Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi! Godātie Tautas partijas biedri! Oranžie! Šodien mēs esam pulcējušies kongresā, lai visi kopā izdarītu, iespējams, nozīmīgāko izšķiršanos ilgākā laika periodā. Šīsdienas lēmums ietekmēs ne vien Tautas partiju un katru no mums atsevišķi. Tas iezīmēs daudzu Latvijas novadu un pilsētu, un arī visas valsts turpmāko politisko attīstību.

Tādēļ es jūs uzrunāju ne tikai kā Tautas partijas biedrus. Es vēršos pie jums kā pie šīs valsts pilsoniski aktīvākās sabiedrības daļas.

Jo ne jau brīvdabas pasākumos un TV šovu zvaigžņu pavadībā pulcējas pa īstam pilsoniskā sabiedrība.

Demokrātiskā iekārtā cilvēki, kuri ir patiesi savos uzskatos, kuri ir gatavi ziedot savu laiku, savu labo vārdu, savas profesionālās zināšanas, tātad ir gatavi būvēt savu valsti, pulcējas politiskā partijā.

Tas ir pats godīgākais, pats caurspīdīgākais politiskās ietekmes instruments, kādu Rietumu pasaulē pazīst.

Tas nozīmē atklāti pateikt – mēs piederam šai partijai, mēs pārstāvam šīs idejas, mēs vēlamies darboties politikā, lai tās īstenotu.

Mēs, kas šodien šeit esam, mēs – Tautas partijas ļaudis, esam kopā gājuši šo ceļu.

Mēs atklāti esam bijuši oranži un atklāti lepni par to.

Bet, protams, ne tikai oranžā krāsa mūs vienoja un turēja kopā visus šos gadus.

Mēs nebijām saistīti ne asinsradniecības saitēm, ne zvērestiem baznīcā.

Ņemot vērā to, ka Tautas partija ir lielākā partija atjaunotās Latvijas vēsturē, mūsu cilvēki ir nākuši no visiem novadiem un no visām profesionālajām jomām.

Starp mums ir gan sirmas galvas, kuras atceras Otro pasaules karu, gan jaunieši, kuru atmiņās nav pat 4.maija Neatkarības deklarācijas jūsma.

Kas tad ir tā saistviela, kas mūs visus satur kopā?

Tas ir jautājums, kura atbildē slēpjas mūsu ilggadīgais spēks, un arī pareizā atbilde šodien kongresā izvirzītajām dilemmām.

Man, kā vienam no šīs partijas dibinātājiem, tās ir trīs lietas.

Pirmā ir tā, ar ko dzīvojam un ko jūtam.

Mēs mīlam šo valsti.

Mūsu mīlestība visu pirms ir atbildība.

Mīlam nevis kā jaunas meitenes, aiz oranžām brillēm neredzot sava mīļotā trūkumus, bet mīlam Latviju kā vienīgo vietu šajā pasaulē, kur varam dzīvot saskaņā ar savu latviskumu, savu valodu un savu kultūru. Un mīlam nevis apjūsmodami vai aizvainoti kritizēdami, bet mīlam darot – tik, cik katrā brīdī spējam, darot to, ko domājām un zinām par pareizu esam.

Otrā lieta ir šīs partijas ciešā kopība, vai drīzāk tās sajūtas un saiknes, kurām rit 14. gads.

Kopēja pieredze, it sevišķi kopīgi izcīnītas uzvaras un pārvarētie grūtumi, visvairāk vieno vienu cilvēku ar otru, vienu sabiedrības grupu ar citu.

Tieši tādēļ daudziem no šeit klātesošajiem partija ir kļuvusi gandrīz kā otra ģimene. Daudziem šeit aizsākās politiskās karjeras, veidojās dzīves un likteņi. Vairumam no mums oranžā krāsa ir kļuvusi par neatņemamu esības sastāvdaļu.

Visbeidzot, trešā mūs vienojošā lieta – un, manuprāt, pati būtiskākā – tā ir dziļa pārliecība, ka Latvijai kā valstij un katram tās cilvēkam ir nepieciešama labēji nacionāla, pragmatiska un saprātīga politika.

