Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iecerēts zinātniski publicistisko darbu cikls „Melnbaltās refleksijas”. Šis teksts ar apakšvirsrakstu „Preambula” ir cikla priekšvārds. Katras preambulas uzdevums ir sniegt vajadzīgos paskaidrojumus. Šī preambula nav izņēmums.

Vispirms, protams, ir jāpaskaidro žanra izvēle. Katrs žanrs nežēlīgi reglamentē saturu un formu. Katrā žanrā var būt tikai tam piemērots materiāls un stils.

Līdz šim Rietumu kultūrā nevienā laikmetā refleksijas žanrs nav atradies žanriskās hierarhijas virsotnē. Taču tas ir atradies katra laikmeta atsevišķu domātāju (filosofu, teologu, rakstnieku, zinātnieku, mākslinieku) iecienīto žanru hierarhijas virsotnē. No latviešu domātājiem tas pārliecinoši attiecās uz Raini. Viņš jūsmīgi mīlēja refleksijas žanru un to regulāri izmantoja visu mūžu.

Diemžēl latviešu sabiedrība par to ir pliekani informēta. Raiņa jūsmīgā attieksme pret refleksijas žanru tika apzināti noslēpta no tautas. Vismaz tā tas ir viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā, kas ir centrālais un visplašākais informatīvais avots par Raini.

Par to parūpējās viens cilvēks. Tā bija viņa histēriska kaprīze, kas viņam godu nedara. Viņa uzvārds nav jānosauc. Ne tikai tāpēc, ka šis cilvēks ir miris. Grēks būtu aizmirst šī cilvēka nacionālos nopelnus. Uz to fona ir piedodama ne viena vien viņa kaprīze. Bez šī cilvēka iniciatīvas, administratīvās varas un cilvēciskās reputācijas PSRS Zinātņu akadēmijas Prezidijā mums nebūtu Raiņa garīgā mantojuma grandiozā kopsavilkuma – latviešu kultūrā oriģināla un formas ziņā joprojām neatkārtota darinājuma.

Šodien ir pamatotas šaubas par mūsu humanitārās inteliģences profesionālo tieksmi un kompetenci sagatavot kāda latviešu rakstnieka vai dzejnieka kopotu rakstu akadēmisko izdevumu. Tas prasa ne tikai ilgstošu skrupulozu darbu, bet, būtiskākais, daudzu zinātnisko disciplīnu augstu attīstības līmeni. Nav noslēpums, ka Rīgā, Visvalža ielā dominējošās zinātniskās aktivitātes ir bluķa vilkšana, iešana ķekatās, ziņģu ziņģēšana piemērotās un nepiemērotās reizēs.

PSRS bija noteiktas kvotas kopotu rakstu izdošanā. Nacionālo republiku (tātad arī LPSR) mirušo kultūras darbinieku kopotu rakstu maksimālais apjoms drīkstēja būt 15 sējumi. Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskais izdevums ir divas reizes lielāks – 30 sējumi. Maskavā to panāca minētais cilvēks. 15 sējumos latviešu tauta atkal būtu saņēmusi tikai pusi no Raiņa, kā tas jau bija pirms un pēc II Pasaules kara.

Minētais cilvēks bija izcila personība. Neapšaubāmi arī pretrunīga personība, kā tas pieklājās īstiem vīriem. Viņš dievināja Raini. Bet tajā pašā laikā viņam ārprātīgi nepatika Raiņa lietotais žanriskais apzīmējums „Refleksijas”. Tā bija kaut kāda neveselīga attieksme pret šo vārdu. Naids pret Raiņa „Refleksijām” bija tik griezīgs, ka tika upurēta zinātnē (tekstoloģijā) stingrā pavēle konsekventi saglabāt autora terminoloģiju. Tā rezultātā 24.sējumā Raiņa refleksijas tika pasniegtas kā dienasgrāmatas ieraksti un piezīmes.

