Miljonāra Berķa ģimenei grūti laiki – dēlam nākas piepelnīties, ar jaundibinātu SIA soloties slavēt Rīgas ostas svētkus par 18 500 eiro
PIETIEK31.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils miljonāra, savulaik par vienu no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem uzskatītā naftas tranzītuzņēmumu „prihvatizatora” Olafa Berķa (attēlā) ģimenei pienākuši grūtāki laiki, kad noder pat salīdzinoši nelielas summiņas, ko iespējams iegūt no valsts un pašvaldību: par to liek domāt fakts, ka miljonāra dēls, 1984. gadā dzimušais Jānis Berķis ir ar jaundibinātu SIA pieteicies Rīgas Brīvostas pārvaldei par 18 500 eiro publiski slavēt Rīgas ostas svētkus un nodrošināt vismaz 50 publikācijas medijos.
„Rīgas brīvostas pārvalde informē, ka atklāta iepirkuma procedūra „Ostas svētku komunikācijas kampaņa” (iepirkuma identifikācijas Nr. RBP_2017/52) ir noslēgusies. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar iegūtiem 100 punktiem atzīts SIA "Dingo&Schwarz" iesniegtais piedāvājums. Iepirkuma līgums tiks slēgts ar SIA "Dingo&Schwarz" saskaņā ar Nolikuma noteikumiem un pretendenta piedāvāto līgumcenu EUR 18 500 bez pievienotās vērtības nodokļa,” – šāda informācija ir publiskota Rīgas brīvostas pārvaldes interneta mājas lapā.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Dingo&Schwarz ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā tikai šā gada 11. maijā, aptuveni pusotru mēnesi pirms Rīgas brīvostas pārvaldes iepirkuma izsludināšanas. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks un arī valdes loceklis ir 1984. gadā dzimušais Jānis Berķis, kas zināms kā Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa dēls.
Iepriekšējos gados Jānis Berķis ir pieminēts saistībā ar dažādiem lieliem investīciju projektiem galvenokārt tēva paspārnē. Viņš, kā rāda Lursoft dati, joprojām ir AS Ventbunkers padomes loceklis, AS L.V.K. padomes priekšsēdētājs, vadošos amatos vēl virknē „ģimenes uzņēmumu”, viņam ir tiesības atsevišķi pārstāvēt AS VB Mediju grupa.
Taču pēdējā laikā ir daudzkārt dzirdēts par Berķu ģimenes finansiālā stāvokļa sašķobīšanos, vēlmi atbrīvoties no saviem mediju aktīviem, ienākumu samazināšanos utml. Par to netieši liecina arī Berķa jaunākā gatavība piedalīties konkursā par salīdzinoši nelielu summu par piņķerīgu darbu, publiski slavējot Rīgas ostas svētkus.
Pietiek šodien publicē fragmentu no iepirkuma dokumentācijas, kas ne tikai parāda, ko par 18,5 tūkstošiem eiro ir apņēmusies izdarīt Jāņa Berķa jaundibinātā SIA, bet arī demonstrē, kas Rīgas brīvostas skatījumā ir „pirmās šķiras” un kas – „pārējie” mediji, kuros par šiem 18,5 tūkstošiem eiro tiks nodrošinātas ostas svētkus slavējošās publikācijas:
„1. pielikums - Tehniskā specifikācija atklātai iepirkuma procedūrai „Ostas svētku komunikācijas kampaņa”
Darba uzdevums: Vienotas Ostas svētku komunikācijas platformas izstrāde un realizēšana, RBP zīmola aktivizācija, nodrošinot zīmola pamanāmību un apmeklētāju iesaisti Ostas svētku pasākumos.
Pretendentiem tiek prasīts nodrošināt:
1. Vienota Ostas svētku komunikācijas koncepta un radošā risinājuma izstrādi:
1.1. Ostas svētku vizuālās atpazīstamības zīmes risinājums (logo), kas integrējams Rīgas svētku 2017 reklāmas kampaņā u.c. informatīvajos materiālos, Ostas svētku reklāmas kampaņā un pasākumos;
1.2. Zīmola aktivizācijas koncepta piedāvājums Ostas svētku pasākumos;
1.3. Sociālo tīklu komunikācijas kampaņas (facebook, twitter, Instagram) piedāvājums.
2. Koncepta realizācija:
2.1. Zīmola aktivizācijas piedāvājuma realizācija;
2.2. Sociālo tīklu komunikācijas kampaņas realizācija, t.sk., RBP sociālo tīklu uzturēšana no 1.augusta līdz 27.augustam;
2.3. Reklāmas materiālu izstrāde:
o Web banera izstrāde;
o Reklāmas materiāla izstrāde drukātajos medijos;
o Atbalsts radio džingla izstrādē - tekstu sagatavošana;
o Vizuālo materiālu izstrāde sociālo tīklu komunikācijā.
3. Sabiedrisko attiecību atbalsts Ostas publicitātes nodrošināšanai paredz, ka pakalpojuma sniedzējam jānodrošina kvalitatīvas publikācijas par Ostas svētkiem ar RBP pieminējumu. Par publikācijām uzskatāmi TV un radio sižeti, diskusijas, izvērsti viedokļi, paplašinātas publikācijas nacionālajos un reģionālos TV un radio, drukas un interneta medijos.
3.1. Pretendentam jānodrošina vismaz 50 (piecdesmit) publikācijas šādos medijos:
- Laikraksti, žurnāli - Diena, Latvijas Avīze, MK-Latvija, Latvijskie Vesti, žurnāls IR, Ieva, Privātā Dzīve, Kas Jauns, Rīgas Viļņi, Ļubļu, Subbota, Sestdiena, Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Pasaules Vēsture;
- Ziņu portāli - delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv, rus.delfi.lv, kasjauns.lv, skaties.lv;
- TV - LTV1, TV3, LNT, PBK ziņās, rīta ziņās un prime time raidījumos;
- Radio - Radio Skonto, LR2, SWH, EHR.
3.2. Daļu no 3.1.punktā norādītajām publikācijām Pretendents drīkst aizstāt ar publikācijām šādos medijos:
- Laikraksti, žurnāli - Neatkarīgā Rīta Avīze, Vesti Segodna, Delovije Vesti, Santa, Klubs, Lilit Ru, SIN (FHM), Lilit, Una, Pastaiga, Patiesā Dzīve, Kas
Jauns avīze, 7 Supersekretov, Otkrito, Kultūras Diena un Izklaide, Vakara Ziņas, OK!, Otkritij Gorod, Rīgas Apriņķa Avīze;
- Ziņu portāli - lsm.lv, db.lv, rus.db.lv, nra.lv, la.lv, diena.lv, vesti.lv, rus.tvnet.lv, focus.lv, mixnews.lv, baltic-course.com, sportacentrs.com, brivbridis.lv, mixnews.lv, mammamuntetiem.lv, epadomi.lv, travelnews.lv, sejas.lv, vipi.lv, aktuali.lv, privatadzive.lv, ves.lv;
- TV24, 360TV, LTV7, un LTV1, TV3, LNT, PBK citi raidījumi;
- Radio - SWH+, LR1, StarFM, Russkoje Radio, Retro Fm, MIX FM, LR4, SWH Rock, Top radio, AutoRadio, Jumor FM, Super FM, Radio TEV, Radio Baltkom, Skonto+, PIK FM, LR3, LR5, Capital FM.
3.3. Divas publikācijas 3.2.punktā norādītajos medijos, tiks atzītas par līdzvērtīgām vienai publikācijai, kas norādīta 3.1. punktā.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
