Mežviets: informācijas publiskošana par "Sparāna brigādi" var kaitēt valsts drošības interesēm
PIETIEK20.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets nenoliedz ne tā sauktās "Sparāna brigādes" - virknes amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un bijušo kolēģu, kuru darbība pēdējos gados radījusi iespaidu par organizētu grupu, kas, iespējams, izmantojot tās pārstāvju dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, iesaistījusies apšaubāmās, varbūt arī noziedzīgās darbībās - pastāvēšanu, ne arī to, ka šajā grupā varētu būt arī augsta Drošības policijas amatpersona. Taču šādas informācijas publiskošana, kā oficiāli apliecina Drošības policijas priekšnieks, "var kaitēt valsts drošības interesēm".
Pirms divām nedēļām Pietiek publicēja interviju, kurā portāla sarunas biedrs (viņa identitāti neatklājām) kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Aigara Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Pēcāk kļuva zināms, ka pēc Lazdiņa aiziešanas piespiedu kārtā no lidostas Rīga tajā Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā palikusi jau pieminētā Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Saistībā ar šo interviju Drošības policijas priekšniekam Mežvietam tika nosūtīti jautājumi saistībā ar tajā minēto, tostarp - "Vai Drošības policijas vadība ir sankcionējusi minētā darbinieka ciešus kontaktus ar katru no šīm personām - Aigaru Sparānu, Ivaru Rulleru, Armandu Adamsonu, Raimondu Lazdiņu, Ināru Kalnaču? Ja jā, ar kādu pamatojumu?".
Pēc trīs nedēļu ilgām pārdomām Mežviets ir sniedzis atbildi, no kuras izriet, ka Drošības policijas vadība nemēģina noliegt ne "Sparāna brigādes" eksistenci, ne saistībā ar šo grupējumu minēto personu savstarpējus kontaktus, ne arī Drošības policijas darbinieka Ņikiforova saistību ar šo grupu.
Tā vietā Mežviets skaidro, ka, "izvērtējot pieprasītās informācijas raksturu, Drošības policija secina, ka prasītās informācijas sniegšana var kaitēt valsts drošības interesēm, tāpēc nevar sniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem.
Drošības policija oficiālajā atbildē sīkāk nepaskaidro, kāds tieši sakars saistībā ar "Sparāna brigādi" minētu personu savstarpējiem kontaktiem ir ar valsts drošības interesēm, taču netieši norada, ka šie kontakti un kopējās darbības varētu būt arī citu augstu amatpersonu sankcionētas.
"Par pieeju Drošības policijas rīcībā esošajai informācijai var lemt vai kontroli pār to var veikt vienīgi ierobežots loks jeb noteiktas amatpersonas, kurām likums nosaka tādus pašus informācijas aizsargāšanas pienākumus, kā valsts drošības iestādes darbiniekiem," vēstulē norāda Mežviets.
"Konkrētajā gadījumā pieprasītās informācijas konteksts un tās nenodalāmība nepieļauj šādas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudēta klasificētās informācijas pamatota slepenība un tādējādi valsts drošības intereses kopumā," vēl piebilst Mežviets.
Par informāciju, kuras izpaušana var kaitēt valsts interesēm, Mežviets nosauc par saistībā ar "Sparāna brigādi" minētā Drošības policijas darbinieka Ņikiforova ieņemamo amatu šajā iestādē.
Interesanti, ka vēl pirms trim gadiem, 2012.gada 25.septembrī, kad Ņikiforovs tika deleģēts piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, Drošības policija atklāja, ka viņa amats Drošības policijā ir biroja priekšnieks. Kāpēc trīs gadus vēlāk ar "Sparāna brigādi" saistītas personas amats ir kļuvis par valsts drošības jautājumu, Mežviets neatklāj.
Vēl joprojām ir spēkā Pietiek aicinājums lasītājiem: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā. Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