Tāpēc sabiedrība var nezināt, ka Rainis bija kaismīgs refleksiju fans. Šis žanrs vitāli saskanēja ar viņa intelektuālo un māksliniecisko iedabu. Rainis bija lakonisko žanru specs. Var teikt – literārais sprinteris. Refleksijas žanrs arī pieder lakoniskajiem žanriem. Rainis visu mūžu sapņoja sarakstīt romānu. Viņš, iespējams, ne visai gribēja ticēt, ka romāna sacerēšanas maratons nav piemērots viņa prātam un garam. Toties viņa prātam un garam bija lieliski piemērots impulsīvais un lakoniskais refleksijas sprints.

Tik tikko teiktais neattiecas tikai uz Raini. Refleksijas žanrs vitāli saskan ar katra cilvēka iedabu un talantu, ja tajā prevalē refleksijas – apcerīgs pārdzīvojumu izvērtējums. Refleksijas žanrs kutelīgi piemērots ir radošai personībai, ja tās garīgo procesu prioritāte ir pašizziņa - sajūtu, pārdzīvojumu un pārdomu uztveršana un apcerēšana.

Taču pārdzīvojumu izvērtējuma ieganstam nav obligāti jābūt cilvēka pašizziņai. Iegansti var būt visdažādākie. Tajā skaitā sociāli politiskie, ekonomiskie, kulturoloģiskie un cita veida notikumi. Turklāt aktuāli notikumi, kuri satrauc cilvēku. Viņa satraukums var literāri koncentrēties refleksijas formātā.

Nākas droši paļauties, ka pēc „Preambulas” turpmāko refleksiju idejiskais avots būs aktuālas norises Latvijā un citur. Mēs dzīvojam reti neparastā un reti interesantā laikmetā. Mēs dzīvojam unikālā laikmetā. Mūsu laikmets ir globālo sociālo problēmu analītikas zelta laikmets. Būt šī unikālā laikmeta aculieciniekam un neizmantot apburošo iespēju izprast šī unikālā laikmeta līdzcilvēkus, sabiedrību, tautu, nāciju, valsti, starptautiskos procesus un globālās tendences noteikti atgādinātu lielu muļķību un pat izskatītos kā zināmas aprobežotības pazīme. Turklāt mūsu laikmets ir tik lielā mērā unikāls, ka kārdinoši iedrošina atsacīties no zinātnē tradicionālās normas analītiski vērtēt tikai apmēram 100 gadus vecu materiālu. Zinātnē sensenis uzskata, ka aktuālā (sava laika) materiāla analīze ir bezprātīga nodarbošanās. Materiālam esot jānostāvas, lai to varētu objektīvi saprast un pareizi novērtēt.

Tā tas ir pieņemts zinātnē. Bet tā tas nav pieņemts zinātniskajā publicistikā. Ja zinātnē iesaka aplūkot tikai vecos laikus, tad zinātniskajā publicistikā iesaka aplūkot jaunos laikus kopsakarībā ar vecajiem laikiem. Zinātniskajā publicistikā tagadne savijas ar pagātni, kā arī var savīties ar nākotnes prognozēm.

Cikls „Melnbaltās refleksijas” ir iecerēts kā zinātniskās publicistikas pasākums. Bet kur ir publicistika, tur parasti ir divas krāsas – baltā un melnā. Labās izpausmes un sliktās izpausmes. Publicistika runā par šodienas notikumiem. Tātad runā par dzīvo procesu visdažādākajos kultūras segmentos. Savukārt dzīvs process tikai tad ir patiesi dzīvs, ja tajā dialektiski sadurās pretēji elementi.

Katru reizi paredzēts citēt attiecīgo konkrēto ziņu – refleksijas iedvesmotāju.

Piemēram, aizvadītajā laikā visdziļāko iespaidu no Latvijas dzīves atstāja šāda ziņa. Citāts no interneta publikācijas 2015.gada 31.oktobrī: „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, ar kuras vidusskolas eksāmenu rezultātiem nepietiek, lai pretendētu iekļūt Kembridžā.”

