Iesaki rakstu: 
Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Mēs esam par saliedētu sabiedrību, kurā novērš nabadzību un sekmē izcilību. Par atbalstu, kas iedrošina grūtībās nonākušos un ļauj viņiem atsperties. Mēs esam par pabalstu pakāpenisku aizstāšanu ar vispārējo pamatienākumu.
Mēs esam par visiem pieejamu sabiedrisko veselības aprūpi, kas vecumdienās integrēta ar sociālo aprūpi. Par izcilu izglītību, kas attīsta radošumu, kritisko domāšanu un emocionālo inteliģenci. Par dažām, bet pasaules pieredzei atvērtām augstskolām.
Mēs esam par valsti, kas nepieder dažiem.
Mēs esam par tiesisku republiku, kurā likums stāv pāri varai un taisnīga tiesa – pāri koruptai ietekmei. Par valsti, kuru nenozog.
Mēs esam par slaidu publisko pārvaldi, lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem. Par ne tik daudzām, bet darbībā ātrākām pašvaldībām un iestādēm.
Mēs esam par valsts mērķtiecīgu atbalstu izcilai un globāli ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Par mūsdienīgu industriālo stratēģiju un ekonomiku, kuru virza jaunrade, digitalizācija un lietpratīga likumdošana. Par aprites ekonomiku un zemāku enerģijas patēriņu, kas palīdz apturēt klimata pārmaiņas.
Mēs zinām, ka mūsu valstij vajadzēs vairāk naudas veselības aprūpei, drošībai, zinātnei un infrastruktūrai. Nodokļi nozīmē uzticēšanos savai valstij. Mēs ticam, ka taisnīgi iekasēti, caurredzami izlietoti, progresīvi un attīstību veicinoši nodokļi var kļūt par pamatu atjaunotam sabiedriskajam līgumam.
Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem.
Mēs esam par stiprām ģimenēm, daudziem bērniem un ģimeņu līdztiesību. Par globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju. Par pilsonisku patriotismu, vienotu nāciju un vēstures izlīgumu. Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās.
Mēs esam par kvalitatīviem un stipriem sabiedriskajiem medijiem. Par informācijas telpu, kas brīva no naida un viltus ziņām. Mēs esam par kultūru, kurā tradīcija rada izcilību. Par mākslu, kura paplašina redzesloku un izraisa domāšanu. Par radošumu, kas bagātina ekonomiku.
Mēs esam par stipru Latviju aizvien ciešākā Eiropas valstu apvienībā. Par NATO sabiedrotajiem uz mūsu robežām. Par drošību, kas balstās gudrā aizsardzībā un sabiedrības izturētspējā.
Mēs esam par cilvēcīgiem līderiem, kuri uzdrošinās neizpatikt un nebīstas no skaudrām patiesībām. Par pragmatiskiem ideālistiem, kuri spēj pamatot grūtas izvēles un iedvesmot rīcībai.
Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Par valsti, kas nepieder dažiem. Par tautu, kas sastāv no daudziem. Mēs esam PAR!
Vairāki desmiti Latvijas pilsoņu ir publicējuši uzsaukumu veidot jaunu sabiedriski politisku kustību. Viņi parakstījuši manifestu “Mēs esam PAR!”, kurā ir iekļautas jaunās kustības pamatvērtības. Mēs aicinām pievienoties šim uzsaukumam un iesaistīties jaunās kustības veidošanā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
