Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors
29.09.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tiesa, šāda situācija novērojama arī citur Eiropā, taču jau kopš pavasara sākuma katra valsts risina to atbilstoši savām nacionālajām interesēm. Diemžēl to nevar teikt par Latviju. Lai gan tieši Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītu LNG termināļa projektu, radot lētāk milzīgu eksporta potenciālu, tomēr mūsu progress šajā jautājumā notiek gliemeža ātrumā.

Sabiedriskajā informācijas telpā ik pa laikam paradās jautājumi gan par šāda projekta ekonomisko pamatojumu, gan ietekmi uz vidi, gan arī nepieciešamo valsts atbalstu. Kopējā atbilde uz visām bažām ir, ka Skultes LNG termināļa īstenošana viennozīmīgi ir visas Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs. Lūk, arī faktos balstīts pamatojums.

Lai īstenotu Skultes LNG termināļa projektu, nav nepieciešams valsts finansējums

Brīdī, kad Lietuva gāzes piegāžu drošībā ir investējusi 500 milj. eiro un tikpat turpmākajos desmit gados plāno investēt arī Igaunija un Somija, Latvijas valsts ieguldījums ir apaļa nulle. Mēs esam unikālā situācijā, kad projekta finansējums nāk tikai un vienīgi no privāto investoru puses, neprasot no valdības neko vairāk par vienotu institucionālo un politisko atbalstu enerģētiskās patstāvības realizēšanā. Taču tieši politiskā griba mums tradicionāli ir vājākā vieta, lai virzītu uz priekšu nacionālās intereses.

Šobrīd valdība lēmusi piešķirt "Skulte LNG Terminal" nacionālo interešu objekta statusu, kas ir labs priekšnoteikums projekta sekmīgai īstenošanai. Tomēr šādi infrastruktūras projekti netiek būvēti "tukšā vietā". Eiropā pašlaik notiek vairāku LNG termināļu projektu īstenošana. Būvniecība vēl nav sākusies, bet par LNG termināļa izmantošanu Brunsbutelē, Vācijā, jau ir noslēgta vienošanās ar enerģētikas milzi "Shell", Štādes termināli izmantos vācu "EnBW" un "Fluxys". Termināļus Vilhelmshavenā attīsta un noietu garantēs vācu enerģētikas grandi "Uniper" un "RWE".

Tik tikko darbu sākušo peldošo termināli Emshavenā, Nīderlandē, jau iepriekš bija piekrituši izmantot ne tikai vietējie gāzes tirgotāji, bet arī čehu "CEZ Group". Ar Baltijas tirgus lielajām enerģētikas kompānijām ir par maz, tādēļ termināļa izbūvei ir nepieicešamas vienošanās par sadarbību ar vietējiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem, tostarp ar pašmāju milzi "Latvenergo". Taču valsts kontrolētā kapitālsabiedrība plāno slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu. Parakstoties uz Lietuvas piedāvātājiem nosacījumiem, "Latvenergo" sniedz līdzīgas garantijas, bet nevis pašmāju, bet kaimiņu risinājumam, turklāt uzņemoties daudz lielākas saistības un jau šobrīd zināmos dabasgāzes apgādes drošības riskus.

Tā, piemēram, Lietuvas partneru piedāvājums, vispirms pavasarī, liedzot "Latvenergo" pieeju terminālim nepieciešamajā apjomā, un tagad, liekot parakstīt desmit gadu līgumu, paredz iespēju nodrošināt Latvijai pusi no mums nepieciešamā patēriņa. Par šādu labvēlību gan būs jāsamaksā 96 milj. eiro, turklāt garantējot piegādes tikai pēc tam, kad tiks apmierināti savi, proti, Lietuvas, tirgotāji. Otro pusi, bet jau par lielāku summu mums varētu nodrošināt somi un igauņi, arī, protams, tikai no tām jaudām, kas viņiem paliks pāri. Latvijas patērētājiem šī "reģionālā sadarbība" izmaksātu 282 milj. eiro, salīdzinot ar 120 miljoniem, kas būtu jāsamaksā, ja Latviju apgādātu caur Skultes termināli.

Taču Ekonomikas ministrijai šobrīd ir vieglāk lūgt valdībai līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem — 247 milj. eiro kārtējo gāzes rezervju iepirkšanai, kas būtībā ir cīnīšanās ar neizlēmības sekām. Piemēram, vasarā bija iespēja iegādāties spot kuģus par 60 eiro/MWh brīdī, kad biržas cena bija virs 100 eiro/MWh. Tas nozīmē, ka varējām ietaupīt 40-50 milj. eiro uz katru kuģi. Ņemot vērā, ka Latvijas gada patēriņš pērn bija 12 kuģi, ietaupījums ir acīmredzams.

Vai šī situācija ir tradicionālā Latvijas politiķu neizlēmība, vai tomēr vēsturiskā "Gazprom" ietekme valdībā, par ko liecina kategoriskā "Latvenergo" nostāja? Atbilde lai paliek katra paša ziņā, taču skaidrs ir tas, ka par valdības lēmumiem maksās ikviens lietotājs no saviem maciņiem. Šo ietekmi mēs nejutīsim uzreiz — šoruden ir vēlēšanas, tādēļ daļu gāzes cenas kompensēs valdība uz aizdevumu rēķina, bet grūtākās būs nākamā un aiznākamā ziema, kad Eiropā prognozē lielāku gāzes deficītu un vēlēšanas būs jau aiz muguras.