Tā politika, kuru mēs apņēmāmies nest un aizstāvēt, dibinot Tautas partiju. Būdami katrs atšķirīgi pēc spējām un uzskatiem, mēs vienojāmies ap labējas politikas idejām.

Mēs likām centrā brīvību – gan valsts, gan katra personisko – bet tikai tādu, kura pieprasa arī atbildību.

Mēs iestājāmies par privātīpašuma neaizskaramību. Par tiesībām katram iegūt tik daudz, cik viņa spējas un talanti ļauj.

Un par atbildību katram pret savu īpašumu, lai cik mazs vai liels tas nebūtu.

Mēs redzējām trīsbērnu ģimeni kā nacionālas valsts tradicionālas ģimenes ideālu, tādēļ visādi atbalstāmu un aizstāvamu.

Gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, izglītībā un kultūrā mēs bijām nevis par kolektīvu viduvējību, bet individuālu izcilību.

Lai visi ir vienādi pēc iespējām, bet dažādi pēc spējām un personīgā ieguldījuma šo spēju izkopšanā.

Tās ir idejas, kuru dēļ mēs toreiz, tālajā 1998.gadā, dibinājām Tautas partiju.

Tātad atbildība par valsti, mūsu kopīgā pieredze strādājot šai valstij, un labējo ideju pārstāvniecība Latvijas politikā – šīs trīs lietas mūs vienoja cauri partijas pastāvēšanas gadiem. Šīs trīs lietas ir definējušas Tautas partiju.

Bet šodien tam visam pievienojies vēl viens apstāklis. Vēl viena realitāte, kuru mēs visi kopīgi dalām.

Tā apzīmīgo Tautas partiju un ikvienu no mums atsevišķi.

Tieši par to es gribu šodien ar jums runāt.

Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma – tā ir jaunā realitāte, kuras priekšā mēs šobrīd esam attapušies.

Un ne jau zemie reitingi – jūs visi zināt, ka mēs arī iepriekš esam pārdzīvojuši zemas popularitātes un sliktas slavas laikus.

Nē, tie vairs nav ne reitingi, ne kādu atsevišķu partijas biedru zemi vērtējumi.

Šobrīd situācija ir stipri tumšāka, varētu pat teikt: oranžā krāsa ir kļuvusi par jauno melno.

Lai arī kāds priekšlikums nāktu no mūsu partijas, lai kādas idejas paustu mūsu cilvēki – vienalga, vai Saeimas deputāts, pilsētas mērs, ierindas biedrs vai vienkāršs atbalstītājs – viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no apokaliptiska nezvēra.

Vienalga par kādu tematu mēs runātu – vai tas būtu budžets, sociālie jautājumi vai ārpolitika – visam mēs saņemam vienādu reakciju.

Bezargumentu noraidījumu.

Pūļa kategorijās domājošo vidū, tie ir pat bļāvieni un kliedzieni:

Dedzināt viņus! Apbērēt viņus! Noslaucīt viņus no zemes virsas, jo tad mēs dzīvosim laimīgi!

Līdz ar to cīņa vairs nav politiskajā laukā, kā tas ierasts Rietumu demokrātijās. Pašreizējā situācija nepieļauj mums iespēju runāt politiski vai idejiski. Mums vai nu arī jākļūst bezjēgas populistiem, nolaižoties līdz pašreiz valdošā politiskā teātra standartam, vai jāklusē pavisam.

Šobrīd Latvijā ir iestājies tāds laiks, kurā vairs nepastāv ideju sadursmes. Diskusijas pāraugušas tajā, ko citviet apzīmē ar jēdzienu “naida runa”.

Cīņa pret idejām pārvērtusies cīņā pret šo ideju autoriem un pārstāvjiem.

Sauksim lietas īstajos vārdos – tā ir atgriešanās pie totēmu stabiem un upurakmeņiem. Ļaudīm cenšas iestāstīt, ka tiem vajadzīgs tikai asiņains dedzināmais upuris, un kāda augstāka vara atkal liks saulei spīdēt un labībai krāties apcirkņos.

Un liela daļa ir gatava tam noticēt...

Civilizētu politiku netaisa ar bruģakmeņiem vai barbariskiem uguns rituāliem. Tā drīzāk jāuztver kā šaha spēle – tur vajadzīgs intelekts, vajadzīga atjautība un tālredzība. Tomēr pēdējo mēnešu laikā man ir sajūta – lai arī kādu gājienu mēs izdarītu, lai kādu atklātni mēģinātu veidot Tautas partija vai kāds no mūsu biedriem reģionos, mūsu pretinieks vienkārši noslauka visus kauliņus un sāk aizkautā balsī bļaut: “Oligarhi, oligarhi”.

Mēs varam sakārtot kauliņus un uzsākt spēli otrreiz, varam to darīt arī trešo un ceturto reizi.

Bet pienāk brīdis, kad jāuzdod jautājums – kā šādā situācijā rīkoties saprātīgam, pašcieņas pilnam cilvēkam?

Kā rīkoties nopietnai labējai, nacionāli konservatīvai partijai?

Tā arī ir mūsu šīsdienas lielā izšķiršanās.

Ikvienai labējai partijai šāda politiskā kultūra – vai pareizāk, politiskās kultūras neesamība – ir kritiska. Labējām, konservatīvām idejām vēsturiski nekad nav atradusies vieta pie nestabiliem vai revolucionāriem stāvokļiem.

Šāda politika ir patstāvīgi domājošo un attīstīto sabiedrību privilēģija. Jā, tā ir arī turīgo, saimniecisko, nacionāli lepno sabiedrību privilēģija.

Tādēļ Tautas partijas reitingi bija visaugstākie tajos brīžos, kad sabiedrība redzēja un juta labklājības pieaugumu. Kad mūsu mēri prasmīgu roku saimniekoja savos novados. Kad auga tempi un rādītāji, un mēs varējām pamatoti lepoties citu jauno Eiropas Savienības valstu starpā.

Bet, protams, labējas idejas un politika nav izdevīgas kreisajiem, liberāļiem un popkultūras politiķiem.

No viņu skatu punkta tajā ir par maz ārišķības un par daudz atbildības.

Tajā ir par daudz ziedošanās un par maz populisma.

Labējā politika nav izdevīga tiem, kuri vēlas visas tiesības un brīvības, bet neko no atbildības.

Tā nepatīk tiem, kas vēlas valsti pārvaldīt internetā klikšķinot virtuālas petīcijas, bet nenesot publiskā politiķa riskus un pienākumus.

Mūsu idejas nekad nav patikušas neprasmīgajiem vai vienkārši slinkajiem – jo viņiem nav izdevīgi, ja vērtē pēc talantiem un sniegumiem.

Mūsu oponenti dod priekšroku principam – labāk visiem maz, nevis vairāk tiem, kas vairāk spēj un vairāk iegulda.

Protams, Tautas partija kaitināja visus, kam nacionālās vērtības un kultūra nav nekas pašsaprotams, kuri ar sektantisku dedzību atdarina sliktākos liberālisma piemērus.

Vai arī pretējai galējībai – radikāļiem, kuri viens otru stutēdami, apmierina sava elektorāta zemākās dziņas.

Tāpat mēs vienmēr esam bijuši traucēklis ārvalstnieku padomdevēju kulta piekopējiem. Tas arī saprotams – tie ir cilvēki, kas labprātāk ēd no rietumnieku galda atbirām, nevis uzņemas atbildību par savu dzīvi un savu valsti paši.

Tie ir cilvēki, kas no savas valsts gaida zelta maisus, pretim gatavi salasīt labi ja pusmaišeli pērnās zāles.

Visbeidzot, pret Tautas partiju vajadzēja iestāties tiem, kuru galvenā politiskā ideja ir novirzīt visu atbildību kaut kur ārpusē. Tiem, kuri ir vai nu neprofesionāli vai arī nespējīgi atbildēt par sarežģīto valsts saimniecību. Bet kuri vienalga vēlas atrasties varas pozīcijās un televīzijas kameru spožumā.

Šiem spēkiem – mūsu idejiskajiem pretiniekiem ne tikai politikā, bet arī medijos un publiskajā telpā, pašreizējā situācija ir kā manna no debesīm.

