Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Medicīnā par kumulāciju sauc kaitīgu vielu uzkrāšanos organismā. Cilvēkos uzkrājas kaitīgas vielas, izraisot mentālo sabrukumu. Cilvēku garīgajai veselībai viskaitīgākā viela ir absurda, perversa, melīga, idiotiska, neloģiska, iracionāla informācija. Piemēram, portāls „Delfi” cilvēkiem katru dienu piegādā grandiozu porciju kaitīgu vielu. Šajā porcijā ir gan absurda un perversa, gan melīga un idiotiska, gan neloģiska un iracionāla informācija. „Delfi” lasītājam nav iespējams saglabāt garīgi normāla cilvēka veselību.

Par cilvēku mentālo sabrukumu liecina dažādas pazīmes. Viena no tām ir domāšanas, prāta, uztveres haotizāzijas uzkrāšanās (kumulācija) cilvēkos. Šī pazīme noteikti ir viena no visnepatīkamākajām pazīmēm, jo norāda par cilvēciskuma sabrukumu. Cilvēks vairs nav Homo Sapiens, bet ir tikai Homo vai kaut kas līdzīgs Homo erectus – stāvus ejošam cilvēkam bez saprāta. Homo galvā ir tumšs, dziļš, miglains bezdibenis, liela nekārtība, juceklis, zināšanu neloģisks izkārtojums. Patiesībā tas vairs nav Homo, bet ir Posthomo.

Šodienas Latvijā ar mentālo sabrukumu sastopamies katru dienu. Rīgas medijos atspoguļotā varas inteliģences darbība un uzvedība liecina par mentālo haosu. Liecina arī par mentālā haosa progresēšanu. Tāpēc iederas vēl viens medicības jēdziens – dispozīcija (organisma nosliece uz kādu slimību).

Kā tas praktiski izpaužas?

Tas praktiski izpaužas tādējādi, ka cilvēki vairs nav spējīgi atšķirt normu no patoloģijas. Cilvēki vairs nav spējīgi atšķirt, kas ir slikts un kas ir labs, kas ir derīgs un kas nav derīgs, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs. Cilvēkos viss ir sajucis tik grandiozā pakāpē, ka viņi nav spējīgi atdalīt negatīvas izpaumes no pozitīvām izpausmēm. Cilvēku smadzenēs valda haoss. Negatīvais un pozitīvais saduļķojies vienā melnā duļķojumā. Haoss palielinās un duļķojuma līmenis ceļas. Tas ir visbriesmīgākais. Kaitīgo vielu kumulācija turpinās un neviens to nevēlas apturēt. Cilvēku nosliece (dispozīcija) uz mentālo haosu ir acīmredzama. „Delfi” finansē sabiedrība – valsts budžets. Nevienu tas neuztrauc. Tā vien liekas, ka latvieši vairs neprot eksistēt, piemēram, bez „Delfi” informācijas par „transpersonu, kas pārgulējusi ar vairāk nekā 2000 vīriešu: man vienkārši patīk sekss”.

Mentālais haoss ir fundamentāli destabilizējošs faktors. Cilvēku apziņu dominējoši pārņem asimetriskas, odiozas, destruktīvas alianses. Cilvēku apziņa kļūst šizofrēniska un deģeneratīva. Intelektuālie procesi devalvējas un sairst. Cilvēka refleksijas zaudē kognitīvo adekvātumu – precīzu īstenības izziņu un atveidojumu. Daudzi vairs neprot atšķirt gudru cilvēku no muļķa, godīgu cilvēku no negodīga cilvēka, inteliģentu cilvēku no neinteliģenta cilvēka, izglītotu cilvēku no neizglītota cilvēka, ideālistu no materiālista, parvēniju (iznireli) no apdāvināta cilvēka, pielīdēju no principiāla cilvēka, zinātnieku no šarlatāma, rakstnieku no grafomāna, mākslinieku un āksta. Tāpat neprot atšķirt politisko karjeristu no politiski talantīga cilvēka, nekaunīgu demagogu no kvēla patriota.

