Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet nepieņemama ir tautu nīšana
Otto Ozols24.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda sekotāja manā Facebook laika joslā ierakstīja: "Otto, aizmirstiet, ka saprotat krieviski. Šo valodu vajadzēja izslēgt no ikdienas sarunas un apziņas jau 1991 gadā. Tas ir liels ieguvums, ja gribat dzīvot un justies labi Latvijā.”
Paskaidroju: man nav ne mazākumo iebildumu ne pret krievu valodu, ne pret krieviem, ne pret kādu citu tautu. Krievu valodas prasmes uzskatu par vērtīgām zināšanām un joprojām turpinu lasīt, runāt krieviski. Un negrasos to aizmirst - krievu valoda ir tikpat skaista, kā franču, igauņu, poļu, katalāņu, ukraiņu, kantoniešu, vācu, ivrīta, līvu un citas valodas. Negrasos to izslēgt no savas apziņas. (No pieminētajām, protams, visas nezinu.)
Krievu valoda man saistās ar brīnišķīgu literatūru, mūziku, balādēm, lielisku kino, izcilu humoru. Ik pa brīdim kaut ko mēdzu dungot krieviski. Un turpinu lasīt grāmatas arī krievu valodā. Man ir daudzi labi draugi krievi, apbrīnoju viņu plašo dvēseli un īpašo sirsnību.
Neapšaubāmi Latvijā valodu politika šobrīd ir greiza un neveicina krievvalodīgo iekļaušanos latviešu valodas telpā. Bet tas ir cits stāsts - valodu un krievus kā tautu par to nevajag vainot. Tā ir kremlinu un vietējo aģentu tīša integrācijas bremzēšana, sašķeltas sabiedrības uzturēšana. Un pēdas šiem integrācijas pretiniekiem, Kremļa politikas atbalstītājiem stiepjas līdz pat Latvijas Valsts prezidenta kancelejai. Par to drīzumā sekos plašāks stāsts.
Protams, putlerieši mani mēdz apmelot par "rusofobu," bet nekad nav spējuši parādīt kaut vienu manu rakstu vai paziņojumu, kas būtu vērsts pret krieviem vai krievu valodu. Viņi ir svēti pārliecināti, ka Putina režīma kritika ir vēršanās pret Krieviju kopumā, kas, protams, ir absurds.
Krieviju uzskatu par skaistu zemi un krievus par vienlīdz jaukiem cilvēkiem kā jebkuru citu tautu. Brīvajā pasaulē cilvēki mierīgi var kritizēt, piemēram, Angelu Merkeli, Makronu vai ASV prezidentu. Vāciešiem, frančiem vai amerikāņiem nenāk ne prātā šos kritiķus apvainot Vācijas, Francijas vai ASV nīšanā. Nesen bija diezgan daudz cilvēku, kas neganti kritizēja bijušo ASV prezidentu Trampu. Vai tas nozīmēja, ka viņi visi bija amerikāņu nīdēji? Taču nē - kādas muļķības!
Tieši tāpat daudzi mēdz kritizēt Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ienīst Lielbritāniju? Taču nē, prātiņ, nāc mājās! Un tieši kāpēc Putina režīma kritizēšana pēkšņi nozīmē Krievijas un krievu nīšanu jeb rusofobiju? Tā ir nekrietna manipulācija. Lūdzu, nejauksim pirkstu ar burkānu.
Kādreiz Hitlers savā maniakālajā lielumānijā iedomājās sevi par visu Vāciju, un katrs kritiķis tika dēvēts par Vācijas ienaidnieku. Un pie pirmās izdevības nogalināts - nošauts, sadedzināts, noindēts, ieslodzīts vai piekauts. Tā ir totalitāru režīmu pazīme - vadonīša vienādošana ar visu valsti, tautu un katra kritiķa nolamāšana par tautas nīdēju. Tieši to pašu šobrīd atkārto Putins un viņa pielūdzēji un auss laizītāji.
Savu politisko pāliecību esmu sen deklarējis par lennartmeristismu. Eiropas domātājs Lenarts Meri reiz savā runā pateica skaidri un gaiši: “Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet mums sveša un nepieņemama ir tautu nīšana.”
Es zem šīs domas pilnībā parakstos. Tā ir mana pārliecība.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