Ar skaļu un saturiski tukšu akciju ir izdevies radīt situāciju, kurā vadošais politiskais spēks atkal var aiziet no atbildības.

Un atkal sausām kājām iebrist nākamajā valdībā.

Šis ir primitīvs, tomēr nenoliedzami iedarbīgs paņēmiens – atrast spilgtu, lai cik arī mītisku ienaidnieku, uz kuru norakstīt savas nu jau gadiem krātās nekompetences augļus. Un kuru atkal vainot savā neizdarībā – politiskajā un profesionālajā nespējā.

Lai vairs nebūtu vajadzības pēc programmām, risinājumiem, plāniem un idejām.

Lai būtu salmu lelle vārdā “Oligarhs” un vienīgā programma – šo lelli publiski sadedzināt.

Tāds acīmredzot ir pašreizējais politiskais pieprasījums un piedāvājums.

Jautājums ir – ko mums pasākt visā šajā haosā?

Vai mums šajā balagānā ir jāiesaistās?

Vai mums jāmēģina pārkliegt tingel–tangeļu troksnis, saucot no visa spēka: un tomēr mums IR saprātīgs politiskais piedāvājums!

Jā, mums tāds nešaubīgi ir. Bet nē, manuprāt, kliegt nav nekādas jēgas. Ar saprāta balsi mums neizdosies pārkliegt populistiski monotono dārdoņu.

Turklāt labēja, konservatīva politika nav piedāvājums, par kuru var pārliecināt, skaļi bļaujot no ielu stūriem. Tas ir izsvērtas sarunas piedāvājums, sēžot pie pragmatiski domājošu ļaužu galda. Šobrīd mums apkārt ir tikai tukši krēsli un salauzti galdi.

Ne jau tādēļ, ka nebūtu pieprasījuma pēc labējas politikas, pēc mūsu piedāvātajiem risinājumiem un lietpratības. Nē.

Bet tādēļ, ka Tautas partijas oranžā biedra karte sāk līdzināties gandrīz vai savulaik dzeltenajai Dāvida zvaigznei pie apģērba – tā slēdz durvis, tā aprauj sarunas, nemaz tās neiesākot.

Tāda ir realitāte, ar kuru ļoti daudzi no šeit zālē sēdošajiem ir saskārušies.

Tā ir kā cilpa, kas žņaudz šo partiju un aizšķērso ceļu tām idejām, kuru dēļ šī partija pastāv.

Šodien mums visiem šī cilpa ir jāmēģina pārcirst.

Mēs varējām arī nenonākt pie šādas ainas.

Protams, mēs kā partija un katrs atsevišķi esam darījuši daudz, mūsu pienesums šai valstij neliek kaunēties – tas ir acīmredzams: dažreiz mazs kā lauku skolas jumts, citreiz liels kā Gaismas pils.

Tomēr, skatoties patiesībai acīs, jāatzīst, ka iegūstot politisko varu, mēs ne vienmēr bijām konsekventi cīnītāji par labējām, konservatīvām idejām.

Mēs nenosargājām savu politiku tīru no kreisuma, no nepieļaujamiem kompromisiem, no zināma lētuma.

Mēs kļuvām vienkārši par varas partiju.

Atskatoties atpakaļ, ir redzams – Tautas partija saslima ar varu un sāka izrādīt ierastos šīs slimības simptomus: atkāpšanos no izvirzītajām idejām īstermiņa mērķu labā, lavierēšanu, izdabāšanu sabiedriskajam un mediju noskaņojumam, personisko ambīciju nepamatotu celšanu pār partiju un tās principiem.

Runājot īsi, mūsu panākumi ļāva mums kļūt lepniem, bet lepnums uz sevi, kā zināms, ir nāvīgs grēks.

Politiskajai organizācijai tas turklāt ir arī nepiedodams. Kad kopīgo idejisko pamatu pārmāc personiskās mirkļa iegribas un paštaisnums – tādi brīži ir kritiski jebkurai partijai.