Par to, piemēram, liecina naivi cerīgā attieksme pret Vējoni, Kučinski, „par-politikas” guru Pavļutu, „No sirds Latvijai” sentimentālo dvēseļu kutinātāju Sudrabu, nelietīgo Bordānu, Jurašu, Strīķi, antropoloģiski netradicionālo Kaimiņu, antropoloģiski kroplo Rinkēviču.

Slavens ir mūsu politiķu bezidejiskums – iespēja nodarboties ar politiku bez jebkādas konceptuālās orientācijas. Tā cēlonis noteikti ir mentālais haoss. Daudzi cilvēki un arī paši politiķi nesaprot, kas vispār ir politika un kādas prasības ir politiķiem. Nevienu neuztrauc, ka valsts vadībā nonāk indivīdi bez elementāras politiskās stājas, sagatavotības, idejiskās programmas, nacionālajiem un sociālajiem ideāliem.

Tipiski par to nesen internetā blādījās viens tipisks „politiķis”: „Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atteikusies savās rindās uzņemt trīs partijas “Vienotība” deputātus, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" pauda Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Pragmatiskākie "Vienotības" deputāti ir pievienojušies ZZS. Trim deputātiem esam atteikuši, bet negribu viņus saukt vārdos, lai nebojātu viņu politisko karjeru (!?) un iespējas iekļauties citās partijās (!?), kā arī sadarbības iespējas (!?) nākotnē," intervijā klāsta Tavars”.

Tavara kungs neapjēdz savu izteikumu kroplību. Viņš pats sevi vērtē kā bezidejisku mīkstmiesi un analoģiski vērtē arī pārējos kolēģus. Īsti politiķi pirms vēlēšanām nemaina partiju, lai iekļūtu parlamentā. Katra partija ir idejiski specifiska organizācija ar oriģinālu skatījumu uz politiskajiem uzdevumiem. Partijas biedriem ir stingra politiskā nostāja. Viņu politiskā nostāja organiski saskan ar attiecīgās partijas programmu. No savas politiskās nostājas īsts politiķis nekad neatsakās un turklāt vēl amorāli savtīgā nolūkā, lai paliktu pie „lielās siles”.  Tavara un viņam līdzīgu tipu, kā arī elektorāta mentālais haoss ir riebīgs šķērslis Latvijas politiskās dzīves elementārā sakārtošanā.

Mentālais haoss drausmīgi atsaucas uz LR vērtējumu vispār. LR nav politiski normāla valsts. Latvijā ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valdošās kliķes režīms. To negaidīti liels cilvēku skaits nav spējīgs saskatīt un godīgi atzīt.

Grandiozs haoss ir cilvēku priekšstatos par izziņas procesu, zināšanām, zināšanu patiesumu. Cilvēki ir pasākuši jaunas zināšanas gūt tikai no masu komunikācijas līdzekļu rubrikām „Stāsti, padomi, idejas”. Viņi nelasa speciālo literatūru. Ar daiļliteratūru viņi tiekas „Delfi” rubrikā „Spilgts citāts”. Viņi vadās no medijos sastaptām pamācībām „Padomi, kā darba intevijās gudri runāt par atalgojumu”, „8 soļi, kā konfliktu pārvērst garīgā zeltā”, „Ja sieviete ir sista, spļāviens sejā nešķiet slikts”, „Našķis, kam piedēvē veselību uzlabojošas īpašības”. Viņi jūsmo par priekšlikumu pirms 6.oktobra vērtēt Saeimas deputātu kandidātus atbilstoši kritērijam „Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos”. Daudzi ir pārliecināti, ka „viedokļu plurālisms” ir pareizākais un vienīgais ceļš uz patiesību un patiesām zināšanām.

