Miljonāra uzņēmumam par pieciem rupjiem Darba likuma pārkāpumiem – mutvārdu aizrādījums
Pietiek lasītājs14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitīgās dīvainības, kuras viņi paši apmaksā ar sūrā grūtā darbā pelnītu naudu, ir normāla lieta, un nav arī īpaši svarīgi, vai šī apmaksāšana notiek īsti likumīgi vai tikai daļēji, - šādi varētu izteikties par Pietiek aprakstīto miljonāra Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmuma Stiga RM un saistīto kompāniju automašīnu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dīvainību apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesības, ko tiem it kā nodrošina likums.
Par interneta vietnēs atrodamajām anonīmajām sūdzībām saistībā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varētu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienīgi anonīmas kļauzas. Taču mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas.
Minēšu tikai vienu piemēru, kas datējams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbūt to visu arī nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šādām „muļķīgām” likuma prasībām.
Šajā gadījumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sūdzība par Stiga RM vadības rīcību, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sūdzībā minēto, bet to vēl pamatīgi papildināja.
Tātad – pirmkārt, tika konstatēts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasību pārkāpums;
Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Treškārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta trešās daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasību pārkāpums;
Ceturtkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Piektkārt, tika konstatēts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidējo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā, prasību pārkāpums.
Viss pareizi – Stiga RM vadības rīcībā tika konstatēts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadība – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomēt” uz darbinieka rēķina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavēt, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidējo izpeļņu aprēķināt tā, kā pašiem izdevīgāk.
Kāds, jūs domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratīvā pārkāpuma lietas un tamlīdzīgi? Nē, nekā tamlīdzīga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai tika izteikts mutvārdu aizrādījums, jo galu galā konstatētie pārkāpumi „labprātīgi novērsti”.
Atkārtošu vēlreiz: mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas. Tad arī kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzīvām automašīnām.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