Latvijas politikā tas gan nav nekas unikāls – līdzīgi varas priekšā savus pamatus zaudēja partija Latvijas ceļš, arī apvienība Saimnieks, nav šaubu – līdzīgu ceļu šobrīd braši iet Vienotība.

Ja partija, kas dibināta uz kādas politiskās idejas bāzes, nokļūst pie varas un pašu varu izbauda vairāk, nekā iespēju realizēt savas idejas – šāda partija agrāk vai vēlāk saduras ar milzīgām problēmām.

Kad Tautas partijā priekšroka tika dota varai, bet labējā, nacionāli konservatīvā politika skanēja vien fonā – tad uzdīga tā sēkla, kuras rūgtos augļus mēs ēdam šodien.

Nevis pēc aiziešanas no valdības, un nevis pēc iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieticīgā rezultāta.

Bet tieši tur – varas virsotnēs ap 2006.gadu – mēs pazaudējām atslēgu uz šīs partijas nākotni. Tāda bija tikai viena – turpināt veidot un attīstīt labēju, nacionāli konservatīvu partiju.

Šļūdonis – sabiedrības atbalsta zudums, sākās neizbēgami, sasniedza graujošu spēku un arī pēdējo gadu pūliņi labēju un saprātīgu ideju piedāvājumā pagaidām nav devuši augļus un vairojuši atbalstītāju skaitu.

Drīzāk ir noticis paradoksāls pretējs efekts.

Mūsu partija no labējās politikas nesēja ir pārvērtusies par traucēkli tiem cilvēkiem, kuri šīs idejas vēlas nest.

Daudzbērnu ģimene paliek bez atbalsta tādēļ, ka deputāti, kuri spēja budžetā atrast naudu māmiņu algām, ir no Tautas partijas. Mazpilsēta Latvijā paliek bez profesionāla mēra un viņa vietā nāk nekompetents ieliktenis tikai tādēļ, ka mērs bija tautpartejietis.

Vietējais uzņēmējs spiests pieteikt bankrotu un simts cilvēku paliek bez darba tikai tādēļ, ka par saprātīgu nodokļu politiku uzstāj Tautas partija, bet katra Tautas partijas iniciatīva tiek instinktīvi uztverta kā oligarhu sazvērestībās dzimis ļaunums.

Jauns, labi izglītots un labēji noskaņots cilvēks vēlas uzsākt politisko darbību savā valstī, bet viņam nav nekādu izredžu vēlēšanās tikai tādēļ, ka viņš pārstāv Tautas partiju.

Un šeit nu mums ir jāatgriežas pie jautājuma, kuru uzdevu sākumā.

Kādēļ mēs vispār esam šeit?

Vai partijas dēļ?

Vai savas biedra kartes dēļ?

Bet varbūt tās daudzbērnu ģimenes, tās Latvijas mazpilsētas, tā vietējā uzņēmēja un jaunā, talantīgā cilvēka dēļ?

Un, ja tā ir Tautas partija, kuras dēļ šie cilvēki vairs nespēj tikt sadzirdēti...

Ja tā ir Tautas partija, kuras vārds ir par iemeslu tam, ka labējās, nacionāli konservatīvās idejas mūsu valstī netiek uzklausītas...

Ja oranžās krāsas dēļ no Latvijas politikas tiek izslēgta visa labējā, pragmatiskā pārstāvniecība...

Tad mums, kā cilvēkiem, kurus vieno ticība un pārliecība labējām idejām, ar pilnu atbildību ir jādara viss, lai šīs idejas varētu turpināt dzīvot un izpausties.

Šeit iespējams tikai viens loģisks un likumsakarīgs solis.

Tas ir nepatīkams, daudziem tas būs ļoti sāpīgs – bet tas ir vienīgais patiešām atbildīgais un nesavtīgais.

Tikai tas ļaus iziet no šī strupceļa un nonākt jauna ceļa sākumā.

Tieši šo soli es šodien lūdzu jūs spert un atbalstīt vienbalsīgu Tautas partijas valdes lēmumu.

Es aicinu jūs šodien balsot par Tautas partijas darbības izbeigšanu.

Man to ir tikpat grūti teikt, cik daudziem no jums to dzirdēt.