Daudzu cilvēku mākslinieciskā gaume ir juceklīga. Pat tādi nopietni darbinieki kā bibliotēkāri nebaidās atklāt lasītāju mākslinieciskās gaumes haosu. Lūk, kādu informāciju internetā izplata Ventspilī: „Grāmatu tops sevī ietver katra mēneša desmit lasītākās daiļliteratūras grāmatas Ventspils Galvenās bibliotēkas Daiļliteratūras un literatūrzinātnes nodaļā. Marta top 10. Laipni aicinām iepazīties ar topa grāmatām, apraksti zemāk. Pie attiecīgās grāmatas apraksta ir iespējams nonākt arī spiežot uz (!?) nosaukuma (!?). JŪ NESBĒ – SLĀPES. KARĪNA RAČKO – DEBESIS PELNOS. DŽEINA ORIJA – ASINSMĀSAS. ALENS ESKENSS – DZĪVE, KURU APROKAM. MIŠELA RIČMONDA – LAULĪBU LĪGUMS. A. DŽ. FINNS – SIEVIETE LOGĀ. ROBERTS GALBRAITS – DZEGUZES SAUCIENS. NORA ROBERTSA – KAD SAULRIETS NOSKŪPSTA DEBESIS. KRISTIANS BANGS FOSS – NĀVE BRAUC AR AUDI. BARBARA TEILORE BREDFORDA – KAVENDONAS NAMS”.

Tautu pārbauda ar politisko brīvību. Tautai dod politisko brīvību, lai noskaidrotu, vai tauta pareizi izprot politiskās brīvības jēgu, prot izmantot politisko brīvību, vai tautai brīvība vispār ir vajadzīga, tauta vēlas un prot nosargāt brīvību.

Antantes valstis latviešu tautu tādā veidā pārbaudīja I Pasaules kara beigās. Latviešiem tika dota brīvība, vērīgi sekojot viņu kompetencei reālā saskarsmē ar brīvību. LR de jure sāka atzīt tikai 1921.gadā. Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de jure atzina ASV. Tas jocīgā veidā notika 1922.gada 28.jūlijā. ASV atzina pastāvošo valdību, bet nevis valsti – Latvijas Republiku.

Otro reizi latviešiem formālu brīvību deva sarkanās Krievijas imperators Jeļcins, lai no Latvijas iztaisītu „Trojas zirgu”. Respektīvi, Maskavas laupītājus caur Latvijas bankām ievestu „Eiropā”.

Nenormāli daudzu latviešu attieksmē pret politisko brīvību valda haoss. Daudzi nespēj aptvert, ka pēc iestāšanās ES vairs nevar būt runas par LR valstisko suverenitāti. Suverenitāte ir zaudēta pēc iestāšanās Eiropas „kolhozā”. Suverēna valsts un konfederācijas dalībvalsts sevī neietver vienu un to pašu nacionālās neatkarības gradāciju. Pēc iestāšanās ES nacionālā neatkarība ir zaudēta. Secinājums ir viens: latviešiem politiskā brīvība nav liels dārgums. Daudzi šo negaidīto un apkaunojošo faktu nevēlas atzīt, un viņiem to neļauj atzīt mentālais haoss. 

Tautu pārbauda ne tikai ar brīvību. Tautu pārbauda arī ar zinātni, mākslu, garīgās kultūras mantojumu. Tādā gadījumā atklājas, kāda ir tautas attieksme pret zinātni, mākslu,  garīgās kultūras mantojumu. Pašlaik latviešos mentālā haosa kumulācija ir sasniegusi tādus apgriezienus, ka atspoguļojas visos pārbaudes veidos. Tautā melns saduļķojums valda gan attieksmē pret brīvību, gan attieksmē pret zinātni, mākslu, garīgās kultūras mantojumu. Brīvība nav vajadzīga, zinātne ir sagrauta, mākslas centrā ir postmodernisma kakājums un šī dārgā mantojuma saglabāšana speciāli uzceltā atejā - Laikmetīgās mākslas muzejā.

Latviešu tauta skaidri nesaprot, vai kapitālisms ir triumfs jeb kapitālisms ir katastrofa, valstī ir suverenitāte jeb valstī ir ģeopolitiskā verdzība, valstī ir masveida zagšana jeb valstī ir bizness, valstī akadēmiskajās norisēs ir zinātniskums jeb valstī akadēmiskajās norisēs prevalē šarlatānisms, valsts mediji melo jeb valsts mediji ziņo patiesību, valstī ir ideoloģija jeb valstī ir manipulācija, valsts institūcijās ir idiotijas un noziedzība jeb valsts institūcijās ir piedodamas kļūdas un piedodama īslaicīga nezināšana, valstī dzīvo latviešu tauta jeb valstī dzīvo „idle poor” bars.

Novērtē šo rakstu: