Merkeles kundze, atbalstiet NATO bāzes Baltijā
Latvijas sabiedrības pārstāvji*13.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā Vācijas kanclere Angela Merkele! Jūs, Merkeles kundze, Eiropas Savienības dalībvalsts – Vācijas vārdā esat pateikusi "nē" NATO kara bāzēm Austrumeiropā. Jūsu lēmums un attieksme Baltijas valstu iedzīvotājos vieš neizpratni un apdraudējuma sajūtu, izraisot šaubas par Vācijas spēju un vēlmi solidarizēties ar Baltijas valstīm.
Otrā pasaules kara beigās, Sarkanajai armijai no nacistiem atbrīvojot, pēc tam okupējot Austrumeiropas valstis, tika turpināts 1939. gadā apkaunojošajā Molotova – Rībentropa paktā lemtais. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis nonāca PSRS totalitārā režīma kontrolē, Baltijas valstis – Lietuva, Latvija, Igaunija – okupētas uz piecdesmit gadiem, bet Vācija – sadalīta. Kopš tā laika pagājuši sešdesmit deviņi gadi.
PSRS īstenotās agresijas rezultātā Aukstā kara laikā cieta vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu paaudzes, režīms neatgriezeniski izmainīja cilvēku likteņus, un šo traumu antihumānā ietekme un mērogs nav izvērtējams skaitļos vien. Austrumeiropas un Centrāleiropas, vēl lielākā mērā Baltijas valstu demokrātiskā attīstība tika aizkavēta par veselu pusgadsimtu, savukārt miljoniem cilvēku bija spiesti dzīvot nāves baiļu un psiholoģiska terora atmosfērā.
Jūs, Merkeles kundze, kas pati esat dzīvojusi padomju totalitārās ideoloģijas un noziedzīgi represīvā STASI kontrolētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Jūs, kas esat pieredzējusi Berlīnes mūra krišanu un sāpīgās problēmas, kuras bija jāpārvar vāciešiem, 90. gadu sākumā atkal apvienojoties, iepriekšminēto noteikti labi apzināties. Tāpat kā Vācijas īpašo vēsturisko lomu Baltijas reģionā.
Krievijai uzsākot Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju ar jaunas paaudzes kara metodēm, Jūs publiski paziņojāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "zaudējis realitātes sajūtu".
Baltijas valstīs jau vairākus gadus notiek Krievijas īstenots informācijas karš, ko baltieši izjūt ik uz soļa. Milzīgie līdzekļi, kuri šajā informācijas karā tiek ieguldīti, netiek taču izlietoti bez noteikta mērķa. Apdraudējumu Baltijas valstu drošībai ir atzinušas visu triju valstu politiskās elites, velkot paralēles ar Austrijas inkorporāciju Trešajā Reihā 1938.gadā, kā arī 1939. gadu, kad divas totalitāras lielvaras vienojās par Eiropas sadalīšanu.
Šodien Baltijas politiskais spēks un garantija pret Krievijas agresiju ir atrašanās ES un NATO. Tāpēc uzskatām, ka mūsu valstīs pie Eiropas austrumu robežām šobrīd ir nepieciešama lielāka pastāvīga NATO karaspēka klātbūtne. Zināmā mērā, tas var kļūt par izšķirošu lēmumu Baltijas valstu nākotnei.
Vācija nav slēpusi, ka tai ir ievērojami ieguldījumi un aktīvi ekonomiski sakari ar vienu no pasaules lielākajiem noieta tirgiem – Krieviju. Vācija piedalījās arī Krievijas puses iniciētajā gāzes vada izbūvē, bet šodien publiskajā retorikā enerģētiskā atkarība no Krievijas tiek vērtēta ļoti negatīvi.
Merkeles kundze! Morāle, tostarp politiskā morāle, tomēr nav lēšama naudas izteiksmē, un finanšu rādītāji nedrīkst būt nozīmīgāki par Eiropas valstu drošību. Ja kāds sāk domāt savādāk, tad viņam ir «zudusi realitātes sajūta.» Robežu un vēstures pārrakstīšana nav akceptējama nedz Krimā un Ukrainā, nedz Eiropā.
Aicinām Jūs atbalstīt NATO bāžu izveidi Baltijas valstīs un Austrumeiropā! Jūsu atbalsts apliecinās – jaunas paaudzes Molotova – Rībentropa tipa nodevības pakts Eiropā vairs neatkārtosies.
* Liāna Langa, dzejniece, publiciste, Māra Zālīte, dzejniece, LZA goda locekle, Pēteris Vasks, komponists, Dzintra Geka, kino režisore, Dagmāra Beitnere, Dr. soc. sc., Ritvars Jansons, Dr. hist., Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist., Rudīte Kalpiņa, publiciste, Mag. hist., Gundega Repše, rakstniece, Jānis Rokpelnis, dzejnieks, Nora Ikstena, rakstniece, Edvīns Raups, dzejnieks, tulkotājs, Inga Ābele, rakstniece, Osvalds Zebris, rakstnieks, Māris Bērziņš, rakstnieks, Aivars Eipurs, rakstnieks, Daina Sirmā, skolotāja, dzejniece, Jānis Vādons, dzejnieks, publicists, Ingūna Cepīte, izdevēja, Ansis Sauka, mūziķis, Solveiga Vasiļjeva, māksliniece, Eižens Valpēters, mākslinieks, Ieva Brante, juriste, Vahurs Afanasjevs, rakstnieks, Igaunijas Rakstnieku savienības biedrs, Gunita Puciriusa, žurnāliste, Heinrihs Puciriuss, ES ierēdnis, Inga Mediņa, uzņēmēja
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
