Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Mentalitātes valsts eksāmens

Arturs Priedītis
17.01.2014.
Komentāri (137)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēdz būt dažādi eksāmeni. Mēdz būt individuālie eksāmeni, kad katrs atsevišķi kārto eksāmenu. Mēdz būt nosacīti kolektīvie eksāmeni, kad kolektīva dalībniekiem ir jātiek galā ar konkrētu uzdevumu un tā izpilde ir sava veida kolektīvais eksāmens. Mēdz būt nosacīti superkolektīvie eksāmeni, kad visai tautai ir jātiek galā ar konkrētu uzdevumu un tā izpilde ir sava veida eksāmens attiecīgajai tautai.

Cilvēces vēsturē tautai tāds eksāmens vienmēr ir bijusi iespēja veidot un pārvaldīt savu valsti. Valsts izveide un pārvaldīšana tiek uzskatīta par vislielāko pārbaudījumu tautai. Priekš tautas valsts kļūst savdabīgs etniskais, nacionālais, politiskais, morālais, psiholoģiskais, intelektuālais, profesionālais izaicinājums, rūdījums, gribasspēka, enerģijas un pasionaritātes pārbaude, kuru var dēvēt par valsts eksāmenu. Ja tauta sekmīgi nokārto valsts eksāmenu, tad tauta ir sasniegusi vēsturiskās attīstības mērķi. Nacionāli suverenās valsts izveidošana ir vienīgais un galvenais tautas vēsturiskās attīstības mērķis. Tāda ir transcendentālā, varētu teikt – Dieva novēlētā, tautas pastāvēšanas metafiziskā jēga.

Bez valsts eksāmena izglītības dokumentu nevar saņemt. Izglītības iestādes atestātu vai diplomu var saņemt tikai pēc valsts eksāmena (viena vai vairāku) sekmīgas nokārtošanas.

Ar tautas valsts eksāmenu ir savādāk. Nekur nav teikts, kurai tautai ir jābūt sava valsts. Tāpat nekur nav teikts, kurai tautai var nebūt sava valsts, un tā var nekārtot valsts eksāmenu. Cilvēces vēsturē daudzām tautām nekad nav bijusi sava valsts. Piemēram, čigāniem nekad nav bijusi sava valsts. Nav manīts, ka čigāni īpaši pārdzīvotu savas valsts trūkumu un kaut kur censtos izveidot savu valsti. Tas pats attiecās uz daudzām citām tautām.

XX gadsimtā, kuru var slavēt kā starptautisko tiesību modes gadsimtu, jau I Pasaules kara laikā tapa vairākas konceptuālās pieejas par tautas valstiskumu. Viena konceptuālā pieeja balstās uz pašnoteikšanās principu. Tas nosaka, ka katrai tautai ir tiesības uz savu valsti.

Otra konceptuālā pieeja balstās uz teritoriālā veseluma principu. Tas nosaka, ka nevienai valstij nedrīkst atņemt teritoriju, lai tajā izveidotu jaunu valsti. Teiksim, LR nedrīkst atņemt teritoriju, ko XX gs. mākslīgi (ņemot vērā katoļu priestera F.Trasūna ierosinājumu) sāka dēvēt par Latgali, lai izveidotu Latgales valsti. Pieņemsim – Latgales Katoļu Republiku.

Neapšaubāmi, no abiem principiem katrs velk uz savu pusi. Latgales Katoļu Republiku nemaz nedrīkst dibināt, jo tādējādi tiktu apdraudēts LR teritoriālais veselums, kuru aizsargā starptautiskās tiesības.

Minētais piemērs ir visai tālu no īstenības, un par Latgales Katoļu Republikas juridisko neiespējamību, domājams, neviens neraudātu, kaut gan t.s. latgaliešu iracionālā separātisma klaigāšanai ir sena vēsture. Kā tas pie mums, dažādu absurdu faniem mēdz būt, t.s. latgalieši nezina, ka viņi ir visīstākie latvieši (senās latviešu cilts pēcnācēji) un vārds „latgalietis” ir tikpat mākslīgs veidojums kā vārds „Latgale”.