Man ir tiešām žēl, ka tas jādara.

Ir grūti, ārkārtīgi grūti atteikties no visa tā, ko mēs tik daudzus gadus kopā esam būvējuši, tik daudz laika, darba un tik daudz no sevis pašiem ieguldījuši.

It sevišķi zinot, kā daudzi no jums – diskusijās pirms šī lēmuma – izteica gatavību stāvēt un turpināt cīnīties par šo partiju, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem.

Bet es arī zinu, ka jūs, kas šodien šeit esat, nebūtu palikuši Tautas partijā, ja jūs patiešām neticētu labējas politikas idejām.

Ja jūs nedomātu, ka šīs idejas īstenot ir vislabākais veids, kā iestāties par šo valsti.

Tieši tādēļ jau mēs visi esam šeit.

Es ticu, ka idejas dzīvo savu dzīvi, bet organizācijas ir čaula, ko var nākties nomest.

Un es zinu, ka jūs kā pragmatiski domājoši, kā atbildīgi cilvēki pret sevi, pret citiem un pret savu valsti, es teikšu – kā īsti tautpartejieši, spēsiet pieņemt šo grūto, bet atbildīgo lēmumu.

Arī man pašam nebija viegli izšķirties.

Kad TP paplašinātā valde lēma par šī kongresa sasaukšanu un apsprieda trīs iespējas: piedalīties vēlēšanās, nepiedalīties tajās, bet turpināt partijas darbību vai arī slēgt partijas darbību pavisam – atbalstītāji atradās katram no šiem variantiem.

Tieši tādēļ visi trīs varianti ir šī kongresa diskusiju darba kārtībā.

Uzklausot valdes locekļu argumentus par labu katram no tiem, es pilnībā izpratu to motivāciju. Un es vienlīdz novērtēju to drosmi, un arī to apņemšanos, kas ļāva dažiem būt gataviem uzturēt TP par spīti visiem apstākļiem, bet citiem – būt gataviem no tās atteikties, ja to prasītu augstāki apsvērumi.

Tieši šie augstākie apsvērumi tad ļāva man izdarīt izvēli, kurai šodien aicinu pievienoties arī katru no jums.

Tā personiski nav patīkamākā no minētajām trim.

Bet tā pavisam noteikti ir no partijas viedokļa racionālākā.

Un valstiski atbildīgākā.

Protams, šī nav pirmā reize, kad mums jāpieņem nepatīkami lēmumi, zinot, ka tie būs noderīgi valstij ilgtermiņā.

Tādēļ mums jāapzinās, ka arī šim lēmumam – un īpaši šim – līdzi nāks savs etiķa un žults trauks.

Mūsu nīdēji nelaidīs garām iespēju vēl vienu reizi izārdīties, vēl anonīmi klikšķinās taustiņus, vēl lidos lamas, būs gānīšanās.

Bet tieši tādēļ, ka tas daudz reižu jau piedzīvots, esmu pārliecināts – jūs spēsiet distancēties arī no šiem uzbrukumiem, jūs spēsiet pieņemt šo racionālo, pragmatisko lēmumu.

Turklāt neaizmirsīsim, ka ne jau Tautas partijas biedri būs vienīgie, kam partijas slēgšana radīs zināmas grūtības.

Tie būs arī visi tie cilvēki, kuru intereses mēs šajos gados pārstāvējām – labēji un nacionāli noskaņoti cilvēki, pragmatiski domājoši ļaudis, patstāvīgi spriestspējīgie, stabilitāti un ekonomisko augšupeju gaidošie,

un tie, kam Latvijas kultūra ir neapstrīdams šīs valsts pastāvēšanas stūrakmens.

Šo cilvēku intereses kādu laiku Latvijas politikā netiks pārstāvētas.

Visticamāk, viņiem šajās vēlēšanās nebūs par ko atdot savas balsis, nebūs kam uzticēt sevis pārstāvēšanu.

Un tomēr – tieši šis lēmums tālākā nākotnē dos iespēju kauliņiem sakrist, radot jaunu labēju politisko piedāvājumu.

