Iesaki rakstu: 
2008. gada novembrī Latvijas valdība nolēma glābt privāto komercbanku, un mēs visi esam liecinieki, kāds ir šīs labdarības rezultāts - cik daudzi cilvēki ir palikuši bez darba un mājām, cik skolas ir likvidētas, cik slimnīcas slēgtas...
Interesanti, ka stratēģiski svarīgajos amatos (Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā) turpina sēdēt tie paši, kas 2008. gadā, - un nav dzirdēts, ka tiktu analizēta situācija, meklēti cēloņi un atbildīgie. Valsts, neskatoties uz valdošo politiķu pašslavināšanos par valsts izvešanu no krīzes, līdz pat šim brīdim nav atguvusies no ekonomiskās krīzes.
Es jau sliecos teikt, ka nevis valsts ir izvesta no krīzes, bet no valsts ir izvesti iedzīvotāji, jo neviens nav uzskaitījis, cik daudzi iedzīvotāji izmisuma dzīti ir pametuši Latviju un devušies darba meklējumos uz citām zemēm. Toties galvenais valdības rūpju bērns - bankas jau lepojas ar peļņu, kas mērāma miljonos.
Ārzemnieki brīnās par Latvijā palikušo iedzīvotāju pacietību. Ne vienu vien reizi man ir uzdots jautājums: „Kas jums vēl ir jāatņem, lai Latvijas iedzīvotāji izietu ielās?”
Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo pats arī esmu atmetis cerības par dzīves līmeņa uzlabošanos (mans uzņēmums ir bankrotējis, atrast labi atalgotu darbu, lai pabarotu ģimeni, nevaru) un pie sevis apsveru domu par emigrāciju.
Tā arī neesmu sapratis, ar ko ir jānodarbojas šajā valstī, lai varētu izdzīvot un vēl saņemt valsts atbalstu kā, piemēram, Parex, airBaltic.
Jūtos pat diskriminēts, jo pirmdien vakarā oficiāli parakstīta vienošanās par airBaltic glābšanu. Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad.
Manam uzņēmumam bija nepieciešami tikai daži tūkstoši, lai tas turpinātu darboties, bet man atbalstu neviens nesniedza. Vai man vajadzēja pusi no uzņēmuma uzdāvināt valstij, lai izglābtos no bankrota?
Vai kāds ir parēķinājis kādi ir reālie zaudējumi no Parex glābšanas, pirms ber kārtējos miljonus airBaltic bedrē? Šeit es domāju ne tikai valsts ieguldījumus, bet arī tos zaudējumus, ko cieš iedzīvotāji, kuriem tika samazinātas algas. Pie zaudējumiem jāpieskaita arī tie daudzie tūkstoši aizbraucēju, kuri tagad maksā nodokļus citās zemēs. Vai tiešām nevienam par šiem zaudējumiem nebūs jāatbild?
Piemēram, bijušais Islandes premjerministrs Geirs Horde stāsies tiesas priekšā apsūdzībās par "nespēju pildīt savus pienākumus" 2008. gada banku un finanšu krīzes laikā. Pašu islandiešu viedokļi par bijušā premjera tiesāšanu dalās. Vieni uzskata, ka Horde padarīts par grēkāzi, bet citi savukārt domā, ka ir svarīgi saukt pie atbildības bijušās amatpersonas, kas vainojamas krīzes izraisīšanā.
Es domāju, ka arī Latvijā nav grūti noskaidrot un saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību ir tieši atbildīgas par ekonomiskās krīzes izraisīšanu un sekām.
Mēs esam vai neesam saimnieki savā zemē?
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