Cita lieta ir to nelaimīgo tautu sūrais liktenis, kuras iekļautas kādā impērijā. Tās vēlas izveidot valsti, taču saskaņā ar starptautiskajām tiesībām impērijai ir juridiski atļauts nešķirties no teritorijas par labu tautai, kura vēlas turpmāk dzīvot nacionāli suverēnā valstī.

Starp citu, I Pasaules kara beigās Baltijas likteni lielā mērā ietekmēja amerikāņu konsekventā attieksme pret teritoriālā veseluma principu. Amerikāņi negribēja Krievijai atņemt Baltijas guberņas. Amerikāņi savu pozīciju tolaik raksturoja šādi: “Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka neatkarības (jaunu valstu izveidošana - A.P.) Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai."

Amerikāņi pilnā mērā atzina LR tikai pēc tam, kad Krievijas boļševiki oficiāli atsacījās no Latvijas teritorijas. No lielvalstīm ASV pēdējā juridiski atzina LR neatkarību. Tas notika tikai 1922.gada 28.jūlijā. Turklāt toreiz ASV juridiski atzina vienīgi LR valdību, bet nevis valsti. Amerikāņi parādīja, ka var būt arī tāda de iure piemērošanas forma.

Vārdu sakot, etnisko grupu (tautu) starptautiski tiesiskais statuss ir ļoti neviendabīga un pretrunīga parādība. Tā ir saistīta gan ar daudzsološi skaistu un it kā humānu retoriku, gan ar imperiālistisko lielvalstu teritoriālo un ģeopolitisko interešu aizstāvību.

Eksāmenam ir jāgatavojas. Lai nokārtotu eksāmenu, vulgāri sakot, ir „jānobriest”. Muļķīgi un naivi ir doties uz eksāmenu bez sagatavošanās.

Arī tautas valsts eksāmens prasa noteiktu briedumu. Zinātne (etnoloģija, kultūras antropoloģija, kulturoloģija, etnopolitoloģija) ir apkopojusi pamatīgu materiālu par dažādu tautu sociālās, valstiskās, politiskās, administratīvi profesionālās ģenēzes vēsturisko pieredzi. Zinātne ir iepazinusies ar ļoti daudzu tautu uzkrātajām zināšanām valstiskuma jautājumos. Balstoties uz bagāto un vispusīgo vēsturisko pieredzi, zinātne ir formulējusi etnopolitisko procesu likumsakarības.

To funkcionēšanai ir planetāri universāls raksturs. Protams, izņēmumi vienmēr ir sastopami. Taču zinātnes izstrādātās etnopolitisko procesu likumsakarības ir vērtīgs devums un mums var palīdzēt izprast daudzas reālijas. Saprotams, tas attiecas arī uz Latvijas reālijām.

Tautu sociālās un politiskās attīstības tempi ir dažādi. Dažāds ir cilšu konsolidācijas temps, kad no radniecīgām ciltīm izveidojās tauta. Kad XII gs. beigās mūsdienu Latvijas teritorijā ieradās vācieši, vietējās baltu un somugru ciltis savā starpā satika kā suns ar kaķi. Tas patika vācu kolonizatoriem, un viņi veikli izmantoja vietējo cilšu savstarpējo naidīgumu. Krustnešu karagājienos pret kādu cilti piedalījās arī tai naidīgās pārējās vietējās ciltis. Tas ir detalizēti aprakstīts „Livonijas hronikā”.

Cilšu savstarpējais antagonisms (mežonīgais naids) tika pārvarēts ļoti lēni, jo vietējo cilšu integrācijas rezultātā latviešu tauta formējās tikai apmēram XVII gadsimtā. Tātad pēc vāciešu ierašanās pagāja apmēram 500 gadi, kad no baltu un somugru ciltīm piedzima latviešu tauta.

Tas ir nepierasti ilgs laiks cilvēces etnoģenētisko procesu vēsturē. Etnoģenētiskie procesi (integrācija, asimilācija) parasti aizņem trīs paaudzes. Rietumu civilizācijā uzskatāmākie piemēri ir ASV „pārkausēšanas katlā” un Rietumeiropā pēc II Pasaules kara, vērojot etniskās un kultūras adaptācijas intensitāti migrantu otrajā un trešajā paaudzē. Nav izslēgts, ka cilšu naidīgums arhetipiski atbalsojās mūsdienu latviešu klasiskajā savstarpējā nesaticībā. Tautas raksturs tiek ģenētiski mantots.