Jo ir vairāk nekā skaidrs, ka pieprasījums pēc labējas politikas Latvijā ir. Tas būs vēl lielāks, kad norims nākamo vēlēšanu reibums un sabiedrība prasīs reālus risinājumus šīs valsts un tautas saglabāšanai.

Ar šo lēmumu mēs izņemam labējo politisko piedāvājumu no Tautas partijas iedragātā korpusa.

Mēs dodam labējai politikai iespēju sākt jaunu dzīvi vai precīzāk, mēs ļaujam tai turpināties.

Daudzu tūkstošu Latvijas cilvēku nākotnes vārdā.

Es domāju – labēja, pragmatiska un nacionāla politika turpināsies visos tajos dažādu nozaru profesionāļos, kuri vēlas un grib strādāt šajā valstī, jo tā ir viņu valsts.

Es domāju, tā turpināsies visos tajos jaunajos, labi izglītotajos cilvēkos, kuri nav mierā ar aklu sekošanu pašreizējam pūļa noskaņojumam, bet kas gatavi paši uzņemties domāšanu un darīšanu savā valstī.

Es domāju, tā turpināsies ģimenēs, kuras nevēlas redzēt savus bērnus aizbraucam viesstrādniekos, bet grib tos skolot uzņēmējos, politiķos, skolotājos, ārstos, inženieros, zemniekos un zinātniekos savai valstij. Ģimenēs, kuras grib dot izcilniekus Latvijai.

Visi šie cilvēki ir labējas, nacionāli pragmatiskas politikas spēks. Tā enerģija un pārliecība, ko esmu jutis no cilvēkiem gan Tautas partijā, gan ārpus tās, ļauj man domāt – šis spēks reiz atradīs jaunus risinājumus un formas, kā sevi izpaust.

Bet lai tas varētu notikt, mums ir jāatbrīvo ceļš.

Šajā ziņā mēs nedrīkstam būt savtīgi vai liekulīgi. Mums jābūt atbildīgiem.

Protams, ir lietas, ko nekad un neviens nespēj atņemt.

Tā ir mūsu visu kopīgā pieredze šajos gados, kas daudziem no mums ir un paliks spilgtākais mūsu dzīves laiks.

Tie ir mūsu ikgadējie sporta svētki un jaunatnes nometnes. Tās ir uzskatu un savstarpējās izpratnes saites, kurām vienoti mūsu partijas cilvēki, tie ir partijas klubi un organizācijas. Tās ir cilvēciskās attiecības, kuras pastāvēs neatkarīgi no partijas.

Pastāvēs tieši tādēļ, ka šīs attiecības veido kas daudz vairāk par partijas piederību. Jo gandarījuma ir bijis krietni vairāk par zaudējumu rūgtumu.

Un šodienas kongress dod vēl vienu iespēju pašcieņas pilnai un atbildīgai rīcībai.

Es gribu pateikt jums visiem paldies.

Gan par to, ka esat šeit, vēl vienu reizi apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību partijas, un arī valsts priekšā.

Gan par to, ka devāt iespēju piedzīvot šo Tautas partijas laiku.

Tik tiešām – tā bija privilēģija būt kopā ar jums.

Paldies par mūsu saliedētību kā labos, tā grūtos laikos. Un pārliecību par labēju, nacionālu un pragmatisku politiku.

Atbalstot valdes priekšā celto lēmumu, mēs vēl vienu reizi apliecināsim, ka neesam šeit krēslu vai partijas dēļ.

Bet esam savas pārliecības dēļ.

Pirms vairāk kā 13 gadiem es jūs aicināju balsot par šīs partijas dibināšanu, lai Latvijas valstī varētu tikt pārstāvēta labēja politika. Mēs ticējām, ka šāda politika spēs Latviju darīt labāku, bagātāku un veiksmīgāku.

Ir noiets garš ceļš.

Un šodien mēs – TP valde – esam pārliecināti, ka pareizi ir balsot par Tautas partijas darbības izbeigšanu.

Jo mūsu mērķis joprojām paliek tas pats.

Tāpat kā mēs joprojām mīlam šo valsti.

* Runa Tautas partijas pēdējā kongresā

Novērtē šo rakstu:

11
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...