Iesaki rakstu: 
Četrus garus gadus nācās lasīt un šķirot visdažādākos mediju murgus šī traģiskā incidenta sakarā, jo tika izvirzītas aizvien muļķīgākas versijas par lidaparāta bojāeju. Kāpēc tas tik ļoti kaitināja? Gluži vienkārši - bija nācies dienēt Pretgaisa spēku kaujas daļā, un tas deva pilnīgu sapratni par notiekošo.
Mēs runājam par BUK jeb NATO klasifikācijā SA-17 (Grizzly): nevadāmā raķete attīsta 1200 m/s ātrumu, kaujas daļa sver
Tātad - 2014. gada 17. jūlijā no radariem pazuda un nogāzās Malaizijas laineris, kas lidoja reisā MH17. Tajā pašā vakarā par vainīgo tika pasludināta Krievija, kaut arī pierādījumu pret to arī pašlaik ir tieši tikpat, cik tajā vakarā, proti, necik.
Pēc holandiešu-ukraiņu versijas, BUK palaišanas iekārta iebrauca Ukrainā, notrieca Boeing un tad pameta Ukrainas teritoriju. Un tieši šeit sākas tehniski jautājumi.
Viena atsevišķa palaišanas iekārta ar saviem mini radariņiem nespēj nodrošināt darbību tādā augstumā kā civilās aviācijas koridors
Kā jau minēju, katras raķetes kaujas daļa satur ap 30 000 triecienelementu - parasti lodīšu gultņu rūpniecības atkritumu. Punktā, kur tika pazaudēti sakari ar Boeing, vajadzēja līt īstam tērauda lietum - parēķiniet, 8-10 gramu lodītes, kas krīt no
Holandiešu izmeklētāji gan visus pārsteidza, uzrādot 5 vai 6 triecienelementus, kas “esot atrasti vrakā”. Taču tiem vajadzēja būt skaitāmiem simtos. Bet toties izmeklētājiem uzsmaidīja neticama veiksme - katastrofas vietā viņi “atrada” BUK raķetes atliekas. Tas ir ļoti mulsinoši, jo pat pēc ukraiņu informācijas Boeing pēc sašaušanas vēl bija spējis nolidot
Informēju, ka BUK raķetes sprāgst virs mērķa, tāpēc nekad neiestrēgst lidaparātā. Taču lidaparāta avārijas vietā tika atrastas dzinēja sprauslas ar gravējumiem!!! Kā raķetes dzinēja sprauslas bija atceļojušas līdz MH17 vrakam, arī nav skaidrs, bet acīmredzami šis jautājums ekspertus nenodarbina. Tāpat kā tas, kā tintes uzraksti “izdzīvo” cietās raķešu degvielas degšanas temperatūrā. Kāds ļoti bija centies atstāt maksimāli daudz liecibu.
Mazs video - http://www.dailymail.co.uk/news/article-5766209/Investigators-Russian-military-missile-downed-Flight-MH17.html. Šajā video izmeklētāji atzīst, ka raķete datēta ar 1986. gadu - tieši šajā gadā konkrēto versiju ražot arī pārtrauca, daudz iekārtu tika eksportēts arī uz Tuvo Austrumu valstīm, daudz palika arī bijušajās PSRS republikās, tostarp Ukrainā. Vienīgi pašā Krievijā tik arhaisku versiju vairs nav, jo BUK šajā laikā tika modernizēts vairākas reizes kā nozīmīga ieroču eksporta pozīcija.
Bet visu to atstāsim uz holandiešu sirdsapziņas - viņi lai arī nodarbojas ar pirkstu nospiedumu un skripaļu pēdējās izelpas meklējumiem. Bet mēs, kā jau izmeklētājiem pienākas, parunāsim par motīvu.
Augstākā līmeņa menedžeru motīvs.
Vladimirs Putins, pieglaudis ausis galvaskausam, gaidīja starptautisko reakciju uz svaigi izpildīto Krimas aneksiju. Un šo Boeingu, ja vien spētu, nolaistu uz zemes kā pūciņu uz paša rokām, - tāds tracis viņam nebija vajadzīgs. Savukārt otrā ierakumu pusē sēdošajam Porošenko šāds iznākums bija kā medusmaize, jo uz Krimas nedienām rietumnieki reaģēja visai vēsi.. Bet MH17 pasažieri visi bija rietumnieki, un šī avārija bija uguns pakulās..
Tehnisko darbinieku motīvs.
Separātistu puses rīcībā bija portatīvie pretgaisa kompleksi Igla, ar kuru palīdzību bija izdevies stipri paretināt Ukrainas Gaisa spēku floti, notriecot vairākas transportlidmašīnas AN, frontes bumvedējus SU27 un helikopterus. Igla teicami funkcionē līdz 6km augstumam, kas ir pilnīgi pietiekami, lai apkarotu pret kājniekiem vērstus gaisa uzbrucējus - separātistiem nebija vajadzības pēc BUK tehnikas, kas ir liela, neveikla un viegli pamanāma.
Turklāt militāristi zina ābeces patiesību - 9-
Ukrainas pusē esošie tehniskie līdzekļi atļāva “nomedīt” Boeingu samērā pārliecinoši - gaisa flotē bija pieci MIG 29 superdžeti, kuriem nevarēja būt lielu problēmu ielaist termoraķeti Boeing dzinējos vai noslaucīt pilota kabīni. Versiju ar BUK neizskatām, jo, kaut arī ukraiņu pusē bija nokomplektēti BUK divizioni, tomēr izpildīt tik sarežģītu uzdevumu viņiem tīri profesionāli nebūtu pa spēkam. Turklāt nav liecinieku, kas būtu redzējuši varenās inversijas pēdas pēc BUK starta vai dzirdējuši jaudīgo palaišanas troksni.
Lai kā arī nebūtu, ukraiņu pusei izdevās izraisīt sankciju lavīnu, sākt savu ceļu uz Eiropu (tas gan atdūries Polijas fermās), un patiesības noskaidrošana šajā lietā ir kļuvusi par margināļu un holandiešu goda lietu..
Jo nevienam citam patiesība nav vajadzīga - vainīgie atkarībā no politiskās nepieciešamības tiek nozīmēti, un rinda ir gara- Sadams Huseins, Asads, Kadafi, Irāna, Ziemeļkoreja un Putins.
Ko šādās situācijās darīt Latvijai? Nogaidīt izmeklēšanas rezultātus un nemētāties ar draudiem, apvainojumiem un sankcijām. Lai nesanāk kā ar Asadu - Latvija atbalsta triecienu, “ķīmisko ieroču noliktavas” Damaskas pievārtē tiek sagrautas, bet pilsētas iedzīvotāji nākošajā rītā mierīgi dzer tēju..
Cik izmaksāja Latvijai pievienošanās sankcijām MH17 feika dēļ? Un kurš par to atbildēs? Izmeklēšana turpinās jau četrus gadus!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