"Skulte LNG Terminal" būs lētākais un efektīvākais iespējamais terminālis pasaulē

Uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka terminālis pats sašķidrināto gāzi nepirks un nepārdos, bet tikai un vienīgi piedāvās gāzes tirgotājiem un lielajiem patērētājiem infrastruktūras pakalpojumus. Projekta ekonomiskais pamatojums un visi izmaksu aprēķini ir iesniegti gan valdībai, gan "Latvenergo" un ir pieejami izvērtēšanai jau vairākus gadus. Ar pilnu atbildību var teikt, ka "Skulte LNG Terminal" būtu lētākais iespējamais terminālis pasaulē.

Tas nodrošinātu ne tikai zemāko tarifu Baltijā, bet palīdzētu novērst pašlaik vairākus desmitus miljonos mērāmās regazifikācijas un pārvades sastrēgumu izmaksas Latvijas lietotājiem. Finanšu aprēķini un patēriņa tirgus struktūras modeļi rāda, ka terminālis sniegs iespēju samazināt gāzes apgādes izmaksas Latvijā par vairākiem desmitiem miljonu eiro katru gadu, nemaz neskaitot papildu izmaksu ietaupījumus, ko terminālis nodrošinās citu reģiona valstu lietotājiem.

Pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvija vēsturiski ir bijusi gāzes apgādes centrs Baltijas valstīs. Starpsavienojumu jauda ir pietiekama, lai no Latvijas apgādātu kaimiņvalstis, nevis otrādi. Tāpat Latvijai ir gāzes termoelektrostacijas kā bāzes jaudas ar lielu gāzes patēriņu. Brīdī, kad notiks reģiona elektrotīklu atslēgšana no Krievijas jeb desinhronizācija, "Latvenergo" būtiski palielināsies gāzes patēriņš, un viens no TEC būs jādarbina nepārtrauktā režīmā, lai pildītu frekvences nodrošināšanas un karstās rezerves funkcijas visām Baltijas valstīm.

Enerģētiskā neatkarība ir visas Latvijas sabiedrības interesēs, it sevišķi, ja Skultes terminālis būs lētāks par kaimiņu termināļiem. Šī ir lieliska iespēja pārgriezt "nabas saiti" ar Krieviju un beidzot izmantot Inčukalnu savām vajadzībām, nevis lai apkalpotu kaimiņus.

Minimālā ietekme uz vidi un apkaimes iedzīvotājiem

Balsoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Klaipēdā, Barselonā, Zēbrugē (Beļģijā), kur šādi termināļi darbojas lielu pilsētu tuvumā, var droši apgalvot, ka Skultes terminālis radīs minimālu ietekmi gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem.

Pirmkārt, termināļa projekts atbilst starptautiskajiem drošības standartiem, un tā darbību sertificēs vadošās nozares sertifikācijas kompānijas. Turklāt tajā plānots izmantot modernākās regazifikācijas tehnoloģijas — "Linde Gas" submerge combustion vaporizers jeb iegremdētā iztvaicētāja tehnoloģiju, kas tiek plaši pielietota Skandināvijas reģionā. Tā ir drošākā un efektīvākā tehnoloģija mūsu platuma grādos šāda veida termināļiem.

Otrkārt, pretēji publiski izskanējušai informācijai, ka izvēlētais regazifikācijas risinājums sildīs jūras ūdeni, notiks tieši pretējais – jūras ūdens tiks atdzesēts nelielā teritorijā ap termināli. Rezultātā tiks panākts būtisks emisiju ietaupījums - 19 % mazāk par Klaipedās un Somijas termināļiem.

Treškārt, terminālis var tikt izvietots tālāk jūrā, lai tas būtu mazāk redzams no krasta, turklāt, tam esot bez dabasgāzes krātuvēm, tas vēl vairāk mazina vides riskus. Protams, cauruļvada būvniecības laikā notiks zemes rakšanas darbi, lai tos droši ieguldītu tranšejā, taču Inčukalna apkaimē ir ļoti daudz pazemes cauruļvadu, un cilvēki dzīvo ar tiem jau 50 gadus, nejūtot negatīvu ietekmi. Turklāt būvniecības laikā netiks skartas kāpas vai apdzīvotas teritorijas, bet meža stigas, lauksamniecības zemes un jūras gultne. Līdz ar to var droši apgalvot, ka plānotā termināļa atrašanās tālu jūrā un pārdomāts būvniecības projekts samazina jebkādus vides apdraudējumus vai neērtības vietējiem iedzīvotājiem līdz minimumam.

Apkopojot visu iepriekš teikto, Skultes LNG terminālis spēs nodrošināt Latvijas pilnu enerģētisko neatkarību, radot iespēju importēt 100 % dabasgāzes, izmantojot savu termināli, un no šīs dabasgāzes ražot elektrību, kā arī nodrošināt industriālo patēriņu. Latvijas TEC un HES jauda pilnībā nosedz Latvijas elektrības patēriņu. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai. Tādējādi mums priekšā paveras iespēja kļūt par Baltijas gāzes apgādes centru. Tas radīs vairāku desmitu miljonu eksporta ieņēmumu, no kuriem daļa tiks samaksāta nodokļos. Vairākas reizes pieaugs Skultes ostas apgrozījums, kas ostas nodevu veidā palielinās novada ieņēmumus. Tāpat, nesaskaroties ar pārvades sastrēguma problēmām, termināļa lietotāji varēs beidzot iegādāties dabasgāzi visizdevīgākajos brīžos, kad tirgū gāzes cenas ir zemas.

Lēmumu pieņēmējiem LNG termināļa priekšrocības ir zināmas. Tagad ir pēdējais brīdis visām iesaistītajām pusēm beidzot sākt kopīgi strādāt pie valsts energoneatkarības veicināšanas, norobežojoties no priekšvēlēšanu cīņām un politiskas angažētības.

Novērtē šo rakstu:

12
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...