mazākas un mazākas izredzes kaut ko panākt savā labā. Par to atgādinās divas organiski vienotas statistikas - migrācijas statistika un demogrāfiskā statistika.

Novērtē šo rakstu:

23
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...