Neapšaubāmi ir zināms, kas notika turpmāk un kādas bija cilšu un pēcāk latviešu tautas sociāli politiskās attīstības iespējas un temps līdz XX gadsimta sākumam. Baltu un lībiešu varas elite, saglabājot visus savus īpašumus, ļoti ātri pameta likteņa varā savas saimes un operatīvi asimilējās vācu aprindās, lai Livonijā turpinātu komandēt savus asinsbrāļus. Bez elites palikusī vietējo iedzīvotāju daļa („arāji”, kā baltvācieši sauca latviešu zemnieku masu) par savu valsti pat nesapņoja. Ne velti līdz 1918.gadam nacionāli domājošāko latviešu visdrosmīgākais sapnis bija „brīva Latvija brīvā Krievijā”.

Nav uzskatāms, ka uz latviešiem attiecas zinātniskā teorija par vēsturiski novēlotām tautām. Tā dēvē tautas, kuras ar lielu novēlošanos izveidoja savu valsti vai valsti vēl nav izveidojušas vispār.

Latviešu tauta ir vēsturiski ļoti jauna tauta. Turklāt koloniālisma slogā (dzīve bez izglītības, sociālās stratifikācijas, inteliģences) etniskai mobilizācijai nebija nekādas iespējas. Etniskai mobilizācijai nebija nekādas iespējas pat elementāru sadzīves interešu aizstāvībai, nemaz nerunājot par velmi savu etnisko identitāti noformēt nacionāli suverēnas valsts formātā. Latviešu tautas etniskā mobilizācija minēto līmeni (velmi noformēt savu valsti) sasniedza tikai XX gadsimta pirmajā pusē.

Viena no zinātnes fiksētajām likumsakarībām skaidro, ka valsts izveidošanai un vadīšanai ir nepieciešama valstisku cilvēku izaugsme. Tātad tādu cilvēku izaugsme, kuri spēj domāt un rīkoties valstiski. Tie ir izglītoti cilvēki ne tikai ar noteiktu talantu, bet galvenais - ar noteiktām cilvēciskajām īpašībām.

Turklāt runa nav tikai par atsevišķu līderu rašanos, kas ir pats par sevi nepieciešams, lai izveidotu un vadītu valsti. Runa ir par valstiskā cilvēka masveidīgu attīstību katrā tautas pārstāvi, – sacīsim, katrā latvietī. Lai izveidotu un vadītu savu valsti, katrā latvietī ir jābūt zināmai valstiskuma apziņai. Lai izveidotu un vadītu savu valsti, katrā latvietī jābūt zināmām īpašībām, bez kuru klātbūtnes valsts ļoti ātri (esam to piedzīvojuši) pārvēršas par „banānu republiku”, neizdevušos valsti (failed state), valsti - surogātu, kā nesen it kā visas nācijas vārdā LR nokristīja Saeimas frakcijas vadītājs: „Mūsu sabiedrību moka bažas, vai pats tās satvars - Latvijas valsts - nav jau kļuvis par institucionālu surogātu."

Speciālajā literatūrā ir pieejams valstiskā cilvēka īpašību uzskaitījums. Tradicionāli priekšroka tiek dota tādām īpašībām kā taisnīgums, tiesiskums, pašcieņa, atbildības sajūta, patriotisms, spēja kopīgo vērtēt augstāk par personisko, prasme apvienot spēkus un uzticēties līderiem.

Ne reti valstiskā cilvēka īpašības grupē hierarhiskā secībā, pirmajā vietā minot tiesiskumu. Tiesiskuma apziņa tiek uzskatīta par valstiskā cilvēka primāro īpašību.

Tiesiskuma apziņa nerodas stihiski. Lai cilvēkos rastos un nostiprinātos tiesiskuma apziņa, vajadzīga ir mērķtiecīga iedarbība (audzināšana, izglītošana, ideoloģija) uz sabiedrisko attiecību dalībniekiem. Ļoti svarīgi ir apzināties tiesiskuma sociālo vērtību. Katram cilvēkam ir jāsaprot, ka ir obligāti jāievēro likumi, bet savukārt likumi attiecas uz visiem vienādā mērā.

