Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apaļš mēnesis bija vajadzīgs Satiksmes ministrijai, kas ir nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja, lai tā spētu saskaitīt, cik valsts naudas kopā ir ieguldīts šajā uzņēmējsabiedrībā.

Šāda pieprasīta informācija "ir jāapstrādā", - tā pagājušā gada 3. decembrī Pietiek  paziņoja Satiksmes ministrija, kuras vadītāja pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Jautājumu, kāds īsti pašlaik ir kopējais Latvijas valsts līdzekļu apjoms, kas dažādos veidos ir ieguldīts AS Air Baltic Corporation (pilnais airBaltic nosaukums), Pietiek decembra sākumā bija uzdevuši vairāki lasītāji.

3. decembrī Pietiek nosūtīja Satiksmes ministrijai jautājumu: "Vai Satiksmes ministrija varētu sniegt pilnīgu informāciju par valsts dažāda veida ieguldījumiem (tieši ieguldījumi pamatkapitālā, aizdevumi, citi ieguldījumi) AS Air Baltic Corporation kopš uzņēmuma nodibināšanas, par katru ieguldījumu minot tā veidu, apjomu un ieguldījuma veikšanas laiku?"

Jau pēc nepilnām divdesmit minūtēm ministrija apliecināja, ka jautājumu ir saņēmusi. Izrādījās gan, ka šādas informācijas tās rīcībā uzreiz neesot, taču esot zināmi "speciālisti", kas to varot pateikt. "Jautājumu saņēmām, noskaidrosim pie speciālistiem atbildes," paziņoja ministrija.

Taču pēc piecarpus stundām negaidot izrādījās, ka ziņu par to, cik īsti liels ir valsts ieguldījums airBaltic, nav ne pašas Satiksmes ministrijas, ne arī tai zināmo "speciālistu" rīcībā. Līdz ar to ministrija paziņoja, ka "pieprasītajai informācijai" ir nepieciešama "apstrāde", kas varot prasīt pat divas nedēļas laika. Nekādus tālākus skaidrojumus ministrija sniegt nevēlējās.

Turklāt interesanti, ka izrādījās - ne jausmas par valsts ieguldījumu airBaltic nebija ne Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kuras vadībā Ministru kabinets atbalstīja vēl 80 miljonu eiro "aizdošanu" aviokompānijai, ne satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Kozlovskim.

Nu, pēc mēnesi ilga darba Satiksmes ministrija ir saskaitījusi valsts kopējos ieguldījumus airBaltic - publicējam šos aprēķinus pilnībā:

"Par valsts ieguldījumiem AS Air Baltic Corporation

Satiksmes ministrijā ir saņemts Lato Lapsas elektronisks (e-pasts) iesniegums par valsts dažāda veida ieguldījumiem AS Air Baltic Corporation kopš uzņēmuma nodibināšanas.

Akciju sabiedrība Air Baltic Corporation tika dibināta 1995.gada 8.februārī. Satiksmes ministrija 2000.gada 4.aprīlī no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" pārņēma akciju sabiedrības Air Baltic Corporation 1 250 355 akcijas (akcijas nominālvērtība -10 LVL) 12 503 550 LVL.

2002.gada 29.jūlijā akcionāri nolēma samazināt katras akcijas nominālvērtību no 10 latiem uz 0.20 latiem un novirzīt 23 305 145 latus no pamatkapitāla iepriekšējo periodu uzkrāto zaudējumu segšanai.

2004.gada 13.decembrī pēc akcionāru lēmuma akciju sabiedrība Air Baltic Corporation tika reģistrēts Komercreģistra. Saskaņā ar Komerclikuma prasībām, katras akcijas nominālvērtība tika mainīta uz 1 latu, samazinot akciju skaitu no 2 378 076 līdz 475 615.

2011.gadā samaksāts par SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošajām AS Air Baltic Corporation 224 454 akcijām LVL 224 454.

2011. gada 21. oktobrī Latvijas valsts izsniedza pirmo Valsts aizdevumu LVL 16 miljonu (EUR 22.77 miljoni) apmērā, lai veiktu mantisko ieguldījumu AS Air Baltic Corporation.

2011. gada 13. decembrī Latvijas valsts apstiprināja otrā Valsts aizdevuma izsniegšanu. Otrais Valsts aizdevums tika sadalīts divās daļās:

Pirmā daļa: konvertējamais aizdevums LVL 41.6 miljonu (EUR 59.19 miljonu) apmērā, lai veiktu mantisko ieguldījumu AS Air Baltic Corporation;

Otrā daļa: aizdevums LVL 25.4 miljonu (EUR 36.14 miljonu) apmērā.

2015.gada jūnijā palielina pamatkapitālu, ieguldot 15 809 735 LVL apmērā, konvertējot emitētās obligācijas uz akcijām.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam (klasificēta informācija ar pakāpi - DIENESTA VAJADZĪBĀM) ir iegādātas 20 190 838 konvertējamās obligācijas, kas 2015.gada novembrī konvertētas par akcijām 20 190 838 EUR vērtībā. No 2015.gada decembra kopīgais AS Air Baltic Corporation pamatkapitāls ir 125 320 788 EUR.

K. Ozoliņš, Valsts sekretārs."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...