Jau vismaz 20 gadus bija zināms par mūsu jauniešu grūtībām, plānojot tūlīt pēc vidusskolas iestāties kādā angļu augstskolā. Pie tam runa nebija tikai par Kembridžu vai Oksfordu. Piemēram, Latvijas ģimnāziju absolventi bija spiesti vismaz gadu papildus mācīties, lai iestātos angļu tehniskajā augstskolā.

Šajā ziņā principā daļēji nav nekāda jaunuma, un tāpēc tā nerada lielu saviļņojumu. Lielu saviļņojumu izraisa vārdi „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Saviļņojums tūlīt materializējas smeldzošā kaunā. Ļoti, ļoti smeldzošā kaunā. Turklāt tas ir tāda tipa kauns, kas nerodas sakarā ar citām mūsu apkaunojošām izdarībām.

Neapšaubāmi, kauns ir par nepiedodami daudzām nebūšanām pēcpadomju Latvijā. Kauns ir par latviešu nespēju valsts darbam deleģēt godīgus un gudrus cilvēkus. Kauns ir par valdošās kliķes nacionālo nodevību, nacionālo bagātību iztirgošanu ārzemniekiem, noziegumu brīvības ieviešanu, pielīšanu amerikāņiem, Lielās Bandas finanšu afērām. Kauns ir par rusofobiju daudzu latviešu mutēs un Rīgas mediju melīgajos opusos. Kauns ir par valdības tizlo nacionālo politiku un pašnāvniecisko migrācijas politiku.

Bet tas ir, tā teikt, elementārs kauns bez dziļām saknēm sirdī un dvēselē. Var pat teikt, ka tas ir kolektīvais kauns, ko nenākas tik smeldzoši pārdzīvot. Latviešu kauns ietilpst austrumeiropiešu kopējā kaunā. Latviešu nebūšanas praktiski ne ar ko neatšķiras no Austrumeiropas citu etnosu nebūšanām pēc sociālisma sistēmas sabrukuma. Lumpeniskās un plebejiskās izcelsmes politiskās elites sagrābtajās zemēs visur ir alkatība, muļķības, morālais pagrimums, „prihvatizācija”, korupcija, shēmošana, budžeta izzagšana, nacionālās nodevības, pielīšana amerikāņiem, rusofobija, tizla nacionālā politika un pašnāvnieciska migrācijas politika. Turklāt citur var būt vēl trakāk nekā LR. Tā, piemēram, nesen cilvēci iepriecināja ziņa par vienas nelielas Austrumeiropas valstiņās ministra raženo zādzību, savos bankas kontos pārskaitot gandrīz pusi no valsts budžeta. Mūsu Lielā Banda vēl nav bijusi tik talantīga valsts budžeta izzagšanā un savstarpējā sadalīšanā.

Cita lieta ir drausmīgā atziņa „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Par to ir smeldzošs kauns. Iespējams, vieglāk būtu ap sirdi, ja mēs būtu vienīgā valsts ES, kas brīvprātīgi atsacījās no cukura ražošanas, šprotu eksporta, zilo govju slaukšanas u.tml. Taču tā nav. Mēs esam vienīgā valsts ES, kurai ir mūsdienu prasībām neadekvāta izglītība. Un tas nebūt nav tas pats, kas atpalicība ekonomikā, sportā vai citā materiālās kultūras jomā. Runa ir par garīgo atpalicību.

Mūsu atpalicība ir izglītībā. Tātad garīgās kultūras jomā, latviešu intelektuālās attīstības jomā, latviešu inteliģences un intelektuāļu jomā. Atpalicība izglītībā ir atpalicība smadzenēs. Tāda atpalicība izsmējīgi rāda ar pirkstu uz tautas garīgo potenciālu un cilvēcisko kvalitāti. Un par to ir ļoti, ļoti smeldzošs kauns. Kauns būt garīgi visatpalikušākajiem Eiropā nav kolektīvais kauns, bet gan izteikti individuāls kauns – viena etnosa kauns un katra šī etnosa pārstāvja kauns.

Novērtē šo rakstu:

39
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...