Tiesiskuma apziņas nepieciešamība ir pamatota prasība. Valsts ir tāda brīvprātīga sabiedriskā institūcija, kura balstās uz likumiem un pamatlikumu (konstitūciju). Turklāt šī sabiedriskā institūcija var normāli funkcionēt vienīgi tad, ja tās izveidotāji dedzīgā pārliecībā (fanātiski) ievēro likumus.

Pie tam likumu ievērošana ir valsts katra iedzīvotāja brīvprātīga, bet nevis ar spēku (voluntāri) uzspiesta rīcība. Tā ir rīcība, kas balstās uz cilvēku stingru pārliecību un apzinīgumu.

Ja tautai nav tiesiskuma apziņas, tad valsts nevar normāli pastāvēt. Valsts bez tās pavalstnieku tiesiskās apziņas nav valsts, bet valsts butaforija ar attiecīgi improvizētu (kriminālu, patvaļniecisku, anarhistisku, haotisku, amorālu, nelikumīgu) mundieri. Ja valsts pilsoņiem nav stabila cieņa pret likumiem un uzticība likumiem, tad valsts ļoti ātri pārvēršas baltiem diegiem „satrāklētā” imitācijā, kas var izirt momentā vienā naktī, kā tas notika ar pasaules lielāko valsti PSRS. Nepieciešams ņemt vērā, ka nacionāli suverēnas valsts drošības efektīvākais garants ir pilsoņu tiesiskuma apziņa. Ja pilsoņiem nav tiesiskuma apziņa, tad pat armijas tanki nenosargās valsti no iekšējā sabrukuma.

Ļoti vajadzīgas īpašības ir pašcieņa un atbildības sajūta. Tautai ir jāciena sevi, jāciena sava valsts, tās nācija un līderi. Turklāt tautas pašcieņai ir jāizpaužas korektā, cienīgā un kautrīgā formā, bet nevis brutāli bramanīgā un ārišķīgā plātīgumā. Pašcienīga tauta nekad neplātās ar savu valstisko spēku.

Tautas atbildības sajūta var izpausties dažādi. Taču pats galvenais ir sekojošais. Ja tauta izveido savu valsti, tad tā ir atbildīga burtiski par visu, kas notiek valstī. Tā, piemēram, tautai ļoti atbildīgi ir jāizturās pret valsts dažāda veida (sociālajām, etniskajām, reliģiskajām) minoritātēm. Tām ir vajadzīga īpaši smalkjūtīga aizstāvība, jo minoritātes statuss pats par sevi cilvēkos automātiski veicina zināmu mazvērtības un neaizsargātības kompleksu. Tauta, kura demonstratīvi vienaldzīgi, nievājoši un pazemojoši izturas pret savām dažāda veida minoritātēm, apliecina savu negatavību cienīgi vadīt valsti. Tā ir tauta, kura nevar lepoties ar valstisko cilvēku izaugsmi.

Valstiskā cilvēka īpašību summa ir tas, ko dēvē par tautas mentalitāti. Tātad, lai izveidotu un vadītu valsti, ir nepieciešama tautas mentalitātes īpaša modifikācija - valstiskā mentalitāte. Valsts dzīves vitāls un organisks faktors ir tautas valstiskā mentalitāte.

Mentalitātē ietilpst mīlestība (tautas, zemes, kultūras, pagātnes), morāle un tikumība (goda un idejiskuma kodekss, taisnīguma izjūta), brīvības ideāls un nacionālās valsts ideāls. Mentalitāte ir gara noskaņojums, prāta stāvoklis, pasaules uztveres un domāšanas veids, psihisko, reliģisko, estētisko izjūtu kopums, kas atspoguļojās ne tikai valodā, uzvedībā un darbībā, bet arī valsts izveidošanai un vadīšanai nepieciešamajās cilvēciskajās īpašībās.

Valstis un pat civilizācijas ļoti bieži raksturo, ņemot vērā mentalitātes iezīmes. Piemēram, Rietumu cilvēku mentalitātē spilgti izpaužas likumu fanātiskā dievināšana. Savukārt Austrumu cilvēka mentalitāti lielā mērā nosaka attieksme pret tradīcijām, ģimeni, valdnieka kults.

Pasaules tautu vidē var sastapties ar aristokrātisku mentalitāti, deformētu un neharmonisku mentalitāti, monarhistisku mentalitāti, buržuāzisku mentalitāti, kunga mentalitāti, sulaiņa mentalitāti, plebejisku mentalitāti, nevienlīdzības mentalitāti, izredzēto mentalitāti, koloniālistu mentalitāti, vergu mentalitāti, agresoru mentalitāti, okupantu mentalitāti, tolerantu mentalitāti, mazvērtības mentalitāti, uzvarētāju mentalitāti, zaudētāju mentalitāti, kriminālu mentalitāti, demokrātisku mentalitāti, liberālu mentalitāti, sociālistisku mentalitāti, konservatīvu mentalitāti. Tās visas ir mentalitātes modifikācijas, kuras var atsaukties uz valstiskumu.

Latvieši (baltu un somugru ciltis) izsenis dzīvo kopā ar krievu (slāvu cilšu) diasporu. Latviešiem kā valstiskai „titulnācijai” pieklājās zināt krievu mentalitātes iezīmes, lai valstiski pašcienīgi izturētos pret vienu no savām minoritātēm.

Krievu tautai pirmajā vietā ir taisnīgums, bet nevis likumi. Krievu tauta uzticas saviem līderiem, jo valda pārliecība, ka varai ir jāapliecina visaugstākais taisnīgums (tas varētu būt latviešu sapnis). Aleksandrs Zinovjevs atzina krievu tautas nespēju ieņemt pasaules valdnieku lomu. Krievu mentalitāte nav piemērota tādai lomai, salīdzinot ar vāciešu mentalitāti. Ja vācu tauta būtu apmēram 150 miljonu cilvēku liela, tad vācieši būtu pasaules valdnieki, jo viņu mentalitāte ir tam piemērota.

 Atbilde uz jautājumu, vai latvieši ir sekmīgi nokārtojuši valsts eksāmenu, nevar būt pozitīva. Latviešu tauta vēl nav sasniegusi savas vēsturiskās attīstības mērķi. Katrs mēģinājums izveidot nacionāli suverēnu valsti nav devis vajadzīgo rezultātu. Latvieši masveidā nav kļuvuši par valstiskiem cilvēkiem. Latviešu mentalitāte masveidā neatbilst valstiskā cilvēka mentalitātes kritērijiem.

Masveidā nav konstatējamas principiāli galvenās īpašības – tiesiskuma apziņa, pašcieņa, atbildības sajūta. Nekādi likumi neko nedod, ja sabiedrībā nevalda tiesiskuma apziņa. Īsta valsts un īsta valstiskā neatkarība ir iespējama tikai valstiski, politiski un morāli pilnvērtīgi orientētā sabiedrībā. Valstiskam cilvēkam obligāti nepieciešamā spēja kopīgo vērtēt augstāk par personisko pie mums masveidā izpaužas šī teksta ilustrācijā fiksētajā rokas kustībā, priekšroku dodot savas kabatas piestūķēšanai.

Tiesiskuma apziņas, savtīguma un alkatības reālos variantus LR šodienas dzīvē nav vajadzīgs uzskaitīt, jo tiesiskā nihilisma, zagšanas un blēdību kolekcija katru dienu nemitīgi papildinās. Šīs riebīgās kolekcijas izgaismošana ir mūsu mediju prioritārais saturs. Pēcpadomju laikā ir sastopama pat latviešu ultramežonība, aizmuguriski tiesājot cilvēkus, ko akceptē valsts visaugstākās amatpersonas ar Valsts prezidentu priekšgalā. Bet pats trakākais ir tas, ka valsts pastāvēšanas nodrošināšanai tauta nav spējīga deleģēt ne tikai valstiski domājošus, bet pat elementāri godīgus un daudzmaz gudrus cilvēkus. Tā vien gribas domāt, ka tautas vairākums nemaz nesaprot, ko apzīmē vārdi "godīgs un daudzmaz gudrs cilvēks". 

Pirms II Pasaules kara valstisku cilvēku trūkums, kā arī valstiski nenobriedušo latviešu prāvas daļas ideoloģiskā dīdīšanās ap boļševismu un fašismu  noveda līdz valsts apvērsumam un nacionālajai nodevībai 1939.-1940.gadā.

Kārlis Ulmanis 1941.gadā tautas attīstības līmeni objektīvi raksturoja šādi: „Galvenais 15.5.34. apvērsuma cēlonis bija nesekmīgā to Latvijas Saeimas (parlamenta) simt deputātu (locekļu) darbība, kuri piederēja pie aptuveni 25 partijām (frakcijām). Lielā mērā tika apgrūtināta likumu izdošana, jo tādam skaitam partiju, no kurām katrai bija savi mērķi (lai attaisnotu savu pastāvēšanu vēlētāju priekšā), bija grūti vienoties, ar lielām grūtībām noritēja valdību sastādīšanas darbs, kurām bija jāsaņem Saeimas uzticība, t.i., balstīties uz balsu vairākumu Saeimā vai dot vietu jaunai valdībai, bet šis vairākums reizēm veidojās no 10 vai pat vairāk frakcijām, kas noveda pie valdības darbības novājināšanās. Valsts prezidenta tiesības, kuru ievēlēja Saeima, bija ierobežotas un viņš nespēja ietekmēt ne parlamentu, ne valdības darbību stāvokļa uzlabošanas garā. Valstī pieauga neapmierinātība ar izveidojušos stāvokli un aizvien biežāk sāka izskanēt prasības izdarīt grozījumus Satversmē ar mērķi novērst norādītās nepilnības. Sevišķi aktīva šajā ziņā bija Zemnieku savienība, kuras vadībā es atrados. Bet, tā kā vairākums citu partiju un vairākums Saeimas deputātu bija pret Satversmes grozījumiem, tad 1932. g. sāktā, 1933. g. turpinātā Zemn[ieku] savienības propaganda 1934. g. noveda pie apvērsuma ar aizsargu un armijas līdzdalību. Apvērsuma tiešais cēlonis bija aizvien pastiprinājusies nelegālās Komunistiskās partijas aģitācija, kura tika vērsta pret buržuāzisko iekārtu Latvijā vispār, šo aģitāciju par iespējamu padarīja tieši Saeimas un valdības bezspēcība. Tālāk, tiešs cēlonis bija dažu mazu, patiesībā tikai vārdos stipru [organizāciju] nelegālā aģitācija, bet to aģitācija sēja vispārēju neuzticību un varēja novest pie jukām valstī, nosaukšu organiz[āciju] “Pērkonkrusts”."

Pēc PSRS sabrukuma faktiski nekas nemainījās, sākot ar „tautas frontes” vadoņu graujošo un nacionāli nodevīgo darbību un beidzot ar vienotās vienotības nacionālajām nelietībām, nacionāli valstisko suverenitāti pēc apkaunojošās un smieklīgās atsacīšanās no nacionālās valūtas pilnā mērā pārvēršot par „institucionālo surogātu”.

Taču nekādā gadījumā nav vainojama vienīgi valdošā kliķe un alkatīgie reptiļi jaunbagātnieki, kā arī intelektuāli un morāli šķidrā un šķebīgā latviešu pusinteliģence. Pats galvenais iemesls ir cilvēciskā kapitāla neadekvātā kvalitāte – valstiskās mentalitātes masveidīgs trūkums. Tas ir patiesībā galvenais, kas traucē sasniegt tautas vēsturiskās attīstības mērķi – nacionāli suverēnas valsts pastāvēšanu.

Tādējādi latviešiem viss vēl ir priekšā, mācoties un audzinot sevi tautas pastāvēšanas metafiziskās jēgas pilnvērtīgai realizācijai. Tas vienmēr ir garīgi veselīgi un morāli motivējoši, ja cilvēkiem ir kāds eksistences mērķis. Šajā ziņā latviešus var apskaust. Latviešu viena daļa noteikti vēlas sasniegt kultūras tautas līmeni, kas reizē arī būs valstiski atbildīgas tautas līmenis.

Novērtē šo rakstu:

75
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...